Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Mākslas akadēmiijas Dizaina diplomandu darbi aplūkojami Rīgas skatlogos

Labrīt

Re:Check pēta: Satversmes oriģināls, trombozes risks lidojot, Reirs maldina par bezdarbu

Pūce: Pēc Satversmes tiesas sprieduma jāvērtē arī citu novadu apvienošana

Izpildot ST lēmumu par Ilūkstes un Ozolnieku novadiem, izmaiņas pašvaldībās varētu noteikt 2025. gadā

Pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma par neatbilstošu atzīt Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku pievienošanu Jelgavas novadam Saeimai risinājumi jārod līdz nākamajam gadam. Ir iespēja, ka izmaiņas novadu kartē varētu ieviest tikai līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. 

Izpildot ST lēmumu par Ilūkstes un Ozolnieku novadiem, izmaiņas pašvaldībās varētu noteikt 2025. gadāJānis Kincis

ST lemtais, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei, atbilst kritērijiem iepriekšējiem spriedumiem par Varakļānu novada nepievienošanu Rēzeknes novadam un Skultes pagasta nepievienošanu Saulkrastu novadam, un šāds ST  lēmums jau bija gaidāms, atzina Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

Viņš teica, ka, lemjot par jauno teritoriālo reformu, Saeimā bijušas ļoti plašas diskusijas par to, cik lielā mērā Saeima var noteikt citu risinājumu, nekā piedāvā valdība, taču tobrīd Saeima neizvirzīja savus alternatīvus risinājumus.

Tagad  Saeimai būs jārespektē tiesas lēmums un iedzīvotāju vēlme un jārod risinājums. Visos gadījumos jāatceļ lēmumi par novadiem bez attīstības centra.

Jūnija sākumā ievēlētās Augšdaugavas novada un Jelgavas novada pašvaldības darbs būs leģitīms, taču Saeimas deputātiem līdz 2022. gadam būs jāpiedāvā risinājumi par visām teritorijām, kam reformas rezultātā nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra. Tātad ne tikai tām četrām, par ko bija sūdzības Satversmes tiesā, intervijā Latvijas Radio pauda Pūce.

"Saeimai būtu jāpiedāvā vienāds regulējums. Tas nenozīmē, ka Saeimai būtu jāpiedāvā risinājums, ka no 1. janvāra šajos novados būs jaunas pašvaldības. Var būt situācija, ka tiek noteiktas jaunu pašvaldību teritorijas, bet pašvaldības darbu jaunajās teritorijās sāk pēc nākamajām vēlēšanām 2025. gadā. Es atbalstītu šādu pieeju, proti, ka Saeimai būtu jāpieņem lēmums par teritorijām, kas atbilstu šiem kritērijiem, un vienlaikus jānosaka, ka jaunais iedalījums ir spēkā tikai no nākamajām vēlēšanām un esošajām ievēlētajām domēm jāturpina darbs esošajās teritorijās," sacīja deputāts.

Pūces skatījumā ir divi risinājumi – Ilūkstes un Ozolnieku pašvaldības var pievienot kādam citam novadam ar attīstības centru, vai arī saglabāt tās esošajās pašvaldībās, tām pievienojot attīstības centrus, piemēram, Daugavpils pilsētu apvienot ar Augšdaugavas novadu.

Konstitucionālo tiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps uzsvēra, ka ST ir devusi Saeimai laiku un iespējas nodrošināt reformas mērķus un visai valsts teritorijai vienādus kritērijus to sasniegšanai. Parlamentāriešu rokās ir izvēle, vai pārejas periodā Augšdaugavas un Jelgavas novados no 1. jūlija ļaut strādāt ievēlētajām domēm vai pagaidu administrācijām. Ir iespējams šajos novados rīkot ārkārtas vēlēšanas, lai atbilstoši ST spriedumam ievēlētu domes jaunās teritorijās, kas sāktu darbu no nākamā gada. Iespējams arī ļaut strādāt Augšdaugavas un Jelgavas novadu pašvaldībām līdz nākamajām vēlēšanām 2025. gadā. Lai to izlemtu, vispirms rūpīgi jāanalizē visi ST spriedumi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

"Kā redzam, reforma kopumā pārliecinoši atbildusi Satversmei. Tiesa ir savos spriedumos sistematizējusi tos mērķus, kādiem jābūt reformas rezultātiem. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka viens neizpildītais mājasdarbs ir par normām, kā nodrošināt iekšējo demokrātiju pašvaldībās gan ar vēlētiem vietējo kopienu pārstāvjiem, gan demokrātiskiem instrumentiem.

Otrs ir norādes par attīstības centru nepieciešamību katrā pašvaldībā, lai neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā cilvēks dzīvo, saņemtu salīdzināmus pakalpojumus," norādīja Pleps.

Neziņu par notikumiem turpmākajos mēnešos pauda Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune no Zaļo un Zemnieku savienības.

"Jāsaprot tiesas skaidrojums. Pieminētais 2022. gada 1. janvāris ir ļoti neskaidrs, vai mūsu apgabalos būs jaunas vēlēšanas, vai strādājam tāpat. Man žēl, ka Satversmes tiesas spriedums nebija ātrāk, lai cilvēkiem būtu skaidrība. Ja oktobrī vai novembrī būs jaunas [ārkārtas] vēlēšanas, tad cilvēki uz tām vienkārši nenāks. Tas būs vienkārši ārprāts," vērtēja Caune.

Pēc ST sprieduma par Varakļānu novada neiekļaušanu Rēzeknes novadā šajās teritorijās vēlēšanas nenotika – tās pārceltas uz 11. septembri.

KONTEKSTS:

Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu varēs sākt jaunās pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt