Panorāma

Daudzmiljonu investīciju projekti Latgalē

Panorāma

Panorāma

Plāno izmaksāt kompensāciju par vakcīnas izraisītu nāvi

Plāno izmaksāt 142 290 eiro kompensāciju par Covid-19 vakcīnas izraisītu nāvi

Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) pašlaik padziļināti izskata kādu pieteikumu par maksimālās kompensācijas – 142 290 eiro – izmaksu vakcinācijas pret Covid-19 izraisītu blakņu dēļ. Saskaņā ar secināto un Ministru kabineta noteikumiem, mirušās tuviniekiem šī kompensācija pienāktos, un sagaidāms, ka to arī izmaksās. Aģentūrā apstiprināja, ka tas ir šogad ziemā plašāk izskanējušais gadījums par kādu 55–60 gadus vecu sievieti, kura mira septiņas dienas pēc "AstraZeneca" vakcīnas saņemšanas.

ZVA līdz šim saņemti 43 pieteikumi par kompensāciju izmaksu vakcinācijas pret Covid-19 radītu blakusparādību dēļ. 28 gadījumos pieteikumi noraidīti. Visbiežāk tāpēc, ka nav izpildītas visas formalitātes vai konkrētās blaknes nav minētas zāļu aprakstā. 15 iesniegumus vēl vērtē.

Pagaidām ir viens tāds gadījums, kurā, saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem, ZVA patlaban nesaskata iemeslus kompensācijas atteikumam. Turklāt tuviniekiem pienāktos maksimālā noteiktā summa – 142 290 eiro.

"Jā, mēs varam noteikti teikt, ka viens gadījums ar "AstraZeneca" vakcīnu ir tieši cēloniski saistīts. Jā. Tas bija arī nāves gadījums.

Šis gadījums atrodas padziļinātā izvērtēšanā un virzās tā saucamajā pozitīvajā virzienā,"

stāstīja ZVA direktora vietnieks Sergejs Akuličs.

Katra šāda gadījuma vērtēšanā iesaistīta virkne speciālistu, sākot ar ģimenes ārstu, līdz universitāšu slimnīcu ārstiem speciālistiem. Piemēram, šajā gadījumā tie ir arī hematologi, kardiologi. Asociētais profesors Kārlis Trušinskis pastāstīja, ka konkrētā blakusparādība ir minēta šo zāļu aprakstā, bet tā ir ļoti reta un diemžēl arī nāvi izraisoša komplikācija. Kad vienlaikus veidojas trombi jeb asins recekļi un tai pašā laikā asinīs ir samazināts trombocītu skaits.

"Principā tā ir imunoloģiska reakcija. Un tas mehānisms ir, ka ļoti reti, bet kādam cilvēkam var ne tikai pēc vakcinācijas izveidoties antivielas pret Covid-19 vīrusu, bet arī pret paša cilvēka trombocītiem. Un tāpēc šie trombocīti – to skaits samazinās, tie iet bojā. No otras puses, tiek aktivizēta arī trombu veidošanās," stāstīja Trušinskis.

Trombu veidošanās pati par sevi ir izplatīta problēma, taču ne apstākļos, kad cilvēkam ir mazs trombocītu skaits.

"Un tādēļ pacientam var veidoties arī asinsizplūdumi, piemēram, mazi asins izplūdumiņi uz ādas. Tā kā ir šī vesela kombinācija, it kā, no vienas puses – pastiprinātas asiņošanas risks. No otras – trombu veidošanās.

Tad noteikti ir jāizskata kompensācijas piešķiršana šī pacienta ģimenei," skaidroja Trušinskis.

"Vakcinācija tika noteikta konkrētām cilvēku grupām kā obligāta. Un, ņemot vērā to, ka valsts uzstāja uz šo nosacījumu, tad ir jākompensē zaudējumi gadījumā, ja kaut kas notiek ne tā, kā gribētos. Mēs centīsimies nekavēt no savas puses nevienu dienu lēmuma pieņemšanā. Prognozes ir, ka noteikti tas notiks šogad," norādīja ZVA pārstāvis Akuličs.

Tāpat aģentūrā pašlaik padziļināti pēta vēl divus gadījumus, kuros apstiprināta cēloņsakarība vakcīnai un blaknēm, toskait miokardītam jeb sirds muskuļa iekaisumam. Tagad speciālisti vērtē, cik ilgstošs bijis kaitējums un cik tas būtisks, jo no tā atkarīgs izmaksas apmērs. Saskaņā ar noteikumiem kompensāciju izmaksā vien tad, ja blaknes ir ilgstošas. Medicīnas tiesību eksperti to sauc par absurdu. 

KONTEKSTS:

ZVA jau iepriekš konstatēja, ka viens letāls gadījums Latvijā ir ticami saistāms ar vakcīnas "Vaxzevria" (iepriekš zināma kā Covid-19 vakcīna ''AstraZeneca'') lietošanu. Mirusī persona bija sieviete vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem, Covid-19 vakcīnas "Vaxzevria" pirmo devu saņēma 2021. gada aprīlī un mira septītajā dienā pēc vakcinācijas.

Vakcīna "Vaxzevria" Eiropas Savienībā (ES) tika apstiprināta 2021. gada 29. janvārī un tiek izmantota ES valstīs, lai novērstu Covid-19 slimību, kas var radīt nopietnas sekas veselībai, tai skaitā Covid-19 izraisītu hospitalizāciju, ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā un nāvi.

Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Komisija, Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Imunizācijas valsts padome uzsver, ka guvums no šīs vakcīnas "Vaxzevria" lietošanas joprojām ir lielāks par risku.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem no 2020. gada 28. decembra līdz 2022. gada 31. janvārim vakcinācija pret Covid-19 ar vakcīnu "Vaxzevria" Latvijā veikta 262 349 reizes. Sākot ar 2021. gada otro pusgadu šīs vakcīnas lietošana Latvijā krasi samazinājusies. "AstraZeneca" vakcīna šobrīd tiek lietota ārkārtīgi retos gadījumos.

Covid-19 vakcīnu izraisīto blakņu kompensācijas sistēmu apstiprināja šī gada maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt