Politologs neredz šķēršļus iespējamā ministru kabineta efektīvai darbībai. Rozenvalda ieskatā viss būšot atkarīgs no tā, kā būs organizēta finanšu plūsma, kā arī starptautisko kritisko situāciju attīstība, kas ietekmē Latviju.
Rozenvalds vērtēja, ka visu nākamās valdības pārstāvju – "Jaunās Vienotības" (JV), "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) – izvirzītie ministru amatu kandidāti ir ar pietiekami atzīstamu gan profesionālo, gan politisko pieredzi. "Šajā ziņā īpašu pārsteigumu nav," piebilda Rozenvalds.
Taču zināms pārsteigums, Rozenvalda ieskatā, gan ir tas, ka trīs tradicionāli grūtās ministrijas – labklājības, izglītības un veselības ministriju – vadīs ministri bez iepriekšējās pieredzes šajās jomās.
Jau kļuvis zināms, ka labklājības ministra amatam JV virzīs Eviku Siliņu, izglītības un zinātnes ministra amatam JV izraudzījuši Andu Čakšu, bet veselības ministra amatam AS virza Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.
"Redzam, ka uzsvars tiek likts uz vispārējo pieredzi, menedžera pieredzi un caursišanas spēju.
(..) Galvenā problēma šai valdībai ir nevis personālijas, bet vispārējā konceptuālā ievirze. Daudz tiek runāts par izrāvienu, bet nav skaidrs, kādā veidā un kādos tempos tas tiks veikts," atzīmēja politologs.
Tikmēr Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone Latvijas Radio intervijā, piemēram, sacīja, ka asociācija raugās pozitīvi uz Meņģelsones virzīšanu nozares ministra amatam. Pētersone norādīja, ka asociācija ar jebkuru ministru cenšas konstruktīvi sadarboties, kā arī asociācija ar Meņģelsoni sadarbojusies jau iepriekš. Pētersone norādīja – ja neizpaliks vēlme sadzirdēt un uzklausīt, tad sadarbība ar jauno ministru būs laba.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
JV ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
