Pūces gads VARAM vadībā: soļi sperti novadu reformā, depozīta un klimata politikā

Apkopojot gada laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) padarīto, ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) atzīmējis vairākas nozīmīgas reformas pašvaldību, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu, reģionālās attīstības un digitālās dienaskārtības jomās.

VARAM paziņojumā medijiem Pūce norāda: “Šī valdība ir ievērojama ar to, ka tiek pieņemti lēmumi jautājumos, kuri ilgstoši ir bijuši tālu no risinājuma. Es redzu iespējas jaunu, videi draudzīgu nozaru, tehnoloģiju un jaunu darbavietu radīšanai, kas būs paātrinātas ekonomikas izaugsmes pamats.”

Reģionālā reforma

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reforma ir viena no galvenajām ministra Pūces prioritātēm. Pagājušā gada 7.novembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja reformas likumu, paredzot esošo 119 vietvaru vietā izveidot 39 spēcīgas. Tādējādi iecerēts palīdzēt ekonomiski attīstīties spējīgām pašvaldībām, kas var nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas.

Valdībā atbalstīts ziņojums saistībā ar 800 km valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi vai atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ceļu tīkla sakārtošanai plānots piesaistīt aptuveni 300 miljoni eiro finansējumu.

Ar mērķi panākt reģionu potenciāla attīstību un mazināt sociālekonomisko nevienlīdzību  valdībā apstiprinātas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Tās paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos, norāda VARAM.

Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti teritorijas attīstībā, iecerēts ieviest līdzdalības budžetu, proti, demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no pašvaldības budžeta.

Tāpat Saeimā otrajā lasījumā pieņemti likuma grozījumi par Latgales speciālo ekonomisko zonu, kas veicināšot reģiona attīstību un mazināšot nevienlīdzību, stiprinot reģionus.

Turpināta ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju programmu ieviešana. VARAM īpaši uzsver sasniegto – uzņēmējdarbības atbalsta un degradēto teritoriju atjaunošanas projektos radītas 1123 darbavietas un to skaits turpinot pieaugt. Tāpat reģionos ir piesaistītas privātās investīcijas  140,5 miljonu eiro apmērā.

Uzmanītas vietvaras

VARAM uzmanība šī gada laikā pievērsta pašvaldību pārraudzībai: vairākiem desmitiem pašvaldību ministrija norādījusi uz pārkāpumiem un pieprasījusi ievērot tiesiskumu un labas pārvaldības principus.

Tostarp pēc VARAM izvērtējuma lemts no amata atstādināt toreizējo Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (“Saskaņa”). Vēlāk Pūce rosināja Rīgas domes atlaišanu saistībā ar ārkārtas situāciju izsludināšu atkritumu jomā. Gala lēmumu par to Saeima vēl nav pieņēmusi.

Atkritumi un vides aizsardzība

Noslēgušās 20 gadu garās diskusijas pie iepakojuma depozītu – Saeimā ir pieņemti grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2022. gada 1. februāra Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Veicinot dabas resursu efektīvāku izmantošanu, izstrādāta Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai. VARAM norāda, ka ir svarīgi resursus izmantot pēc iespējas ilgāk, samazināt to resursu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos. Pašlaik informatīvais ziņojums ir saskaņošanas procesā.

Kā viena no ministra prioritātēm, stājoties amatā, izvirzīta arī Valsts vides dienesta darba stiprināšana un kapacitātes paaugstināšana. Vides institūciju spēju stiprināšanai budžetā atvēlēti 4,9 miljoni eiro. Kā mērķis 2020. gadam izvirzīta Latvijas Vides aizsardzības fonda darbības efektivitātes uzlabošana tuvāko trīs gadu laikā, kur ikgadēji novirzīs papildu 300 tūkstošus eiro, kā arī pārskatītas kopējās finansējuma izmantošanas prioritātes.

Noslēguma posmam tuvojas vēsturiski piesārņoto Inčukalna gudrona dīķus anācija. Dienvidu dīķī ekskavēti vairāk nekā 80% gudrona piesārņojuma, bet ziemeļu dīķī pabeigta gudrona un smilts maisījuma ekskavācija.

Klimata pārmaiņas

Pūce uzsver, klimata pārmaiņu jautājumi iekļauti valdības dienaskārtībā ar augstu prioritāti, saskatot iespējas attīstīt jaunas nozares un jaunu darbavietu radīšanu. Latvijas viedoklis pozicionēts starptautiski, nodrošinot dalību ES Vides ministru padomēs un pārstāvot valsti ANO Klimata konferencē.

Valdībā apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija, kurā pausts atbalsts ES virzībai uz klimatneitralitāti. Tāpat valdība apstiprināja VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. VARAM izstrādāja Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas kalpošot kā vīzijas dokuments politikas plānotājiem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādāts “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. gadam”, kas paredz konkrētus pasākumus virzībai uz klimatneitralitāti.

IKT joma

VARAM arī norāda uz Latvijas rādītājiem informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas attīstībā. Latvija ir ierindojusies ceturtajā vietā kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kur vērtē IKT izmantošanu valsts pārvaldē ES.

Pūces ieskatā, veicot gudru digitālo transformāciju, Latvijai ir potenciāls kļūt par ES veiksmes stāstu. Lai Latvijas izaugsme IKT jomā turpinātos, ministrijā norit darbs pie vairākām valstij nepieciešamām reformām arī šajā jomā.

VARAM ir izstrādājusi likumprojektu “E-pārvaldības likums” un priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts e–pārvaldes idejām. Savukārt likumprojekts “E-pārvaldības likums” ir reforma, kas radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību.

Pakalpojumi tuvāk iedzīvotājiem un reemigrācija

Turpinās Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstīšana. Gads noslēdzās ar iespēju iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus 117 klientu apkalpošanas vietās 90 pašvaldībās Latvijā.

Ministrijā tiek turpināts projekts ar reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem, kuri 2019. gada laikā par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 1432 ģimenes, ir sagatavoti 2268 personalizētie informācijas piedāvājumi.

Ar koordinatoru atbalstu Latvijā esot atgriezušies 656 cilvēki.

Attīstot videi draudzīgu un “zaļāku” darba vietu, VARAM ir atteikusies no PET pudelēm un aicina arī citas valsts pārvaldes iestādes veicināt videi draudzīgu dzeramā ūdens risinājuma ieviešanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti