“Viens no mērķiem novadu reformā ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas. “Mums jāsaprot – Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties un vairumā Latvijas teritorijas iedzīvotāju kļūst mazāk. Pēdējos 15 gados mums ir maz mainījies pašvaldību darbinieku kopējais skaits. Mums to nāksies tuvākajos gados samazināt,” sacīja ministrs.
Viņš gan norādīja, ka lēmumus par pašvaldību darbinieku skaitu ir jāpieņem pašām vietvarām. Pūce ir pārliecināts, ka pakāpeniski efektivitāte pašvaldībās tiks panākta: “Tas, ko esam novērojuši iepriekšējā reformā, ka, izveidojoties lielākiem novadiem, tieši uz administratīvā atbalsta personāla – grāmatvežiem, juristiem, iepirkuma speciālistiem – veidojas diezgan liels ietaupījums.”
Pūce norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā valsts pārvalde samazinājusies aptuveni par 7-8%. Tikmēr pašvaldībās šāds samazinājums neesot noticis. Viņš lēsa, ka tie varētu būt 8-9 tūkstoši cilvēku, kas nodarbināti pašvaldībās.
“Plus līdz ar administratīvi teritoriālo reformu tiktu apvienoti namu apsaimniekošanas uzņēmumi un tamlīdzīgas lietas. Tie, protams, arī ir ietaupījumi, bet tos aprēķināt ir grūtāk, jo bieži vien ir objektīvi iemesli, kāpēc uzņēmumi ir organizēti vairāki,” sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 
