Panorāma

Rinkēvičs par NATO no Briseles

Panorāma

"Spaiss" ārda ģimenes Dobelē

Satiksmes statistika un sodi

Pret satiksmes negadījumiem – ar bargākiem sodiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pērnais novembris, kas uz Latvijas ceļiem laupīja vairāk nekā 20 cilvēku dzīvību, lika sarosīties atbildīgajām iestādēm. Tika atbalstīta ideja padarīt sodu sistēmu daudz bargāku. Rosinājumi uz priekšu virzās lēnām, taču bojāgājušo skaits aug strauji.

Pagājušā gada novembris ieguva “asiņainā mēneša” nosaukumu. Diemžēl aizvadītais marts uz Latvijas ceļiem var nest tādu pašu apzīmējumu. Satiksmes negadījumos miruši vismaz 20 cilvēki. Ļoti dauzi no tiem – jaunieši. Smagākās avārijas notika Zaubē, kur, auto ietriecoties kokā, mira visi seši braucēji; Stendē, kur ignorējot slēgto pārbrauktuvi, jaunietes vadīts auto saskrējās ar vilcienu, laupot dzīvību diviem un ievainojot vēl divus cilvēkus; bet pagājušonedēļ traukšanās lielā ātrumā liktenīga izrādījās četriem jauniem puišiem.

Šis gads uz Latvijas ceļiem kopumā sācies ļoti drūmi. Nepilnos trīs mēnešos satiksmes negadījumos miruši 44 cilvēki, un tas ir teju uz pusi vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā.

Ja raugāmies 10 gadu griezumā, situācija nenoliedzami ir uzlabojusies – no pustūkstoša mirušajiem 2003. gadā līdz 179 cilvēkiem 2013.gadā. Pērnais asiņainais novembris gan pirmoreiz šo gadu laikā apstādinājis lejupejošo tendenci. Lai nu kā – arī vairāk nekā 170 zaudētu dzīvību ļoti daudz.

Uz Eiropas Savienības fonaLatvija joprojām ir sliktākajā galā. Vismazāk satiksmes upuru pērn bijis Zviedrijā un Lielbritānijā. Vidēji Eiropas Savienībā uz miljonu iedzīvotāju miruši 52 satiksmes dalībnieki. Latvijas rādītājs ir krietni augstāks – 87 dzīvības pret miljonu. Vēl nedrošāka satiksme bijusi tikai Polijā, Luksemburgā un Rumānijā.

Latvijā pērn nāvējošākais pārvietošanās veids bijis vieglais auto. No 179 mirušajiem 71 bijis auto šoferis vai pasažieris. Tikpat apdraudēti satiksmes dalībnieki joprojām ir arī gājēji. Daudz bojāgājušo tieši diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām. Daudziem no viņiem nav bijis atstarotāja. Divdesmit seši bijuši velo, motocikla vai mopēda vadītāji.

Pēc aizvien pieaugošā upuru skaita aizvadītajā rudenī atbildīgās amatpersonas aktīvi ķērās pie bargāku sodu izstrādes ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem. Tā kā lielā daļā negadījumu pie vainas bijusi bezatbildīga ātruma izvēle, liels uzsvars likts uz šiem pārkāpumiem.

Satiksmes ministrijas virzītie grozījumi likumā paredz, ka tiem laikiem, kad auto vadītājs varēja pārkāpt atļauto ātrumu pat par 20 kilometriem stundā riskējot saņemt vien brīdinājumu vai 7 eiro sodu, ir jābeidzas. Tiek rosināts, ka jau par 10 kilometriem stundā lielāku ātrumu sods varēs būt 10 eiro, bet pārkāpjot līdz 20 kilometriem stundā – jau 20 eiro.

Arī par lielākiem ātrumiem sodi pieaugs, piemēram – no 55 uz 70 eiro. Bet vēl pārgalvīgāki braucēji šķirsies ne vien no naudas, bet arī tiesībām.

Par braukšanu dzērumā naudas sodu lielumus un tiesību atņemšanas termiņus neplāno mainīt, tikai no 2017.gāda plāno atcelt 5-15 diennakšu sēdēšanu aiz restēm. Satiksmes ministrijas virzītajā piedāvājumā bija punkts, ka par stūrēšanu smagā reibumā spēkratu var konfiscēt. Tomēr šīsdienas apakškomisijas sēdē Saeimā šis punkts netika atbalstīts. Tagad iznāk, ka grozītajā likumā sods dzērājšoferiem kļūs pat maigāks. Policijā uzskata – to pieļaut nedrīkst.

„Atsakoties no šīs konfiskācijas, ko Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija ir virzījusi, un tālākā nākotnē atsakoties no administratīvā aresta, skaidrs, ka tas varētu dot nepatīkamus signālus un, iespējams, šo dzērājšoferu skaits varētu palielināties. Uz doto brīdi gan SM, gan IeM, tai skaitā Valsts policija ir par konfiskāciju. Tas viss ir vēl diskusijas ceļš un skatīsimies, kā tas izdosies,” saka Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Policija arī paļaujas uz CSDD piedāvājumu dzērājšoferiem atņemto tiesību atgūšanas procesu krietni sarežģīt un pagarināt ne vien ar eksāmenu kārtošanu, bet arī padziļinātām veselības un psiholoģiskajām pārbaudēm, kas kopumā varētu prasīt pat gadu. Šāda kārtība varētu laupīt braucējiem vēlmi sēsties pie stūres reibumā. Piedāvātie grozījumi likumā tālāk jāskata Saeimas Juridiskajā komisijā, kas varētu viest vēl kādas izmaiņas.

Cīņa ar agresīviem un bezatbildīgiem braucējiem ir viena sadaļa satiksmes drošībā. Bet, lai uz ceļiem nonāktu tikai tie jaunie autovadītāji, kuri guvuši gana labas iemaņas, Ceļu satiksmes drošības direkcija nolēmusi pagarināt braukšanas eksāmena laiku no 25 līdz 40 minūtēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti