"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Vērtējot Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas un tam sekojošu cenu lēcienu, Driksna atzina, ka kopš kara sākuma ir bijuši jāmeklē jauni piegādes kanāli dzelzs, koka un citiem materiāliem, jo projektā vairs nekas netiek iepirkts ne no Krievijas, ne Baltkrievijas.
Taču Driksna pauda pārliecību, ka alternatīvs būvmateriālu tirgus parādīsies. Lai arī līdz kara sākumam bija ērti projektam nepieciešamos materiālus gādāt no Krievijas vai Baltkrievijas pa dzelzceļu, tagad jāgaida, kad tirgus pielāgosies. Savukārt līdz tam brīdim esot svarīgi būvniekam un pasūtītājam sadarboties, lai “nepamestu būvnieku vienu”.
Driksna skaidroja: “Protams, ka ir vajadzīga radoša pieeja gan no būvnieka puses, gan pasūtītāja, lai šajā laikā tiktu galā ar kara radītajām sekām. Būtiski nepamest būvnieku vienu, jo šī nav standarta situācija, kad gada inflācija svārstās 3-5% robežās.”
Vaicāts, vai jau vērtēts projekta sadārdzinājums, viņš norādīja, ka tas tiks darīts nākamajā gadā, lai analizētu tieši kādu izmaksu pieaugumu un kuras projektu komponentes tas ietekmējis.
“Jo ja mēs skatāmies līdzi metāla cenai, tad tās lēkā pa dienām. Var būt tā, ka vienu dienu ir 50% kāpums cenai, bet otrā dienā – 60% kritiens. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, nevis impulsīvi reaģēt par katras dienas statistiku, bet patiešām saprast, kāds tad ir sadārdzinājums gada griezumā. Un nevis vienkārši skatīties uz kopējo inflāciju, bet kurām konkrētajām komponentēm [ir sadārdzinājums], vai tieši tās ir iegādātas laikā, kas ir bijis nepieciešams projekta īstenošanai.
Tā būs komplicēta aritmētika beigās, lai saprastu, cik tad liela ir tā ietekme. To redzēsim jau nākamajā gadā,” pauda Driksna.
Viņš norādīja, ka pasūtītājs un būvnieki līdz šim spējuši labi sadarboties, līdz ar to nav paredzētas būtiskas izmaiņas “Rail Baltica” projekta realizēšanas grafikā.
Piemēram, “Rail Baltica” izbūve Rīgas Centrālajā stacijā un tās apkārtnē rit pēc plāna. Šeit darbi pat teju apsteidz grafiku, piebilda Driksna, jo tiek strādāts cauru diennakti. Izbūves darbi notiek intensīvi arī citviet, tādēļ Driksna nesaredz būtisku projekta realizēšanas grafika nobīdi materiālu trūkuma dēļ.
Viņš arī norādīja, ka satiksme pa visu 870 kilometrus garo dzelzceļa līniju netiks atklāta vienlaicīgi visā garumā un konkrētā datumā, bet tas notiks pa posmiem laikā no 2026. līdz 2030. gadam.
Tomēr pēc kara sākuma Ukrainā nozīmīgi esot tas, ka projekts tiek uzskatīts par vajadzību visā Eiropā. Ja vēl pirms kara sākuma iecere par “Rail Baltica” tika vairāk uztverta kā iespēja, tad tagad tas esot citādāk, atzīmēja Driksna, uzsverot, ka šim projektam Eiropā ir viennozīmīgs atbalsts.
Ņemot vērā, ka projektam Eiropas Savienības finansējumu piešķir pakāpeniski atkarībā no tā realizēšanas stadijas, tad pēc kara sākuma “nav bažu”, ka kādu finansējuma daļu varētu neiedot. Tieši otrādi – pašreizējā ģeopolitiskajā situācija projekts kļuvis vēl nozīmīgs un Eiropā to atbalstīs, atzīmēja Driksna.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
