Pašvaldības kritizē energokrīzes atbalsta mehānisma sadrumstalotību; pensionāri bažījas par izdzīvošanu

Pašvaldības, uz kuru pleciem likts uzdevums lielā mērā administrēt atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem energokrīzes apstākļos, pauž bažas, ka valsts sniegtais atbalsts ir sadrumstalots un process – smagnējs. Tas rada bažas par pašvaldību iespējām tikt ar visiem darbiem galā. Tikmēr pensionāri bažījas – vai pat ar esošo atbalstu būs iespējams pārdzīvot ziemu.

Pašvaldības kritizē energokrīzes atbalsta mehānisma sadrumstalotību; pensionāri bažījas par izdzīvošanu
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Saeimas atbildīgā komisija trešdien pulcināja iesaistītās puses, lai spriestu par plānoto atbalstu iedzīvotājiem energoresursu sadārdzinājuma apstākļos. Ekonomikas ministrija prezentēja jau zināmo atbalstu. Starp diskusijas dalībniekiem bija arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo tieši uz vietvaru pleciem gulstas lielākā daļa atbalsta administrēšanas. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte neslēpa kritiku atsevišķos ar šo atbalstu saistītos jautājumos. Viņa norādīja, ka atbalsta administrēšana rada ievērojamu slogu pašvaldībām, jo piešķiramais atbalsts ir sadrumstalots un process smagnējs.

"Atbalsts ir sadrumstalots pēc apkures veida, smagnēji administrējams. Katrs iedzīvotāja pieprasījums iziet parasto dokumentu ceļu – daļa darbību jāveic manuāli. Un arī, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu par atbalstu – arī šeit virkne darbību ir jāveic manuāli. Tas iezīmē to darba apjomu, kas būs, izskatot šos pieteikumus.

Kas ir ļoti pozitīvi – akcents tiek likts uz elektronisku pieteikšanos atbalstam, taču daļa iedzīvotāju nāks pieteikties klātienē," stāstīja Rudzīte.

Viņa arī aicināja veidot plašāku komunikācijas kampaņu, kas iedzīvotājiem skaidrotu pieejamā atbalsta iespējas un rīcību, lai to saņemtu. Tāpat svarīgi veidot vadlīnijas un skaidrojumus pat par šķietami vienkāršām detaļām un praktiskām situācijām, lai pašvaldībām un iedzīvotājiem būtu skaidrs, kā atbalsts piemērojams absolūti katrā situācijā.

Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Jānis Felsbergs pauda bažas, ka pat ar esošo atbalstu senioriem gaidāma ļoti grūta ziema.

"Es kā pensionārs un arī kā Pensionāru federācijas valdes loceklis jūtu, ka pensionāri nevarēs pavilkt to, ko šeit runāja. Man ir priekšlikums, ka vajadzētu savādāk. Es skatos, ka vairums Eiropas Savienības valstu nosaka griestus tam tarifam, kurus maksās mājsaimniecībām. Un visus pārējos tos tarifa lēcienus nosedz valdība. Tad cilvēks varētu saprast.

Šobrīd es dzīvoju kā uz adatām, jo es nezinu, ko es maksāšanu nākamajā mēnesī," stāstīja Felsbergs.

Tikšanās noslēgumā savus secinājumus izdarīja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!"). Viņš norādīja, ka jau tuvākajā nākotnē jādomā par jauniem atbalsta mehānismiem, jo skaidrs, ka lielai daļai arī ar esošo atbalstu nomaksāt rēķinus neizdosies.

"Būs jādomā tuvākajā nākotnē jauni atbalsta mehānismi. Es domāju, ka viens no veidiem būs, ka tādu uzņēmumu kā "Latvenergo", "Latvijas gāze" peļņa, kas ir pirmajā pusgadā bijusi, būs noteikti arī jāvirza mūsu iedzīvotāju atbalstam. Tā ka jau varat sākt domāt, kādā veidā to darīsim," sacīja Skride.

KONTEKSTS:

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.

Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.

Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti