Aizejošā valdība Kariņa vadībā, kuru apstiprināja 2019. gada 23. janvārī, 2021. gada sākumā kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Taču Krūmiņš pieļauj, ka stīvēšanās starp politiskajiem spēkiem – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība – pie nākamās valdības izveides, iespējams, varētu nozīmēt, ka Kariņš vadītu arī visīsāko laiku strādājošo Ministru kabinetu.
Politologa ieskatā līdzšinējais darbs pie nākamās valdības veidošanas, kas aizņēma aptuveni divus mēnešus, līdz prezidents oficiāli nominēja Kariņu premjera amatam, pārbaudījis Kariņa pacietību, un tas arī turpināšoties. Krūmiņš ir pārliecināts, ka nākamā Kariņa valdība tiks apstiprināta, taču jautājums esot – cik ilgi tā strādās.
Viņš sacīja: "Es pieņemu, ka stīvēšanās varētu turpināties. Teiksim tā, Kariņa pacietība tiks joprojām pārbaudīta. Neviens neparedzēja, ka šis posms būs ārkārtīgi ilgs. Valdība tiks apstiprināta, jautājums – cik ilgi tā strādās? Domāju, ka šis ir stāsts par to, ka "Apvienotais saraksts" ir tas, kurš mēģina visas šīs lietas teikt. Iespējams, tad [valdības krīzes gadījumā] teiktu – nu, redzat, mēs tak teicām, ka nekas tur nebūs."
Politologs uzskata – Kariņa pacietība, it īpaši no "Apvienotā saraksta" puses, tiek pārbaudīta ar mērķi, lai viņš atteiktos no valdības vadīšanas. Kariņš esot nostrādājis pietiekoši ilgu laiku, un nākamie četri gadi varētu būt krietni sarežģītāki par iepriekšējiem, sacīja politologs.
"Sākot strādāt, viņš [Kariņš] redzot, ka tas fons būs diezgan nelabvēlīgs, kaut kādā pavasarī, pēc smagas ziemas, kur pilnīgi noteikti neapmierinātība sabiedrībā pieaugs, (..) es domāju būs diezgan problemātiski. (..) Iespējams, īpaši īsā termiņā būs daudz grūtāk, nekā bija šos četrus gadus. Sajūta, ka tad, kad būs prezidenta vēlēšanas, jautājums par šo valdību varētu aktualizēties," pauda Krūmiņš.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par tam piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
