ĪSUMĀ:
- 2018. gadā Rimšēviču aizturēja KNAB; tiesvedība ir apturēta.
- Augustā Rimšēviča mājās notika kratīšana saistībā ar bijušā "Trasta komercbankas" akcionāra Buimistera liecībām.
- Sākts kriminālprocess, kur Rimšēvičs ir apsūdzēts par liecinieka iespaidošanu.
- Advokāts apgalvo, ka apsūdzība Rimšēvičam esot nekvalitatīva un nepatiesa.
- Prokurore pārmetumus noraida un sola ar lietas virzību nekavēties.
- Atsākoties iztiesāšanai, varētu izvērtēt atņemt 100 000 eiro drošības naudu.
- No tiesneses atbildes noprotams, ka tiesa pēc savas iniciatīvas neko nedarīs.
- Drošības līdzekļa grozīšana varētu nozīmēt Rimšēviča nonākšanu mājas arestā vai pat apcietinājumā.
- Nav zināms, kad tiesvedība varētu atsākties.
Kukuļi un liecinieku ietekmēšana
Tolaik vēl LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018. gada ziemā. Aizdomas par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu, stāsti par iešanu pirtī kopā ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu un makšķerēšanu kopā ar baņķieriem Kamčatkā – lielai daļai Latvijas sabiedrības tas viss nāca kā šoks. Taču pirms diviem gadiem lieta, kurā apsūdzības ir par kukuļu pieprasīšanu un saņemšanu no “Trasta komercbankas” pārstāvjiem, kā arī naudas atmazgāšanu, nonāca tiesā. Uz apsūdzēto sola sēdās gan Rimšēvičs, gan par viņa darbību atbalstīšanu apsūdzētais Martinsons.
Tiesvedība Rīgas rajona tiesā gan ir apturēta kopš 2019. gada beigām līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienības Tiesa izlems jautājumu par Rimšēviča imunitāti, proti, par to, vai viņu kā bijušo Eiropas Centrālās Bankas amatpersonu var tiesāt bez šīs institūcijas atļaujas.
Taču tiesvedības apturēšana nenozīmēja, ka apstājās arī kaislības ap šo procesu. Gada sākumā prokuratūra saņēma advokāta iesūtītu iesniegumu no liecinieka, bijušā “Trasta komercbankas” valdes locekļa Viktora Ziemeļa. Tajā pausti apgalvojumi, ka liecības par to, ka viņš maksājis Rimšēvičam kukuļus, no viņa tikušas izspiestas. Prokuratūra, kas šos apstākļus savulaik jau pārbaudīja, uzsver, ka tagad Ziemeļa liecību ticamību vērtēšot tiesa.
Taču augusta nogalē kļuva zināms, ka Rimšēviča mājās notiek kratīšana, kā izrādījās – saistībā ar bijušā “Trasta komercbankas” akcionāra Igora Buimistera liecībām. Viņš, piemēram, liecinājis, ka makšķerēšanas brauciens uz Kamčatku, kurā abi ar Rimšēviču pirms vairākiem gadiem piedalījušies, bijis kukulis LB prezidentam. Kratīšanas notika dažas dienas pēc Buimistera nāves, bet kriminālprocess par iespējamo liecinieka iespaidošanu tika sākts jau jūnijā. Tagad Rimšēvičs ir apsūdzēts par liecinieka iespaidošanas vadīšanu un organizēšanu, bet viņa paziņa, uzņēmējs Uģis Tabors – par atlīdzības solīšanu Buimisteram, ja viņš atsauks savas liecības un sniegs Rimšēvičam labvēlīgākas.
Vai apsūdzība ir nekvalitatīva un nepatiesa?
Prokurore Džena Andersone no Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras (NNVIDIP) sola ar lietas virzību nekavēties: “Nu, faktiski man ir jāizlemj šobrīd daži jautājumi, ko vakar [ceturtdien] konkrēti pieteica aizstāvības puse, nu un tālāk ir risināms faktiski jautājums par lēmuma sagatavošanu par lietas nodošanu tiesai. Pēc maniem provizoriskiem aprēķiniem, šī mēneša ietvaros tam vajadzētu pabeigties.”
Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis gan uztur versiju par Buimistera it kā pausto vēlmi “patiesas liecības sniegt tikai pret finansiālu atlīdzību”.
Advokāts augusta beigās bija izplatījis aicinājumu pieteikties Ģenerālprokuratūrā jebkurai personai, kas varētu to apliecināt. Viņš zinot, ka dažas šādas personas arī esot pieteikušās, bet sīkāk neko nestāsta un nepaskaidro arī, kāpēc šie cilvēki līdz Buimistera nāvei par to klusēja.
Savukārt apsūdzība Rimšēvičam esot nekvalitatīva un nepatiesa, apgalvo advokāts: “Pie Ilmāra Rimšēviča nekad nav bijis nekāds liecību melnraksts, nekad tāds nav ticis no Ilmāra Rimšēviča arī izņemts. Tas, kurš kaut ko tādu ir paziņojis, apzināti ir izplatījis nepatiesu informāciju. Otrkārt, mans klients ir apstiprinājis, ka nekad nav organizējis nelikumīgu jebkādu liecību izspiešanu no Tabora, nekad nav viņam piedāvājis, ne arī nodevis naudu. Tāpat apsūdzībā šāds teksts par naudu – cik, kas, kam būtu piedāvājis, maksājis vai pieņēmis – arī nav atrodams. Līdz ar to mēs šobrīd esam iesnieguši viedokli par apsūdzību, kurā ir norādīts, ka apsūdzība neatbilst likuma prasībām.”
Prokurore Andersone pārmetumus gan noraida: “Man likums neuzliek par pienākumu ietvert apsūdzībā pilnīgi visu pierādījumu uzskaitījumu, jo to pēc tam jau varēs analizēt tiesā, ja mēs tiksim līdz tiesai.”
100 tūkstošu eiro drošības nauda
Tagad celtās apsūdzības dēļ aktuāls kļūst jautājums, kas notiek ar 100 tūkstošu eiro drošības naudu, ko par Rimšēviču iespējamās korupcijas lietā bija iemaksājis viņa draugs, uzņēmējs Andris Kreislers. Kriminālprocesa likums nosaka – ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā. Savukārt starp apsūdzētā pienākumiem ir arī prasība nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi.
Apsūdzības uzturētāja Rimšēviča un “Trasta komercbanka” lietā ir Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore Viorika Jirgena, kura ir pamanījusi jaunākās norises ap Rimšēviču: “Šobrīd kriminālprocess ir apturēts saistībā ar to, ka Eiropas Savienības Tiesa joprojām nav pieņēmusi nolēmumu par apsūdzētā Rimšēviča iespējamo imunitāti attiecībā uz tiesāšanu. Un tajā brīdī, kad šis jautājums tiks izlemts, uzsākoties iztiesāšanai – un es ceru, ka šī iztiesāšana tiks uzsākta kaut kad – tad
es vērsīšos pie tiesas, ņemot vērā jūsu minēto likuma regulējumu, izvērtēt jautājumus par drošības līdzekļa grozīšanu un piemērotās drošības naudas atņemšanu.”
No Rīgas rajona tiesas tiesneses Gundegas Lapiņas rakstiskās atbildes noprotams, ka tuvākajā laikā pati pēc savas iniciatīvas tiesa neko nedarīs. “Izskatot krimināllietu, visus jautājumus, tai skaitā jautājumu par drošības līdzekli, tiesa izlemj iztiesāšanā, uzklausot lietas dalībnieku viedokli un pārbaudot lietas materiālus, vai arī izlemj ar tiesas galīgo nolēmumu. Informācija, kas tiek pausta publiski par citiem kriminālprocesiem, nav noteicošais faktors, lai lemtu jautājumu par drošības līdzekli citā kriminālprocesā. Laikā, kad notika iztiesāšana, apsūdzētie pildīja savus procesuālos pienākumus, kā arī nekavēja un netraucēja kriminālprocesa normālu norisi. Šobrīd kriminālprocess ir apturēts un nav pamata kriminālprocesa atjaunošanai. Tiesa neplāno pieprasīt informāciju no KNAB vai NNVIDIP,” pauž tiesnese.
Tomēr prokurore Jirgena uzskata, ka nupat celto apsūdzību Rimšēvičam bez ievērības atstāt nedrīkst, jo tā tieši attiecas uz iztiesājamās lietas gaitu: “Kāpēc 2018.gada 19.februārī apsūdzētajam Rimšēvičam ir šis drošības līdzeklis piemērots, ir tas, ka jau tobrīd pastāvēja risks, ka varētu Rimšēvičs traucēt pirmstiesas izmeklēšanu. Un tas bija arī tas iemesls, lai viņam piemērotu. Protams, tur arī vēl bija tas otrs arguments, lai viņš neizvairītos no pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas, bet šobrīd šis apstāklis tā kā izskatās, ka nav tas aktuālais. Bet tas, ka šī tendence varētu būt un šis gadījums ar Buimisteru varētu to pierādīt – es domāju, ka jā.”
Drošības līdzekļa grozīšana šajā gadījumā būtu bargāka līdzekļa nekā drošības nauda piemērošana, kas nozīmētu Rimšēviča nonākšanu mājas arestā vai pat apcietinājumā.
Tomēr Rimšēviča aizstāvība šādu iespēju neuzskata par ticamu. “Nē, es nedomāju, ka šāds risks varētu pastāvēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Rimšēviča kungs vienmēr ir uzsvēris, ka nepatiesas ir tās ziņas, kuras no Igora Buimistera tika izspiestas, nevis tas, ko pats Rimšēvičs ir liecinājis un kas ir pretējs Buimistera liecinātajam,” saka advokāts Duļevskis.
Tikmēr Rimšēviča līdzapsūdzētais korupcijas lietā Māris Martinsons, kuram savulaik Taureņu pirtī toreizējais LB prezidents sūdzējies par vairākiem baņķieriem, šonedēļ sēdās uz apsūdzēto sola citā procesā – par izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu saistībā ar tā dēvēto “būvnieku lietu”. Uzņēmējs apgalvo, ka par Rimšēviča jaunajām nedienām ar tiesībsargājošajām iestādēm bijis pārsteigts: “Es par to lietu uzzināju tikai no preses, tā kā man grūti kaut ko komentēt. Patiešām, man nav komentāru par to jautājumu, kas ir saistīts ar Ilmāra darbībām, kas ir ārpus tiesas. Es patiešām to uzzināju no preses, man tas bija pārsteigums.”
Kad tiesvedība varētu atsākties, nezinot ne Martinsons un viņa aizstāvji, ne Rimšēvičs, ne prokuratūra, jo nekādu paziņojumu no Eiropas Savienības Tiesas par termiņiem nav bijis.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februāri aizturēja toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām.
Rimšēviča krimināllieta nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Liecinieka nelikumīga piespiešana ar uzpirkšanu, lai panāktu nepatiesu liecību sniegšanu, izdarīta krimināllietā, kas pašlaik atrodas tiesvedībā un kurā KNAB 2018. gada 18. jūnijā sekmīgi noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām – Latvijas Bankas amatpersonu un fizisku personu.
Zināms, ka minētajā datumā KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret kādreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Savukārt šovasar kļuva zināms par KNAB veikto kratīšanu Rimšēviča dzīvesvietā un uzņēmēja Uģa Tabora pratināšanu lietā par iespējamu liecinieku ietekmēšanu. Tiesībsargiem bijušas aizdomas, ka uzņēmējs Rimšēviča interesēs centies ietekmēt bijušo “Trasta komercbankas” akcionāru, nu jau mirušo Igoru Buimisteru.
