Driksna skaidroja, ka satiksmi pa visu plānoto 870 kilometrus garo dzelzceļa līniju atklās pa posmiem, nevis vienlaicīgi. Tas varētu notikt pa posmiem no 2026. līdz 2030. gadam.
Viens no pirmajiem atklātajiem posmiem varētu būt līnijas daļā Rīga–Kauņa, stāstīja Driksna. Tikmēr Igaunijas virzienā sākumā tiks izbūvēts posms no Tallinas līdz Pērnavai, kā arī savienojums un loģistika ar Tallinas ostu. Savukārt pēcāk notiks līnijas savienošana no Pērnavas līdz Rīgai.
Tāpat Driksna norādīja, ka “Rail Baltica” sadārdzinājumu inflācijas dēļ varēs vērtēt nākamajā gadā, jo būvmateriāliem cenas svārstās ik dienu, tāpēc tās jāvērtē gada griezumā. Taču līdz šim inflācija vai materiālu trūkums nav būtiski ietekmējis projekta realizēšanas grafiku.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
