Dienas ziņas

Kuldīgā ielīgo Jāņus

Dienas ziņas

Atpūta pie ūdens beidzas traģiski

ST lēmums pārmaiņas nesīs ne tikai Jelgavas novadā

Pēc Satversmes tiesas lēmuma Ozolnieki cer kļūt par jaunā novada attīstības centru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 11 mēnešiem.

Satversmes tiesas (ST) lēmums par neatbilstīgu atzīt Ozolnieku pievienošanu Jelgavas novadam radījis pamatīgas jukas. Ozolniekos gan vēl cer, ka rezultāts būs labvēlīgs patstāvības saglabāšanai vai vismaz Ozolnieki kļūs par attīstības centru jau izveidotajā Jelgavas novadā.   Ministrijā gan uzskata, ka, visticamāk, būs jāatgriežas pie tās jau iepriekš izstrādātā modeļa par valstspilsētām kopā ar apkaimes novadiem.

ST lēmumu Ozolnieku novada ļaudis gaidīja ar lielu nepacietību, un viena daļa jau ir gatava svinēt uzvaru.

“Satversmes tiesa ko nolēma, palasījām ziņas. It kā normāli, Ozolniekiem jāpastāv pašiem par sevi,” sacīja novada iemītniece Una. 

Tikmēr citi jau sapratuši, ka šis tiesas lēmums brīvlaišanu Ozolnieku novadam tomēr nedod.

Ozolnieku iedzīvotājs Rolands pauda: “Tas viss apnicis, tās politiskās spēles. Vajag pieņemt galīgo lēmumu, padzīvot, redzēt un tad kaut ko pamainīt.”

Pašreizējā Ozolnieku novada vadītājs gan ir neizpratnē, ka tiesa devusi Saeimai pusgadu laika kļūdu labošanai, un nav īsti skaidrs, kad un kā situācija varētu mainīties, tomēr cerība vēl neesot zaudēta.

Līdzšinējais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš (Latvijas Zaļā partija) norādīja: “Viens  variants – Ozolnieku novads tiek atzīts par atsevišķu novadu. Otrs – Ozolnieku ciems tiek apstiprināts kā attīstības centrs, un šajā gadījumā Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienojums jau būs likumīgs.”

Jelgavas novada vadītājs gan uzskata, ka, visticamāk, jaunajam Jelgavas novadam nāksies apvienoties vēlreiz ar blakus esošo pilsētu. Tikai tas būšot gana dārgs  prieks, jo jau pēc desmit dienām tiks uzsākta reāla apvienošanās ar Ozolnieku novadu.

“Tas ir kārtējais mūsu Saeimas brāķis, bet jāpajautā vēl, cik naudas ir iztērēts visām vēlēšanām. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, un vai par to kādam nebūtu jāatbild? Tas vienkārši ir ārprāts,” sašutumu pauda līdzšinējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (Latvijas Zemnieku savienība). 

Sākotnēji administratīvi teritoriālā reforma paredzēja, ka Jelgavas novadu veidos Jelgavas pilsēta un Jelgavas un Ozolnieku novadi. Pagājušā gada pavasarī Saeima lēma ceturtajai lielākajai Latvijas pilsētai dot brīvlaišanu un apstiprināja Jelgavas pilsētu kā atsevišķu valstspilsētu.

Jelgavas pilsētas domes deputāts Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīmēja: “Parlaments mums ir stiprs un gudrs un pieņem prātīgus lēmumus. Pilsētas un valsts iedzīvotājiem atbilstošus. Pārsteigums bija, jo es domāju, ka Satversmes tiesai bija jāvērtē bijušais Jelgavas rajons, kas sastāvēja no Jelgavas novada un Ozolnieku novada, un man bija pārliecība, ka Satversmes tiesa būs ļoti saprātīga un šos lēmumus respektēs, bet ir tā, kā ir.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola meklēt risinājumu, tomēr Ozolnieku cerības par attīstības centra statusa iegūšanu gan nepiepildīšoties. Tomēr, visticamāk, šis tiesas lēmums pārmaiņas nesīšot ne tikai šiem diviem novadiem.

VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis skaidroja: “Ir jāizvērtē novadu iespējas, lai katrā būtu attīstības centrs. Visticamāk, ka uz 2025. gada nākamajām pašvaldību vēlēšanām valstspilsētām kopā ar novadiem būs jāveido kopīgas pašvaldības. Tas  šobrīd ir uzdevums gan Saeimai, gan mums kā ministrijai rast skaidrojumu valdībā un Saeimā pamatot.”

Līdzīga situācija kā jaunajā Jelgavas novadā izveidojusies arī ap Liepājas, Venstspils, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām. 

KONTEKSTS:

Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu varēs sākt jaunās pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti