Reģioni Krustpunktā

Augstākajā izglītībā nepieciešamas pārmaiņas; taču tas uztrauc reģionālās universitātes

Reģioni Krustpunktā

Ekonomikas izaugsme Liepājā iezīmē problēmas ar mājokļu pieejamību

RAIL BALTICA projekts aktualizē jautājumu par Bauskas apvedceļu

«Rail Baltica» reģionālo staciju projekts aktualizē jautājumu par Bauskas apvedceļu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Par “Rail Baltica” projektu nu jau dzirdam arvien biežāk un skaļāk – būvniecība jau sākusies Rīgas Centrālajā stacijā, maijā tiks uzsākta arī lidostā “Rīga”, un vienlaikus šobrīd aktīvi noris arī projektēšanas darbi pārējās pašvaldībās, kur plānota jaunā dzelzceļa līnija un reģionālās stacijas. Tikmēr Bauskas novadā vēl aktuālāks kļuvis jautājums par Bauskas apvedceļa nepieciešamību. 

ĪSUMĀ:

  • Uz “Rail Baltica” pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās stacijas. 
  • Šobrīd tiek projektēti arī vairāku pašvaldības autoceļu šķērsojumi.
  • Pašvaldību būvvaldes teritoriju plānotāji norādījuši uz kopumā labu sadarbību ar “Rail Baltica” attīstītājiem. 
  • Gan Bauskas novada pašvaldība, gan iedzīvotāji aktualizē Bauskas apvadceļa nepieciešamību.
  • Automaģistrāle A7 ved cauri Bauskai. Iedzīvotājus neapmierina paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis, slikta gaisa kvalitāte. 
  • Satiksmes ministrija: Bauskas apvadceļš ir būtisks, bet šobrīd tam finansējuma nav.

Lielāka un mazāka mēroga – šobrīd uz “Rail Baltica” pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās stacijas. Lai tās būtu vienā vai otrā vietā, daļa no iesaistītajām pašvaldībām pielika arī savus pūliņus, lai pārliecinātu projekta attīstītājus par stacijas nepieciešamību savā teritorijā. Starp tām Baldones novada pašvaldība, kur plānota viena no septiņām mazajām stacijām. Baldones novada būvvaldes teritorijas plānotājs Pauls Grants atzinis, ka vietējiem un apkārtnes iedzīvotājiem uzlabotos mobilitātes iespējas. Tiesa, daudz kas atkarīgs arī no citiem faktoriem, par kuriem vēl pāragri runāt. 

“Stacija pašreiz pēc tā mūsu koncepta un pēc tā, ko arī Satiksmes ministrija un “RB Rail” ir skatījies, atrastos pie Baldones pilsētas administratīvās robežas. Tā ir tuvākā vieta no pilsētas, kur ir tas plānojums, pie autoceļa P89. Manuprāt, šī vieta ir arī pietiekami loģiska no tāda aspekta, ka cilvēks, kas bieži vien brauc uz darbu Rīgā no Vecumniekiem vai no kādiem citiem ciemiem, kas ir uz Skaistkalnes autoceļa, varētu arī šo staciju izmantot. Bet, protams, tas viss ir jāskatās, ir jāskaita intensitāte, jo pašreiz mēs tikai runājām par punktu, kas varētu tapt par staciju, bet gribētos tomēr redzēt konkrētākas detaļas,” norādīja Grants.

Grants piebilda, ka šobrīd tiekot projektēti arī vairāku pašvaldības autoceļu šķērsojumi. Tas varētu būt vēl viens ieguvums, tā ir iespēja iegūt citu ceļu struktūru, uzlabot daļu ceļu seguma. Protams, arī te vēl daudz darba priekšā, lai detāli saprastu, vai tie būs paralēlie ceļi vai kādi citi risinājumi.  

“Mēs kā pašvaldība arī skatījāmies, kāda mums ir ceļu intensitāte, lai saprastu, kur slēgt, kur atļaut šķērsot. Tā kā tur arī ir detāls darbs bijis un pie tā vēl tiek paralēli strādāts. Mēs izvirzām arī viņiem papildu prasības, jo šajā gadījumā, ja viņi saka, ka tiek slēgts konkrēts ceļš, tad mēs sakām – labi, bet kādā veidā jūs saredzat, kā iedzīvotāji vai uzņēmēji tālāk nokļūst, vai tā ir Baldone vai Bauskas autoceļš. Tad attiecīgi viņi strādā un piedāvā šos risinājumus. Būtībā ceļi kā tādi,

pašvaldības ceļi netiks likvidēti, tiks likvidētas, teiksim, šīs  šķērsojuma vietas. Attiecīgi tad tiks paredzēts, kādā veidā apbraukt riņķī, kā sasniegt to gala mērķi,” skaidroja Grants. 

Būvvaldes teritorijas plānotājs atklāja, ka kopumā ar abpusējiem kompromisiem sadarbība ar “Rail Baltica” attīstītājiem Latvijā esot laba. Daudz darīts un meklēti arī risinājumi, lai pēc iespējas mazāk skartu zemju un viensētu īpašniekus novadā. Ja sākotnēji pastāvēja iespēja, ka vairākas viensētas novadā nāktos pat nojaukt, tad mainot “Rail Baltica” rasējumu un novirzot vairāk uz meža masīviem, no tā ir izdevies izvairīties.

Bauskas novada pašvaldība un iedzīvotāji aktualizē Bauskas apvadceļa nepieciešamību

Ilgstošu pārrunu rezultātā par stacijas nepieciešamību “Rail Baltica” projekta virzītājus izdevās pārliecināt arī Bauskas novada pašvaldībai. Tur plānota viena no četrām lielākajām reģionālajām stacijām. Arī šajā pašvaldībā atzīst, ka komunikācija un sadarbība ar “Rail Baltica” komandu Latvijā ir laba un dažādi risinājumi, kas saistās gan ar trases, gan stacijas projektēšanu, tiek diskutēti. 

Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova atzīmēja, ka daudz kas gan vēl ir procesā, bet, ņemot vērā projekta apjomu, plānotās īpašumu atsavināšanas, jau būvniecības darbu posmā gaidāmo kravas transporta plūsmas pieaugumu, pašvaldība jau atkal aktualizējusi Bauskas apvedceļa nepieciešamību.

Tas ir jau daudzu desmitu gadu jautājums. Pašvaldība uzskata, ka tam vajadzētu rast risinājumu vienlaikus ar “Rail Baltica” projekta attīstību. 

“Tas ir ļoti smags jautājums, par ko mēs šobrīd esam arī ļoti aktīvi uzsākuši diskusijas ar Satiksmes ministriju un vērsuši uzmanību uz to, ka teritorijas plānojumā nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai ir rezervētas divas teritorijas, kas paredzētas “Via Baltica” posmā izbūvei un ir plānota vienotā koridorā ar šo dzelzceļa posmu “Rail Baltica”. Balstoties uz to, ka šobrīd tiešām notiek ļoti strauji projekta attīstība un virzība, tad šādai resursu efektīvākai izmantošanai un arī tālredzīgākai Eiropas transporta tīkla koridora plānošanai, pašvaldība ministrijai lūdza šīs abas transporta maģistrāles, cik tas ir iespējams, attīstīt vienlaicīgi,” norādīja Platonova.

“Pašvaldības ieskatā “Rail Baltica” projekta būvniecība var radīt ļoti nopietnus riskus pašai Bauskas pilsētai un novada iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Primārais no tiem ir būvmateriālu piegāde būvobjektam, kas šī brīža situācijā ir iespējama vien caur Bauskas pilsētu,” piebilda Platonova.

Paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis, neatbilstoša gaisa kvalitāte – tāda ir Bauskas iedzīvotāju ikdiena, jo automaģistrāle A7 ved cauri pilsētai un šķērso arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli – Bauskas pilsētas vēsturisko centru. Bauskas Pils muzeja direktors Māris Skanis norādīja, ka lielā automašīnu, tostarp kravas transporta plūsma, kas virzās cauri pilsētai, rada daudz neērtību.

“Šis ceļš saindē visu pilsētu gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Šo ceļu nepārtraukti ir paplašinājuši, līdz ar to ir pilnīgi izjaukts pilsētas mērogs, ir nedabīgi plata šoseja cauri pilsētai, tieši šai vecajai pilsētas daļai. Gar šo ceļu vienā pusē ir nojauktas ēkas, tās ēkas bija raksturīgas mazpilsētai, un šī iela  savienoja veco pilsētu ar jauno. Ielas malā atrodas vairākas kultūras celtnes. Piemēram, Bauskas muzejs, es šajā muzejā kādreiz strādāju, šim muzejam pirmā stāva logi ir aizlīmēti, viņš ir notašķīts ar dubļiem līdz otrajam stāvam. Kādreiz mēs šajā muzejā fotografējām, nostādot statīvu un uzstādot garu ekspozīcijas laiku, attēli izplūda no vibrācijas,” atcerējās Skanis.

Ņemot vērā, kā tiek ietekmēta pilsētvide un iedzīvotāju dzīves kvalitāte, aicinot šo jautājumu par apvedceļu atkal neatlikt uz vēlāku laiku, aktīvi sākusi rīkoties arī biedrība “Bauskas vecpilsēta”, sagatavojot gan vēstuli Satiksmes ministrijai (SM) un citām valsts institūcijām, gan arī sabiedrības iniciatīvu platformā “manabalss.lv” uzsākot vākt iedzīvotāju parakstus. 

Platonova arī akcentēja, ka,

attīstot gan dzelzceļa, gan jaunā autoceļa trases vienlaicīgi, tas atvieglotu arī īpašumu atsavināšanas procesu. 

“Attīstot vienlaicīgi šīs abas trases, arī zemju atvasināšana vienai vai otrai trasei būtu lietderīga, ja tiktu veikta vienlaicīgi, atstājot šīs teritorijas starp vienu un otru trasi pēc iespējas mazākas. Lauksaimniecības zemes, ja tās tiks sadalītas sīkākos gabaliņos, veidojot šos starpgabalus, kuriem nevar piekļūt, tad tā apstrāde, mūsuprāt, ir tik ļoti neveiksmīga, ka tā ir arī ļoti liela izšķērdība no valsts puses,”  skaidroja Platonova.

SM: Bauskas apvadceļš ir būtisks, bet šobrīd tam finansējuma nav

SM informēja, ka  šobrīd nepastāv iespēja, ka abus projektus “Rail Baltica” un Bauskas apvedceļu varētu īstenot vienlaicīgi. SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands turklāt uzsvēra, šī situācija gan ar pašvaldību, gan aktīvākajiem iedzīvotājiem jau ir pārrunāta un skaidrota. 

Merirands norādīja: “Gan ministrijas, gan “RB Rail” pārstāvji, gan “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji vairākas reizes ir tikušies gan ar aktīvistiem, gan pašvaldības pārstāvjiem Bauskā un skaidrojuši, kā varētu tikt organizēta kustība, pa kādiem ceļiem. Tas viss ir skaidrots un stāstīts, un rādīts, bet diemžēl tie skaidrojumi tā kā negūst dzirdīgas ausis. Protams, es saprotu Bauskas iedzīvotāju vēlmi pēc apvedceļa, bet tā situācija izskatās šobrīd tāda, ka

“Rail Baltica” projektu mēģina izmantot kā tādu instrumentu, lai iegūtu šo apvedceļu pēc iespējas ātrākā laikā.

Kā parasti – ceļu jomā tas viss vienmēr ir saistīts ar finansējumu, kurš allaž ir bijis pat vairāk kā nepietiekams, un vienmēr tas aktuālais ceļu saraksts tiek pārskatīts, ņemot vērā tā brīža aktuālās vajadzības. Protams, ka šis projekts ir būtisks un mēs arī saprotam, tieši kādā veidā tas varētu palīdzēt un uzlabot dzīvi Bauskas pilsētas iedzīvotājiem. Mēs gluži labi saprotam arī tos argumentus, kas tiek pausti par to, ka faktiski esošais “Via Baltica” nosacīti sadala Bausku vairākās daļās, tas viss ir skaidrs un projekts ir nozīmīgs, tāpēc ir sarakstos.”

SM pārstāvis piebilda – sarunas ar pašvaldību turpināsies un šobrīd par konkrētiem risinājumiem ir pāragri runāt. 

Jautājums par Bauskas apvedceļu “Rail Baltica” nostāda ķīlnieka lomā 

Uzsākt “Rail Baltica” būvniecības darbus reģionos plānots 2023. gadā un, kamēr noris projektēšana, arī projekta attīstītājiem Latvijā ir svarīgi, lai baušķenieki un SM nonāktu pie kāda risinājuma. 

“RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans atzina, šī situācija šobrīd kavē projekta gaitu: ““Rail Baltica” projekta ietvaros nav iespējams izbūvēt Bauskas apvedceļu pilnā vai pat daļējā vai minimālā programmā, jo “Rail Baltica” fondi ir strikti paredzēti šai pārrobežu līnijas infrastruktūras attīstībai, bet, ja Bauskas apvedceļa kāds no elementiem vai pilnībā tiktu izbūvēts, mēs no projekta puses to ņemtu vērā, plānojot teiksim arī būvniecības darbu organizēšanu un līdz ar to tas būtu vēl viens no scenārijiem, kas tiktu skatīts. No otras puses,  pašreiz ir tāds sarežģīts attiecību posms,

tai skaitā starp Bausku un valsti par to, ka savā ziņā “Rail Baltica” projekts ir tāds, es gribētu teikt, ķīlnieka lomā, jo mēs īsti nevaram iet uz priekšu ar projektēšanu, kamēr šis jautājums nav atrisināts.

Tas nav pēdējā mēneša jautājums. Gatavojoties projektēšanas darbiem, Bauskas pašvaldība šo identificēja un tas ir bijis zināms. Es ceru, ka abām pusēm izdosies panākt veselīgu kompromisu.” 

Šobrīd primārais un apjomīgais darbs ir ar pamattrases projektēšanu. Darbi ir sadalīti četros projektēšanas posmos. Viens ir tā sauktais Ziemeļu posms no Vangažiem līdz Latvijas–Igaunijas robežai, otrs – Dienvidu posms no Misas Baldones novadā līdz Latvijas–Lietuvas robežai, un divi centrālie posmi – Vangaži–Salaspils–Misa un loks cauri Rīgai (Upeslejas–Rīga–Misa). 

“Rail Baltica” varētu skart aptuveni 1600 īpašnieku 

Bramans uzsvēra – vienlaikus norit arī process, lai uzsāktu projektēšanu citos punktos, un aktīvs darbs noris pie jautājumiem, kas saistīti ar īpašumu skārumu.  

“Sākotnējās tehniskās izpētes laikā, kas Latvijas gadījumā noslēdzās 2016. gadā, tika identificēti aptuveni 1600 skartie īpašnieki. Tagad mēs aktīvi strādājam pie šo tehnisko risinājumu detalizēšanas, lai mēs varētu nostiprināt izpratni un nonākt līdz precīziem datiem par konkrētu īpašumu skārumu. Apjoms ir salīdzinoši liels, nacionālā likumdošana ir visai laikietilpīga, tātad process ir īpašums pa īpašumam, bet, lai nodrošinātu to, ka netiek atsavināts par maz vai par daudz, uzmanība tiek pievērsta tehnisko risinājumu detalizēšanai, lai šis skārums ir precīzi apzināts. Tad ir arī skaidrs, par ko tiek uzsāktas šīs atsavināšanas procedūras ar īpašniekiem,” sacīja Bramans.

Viens no būtiskiem soļiem, kad trases projektēšanas gaitā notiek satikšanās ar īpašniekiem, ir veicot ģeotehniskās izpētes. Tiek veikti urbumi, lai iegūtu tehniskos datus par augsnes sastāvu. Sadarbība ar īpašniekiem kopumā vērtējama kā laba, vien ar atsevišķiem izņēmumiem, kad īpašnieks nevēlas savā īpašumā ielaist tehniskās izpētes veicējus. 

KONTEKSTS:

Sākusies "Rail Baltica" būvniecības fāze. 2021. gadā Latvijā notiks jau divu lielu "Rail Baltica" trases posmu būvdarbi: lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi. 

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti