Pases un ID kartes ar kovida laikā beigušos termiņu drīkstēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim

Personu apliecinošus dokumentus – pasi un ID karti –, kuriem Covid-19 laikā beidzies derīguma termiņš, drīkstēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. To paredz otrdien Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Likuma grozījumus galīgajā lasījumā atbalstīja 61 deputāts, bet "pret" balsoja divi parlamentārieši.

Likumprojektā noteikts, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identifikācijas apliecināšanai klātienē Latvijas Republikā līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments sabojāts, mainījušās dokumentā ierakstītās ziņas.

Likumprojekts neparedz, ka šis noteikums attiecas tikai uz personām, kuru rīcībā nav cita (derīga) personu apliecinoša dokumenta. Tas nav paredzēts, lai neradītu papildu administratīvo slogu gan, piemēram, pakalpojumu nodrošinošajai iestādei, gan personai, kura uzrāda personu apliecinošu dokumentu ar beigušos derīguma termiņu, un nodrošinātu vienlīdzīgu tiesību īstenošanas iespēju ar tām personām, kuru rīcībā nav otra personu apliecinoša dokumenta.

Likumprojektā noteiktais datums – 2020. gada 1. marts – izvēlēts saistībā ar Covid-19 izplatības apjoma straujo pieaugumu tajā laikā un attiecīgi noteiktajiem ierobežojumiem, kas kavēja personu apliecinošu dokumentu noformēšanas iespējas. Likumprojektā noteiktais datums – 2023. gada 30. aprīlis – izvēlēts, ievērojot iepriekšējos gados noteikto ierobežojumu aptuvenos periodus un prognozējot potenciālās personu ierobežotās iespējas ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) personu apliecinošu dokumenta noformēšanai šajā periodā, teikts grozījumu anotācijā.

Šāds dokuments gan nederēs, lai dotos uz ārzemēm.

Šāda dokumenta izmantošana noteikta tikai procesiem vai pakalpojumiem, ko persona pieprasa, saņem vai īsteno klātienē.

Dokuments nevarēs tikt izmantots identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē, ar to nebūs iespējas saņemt elektroniskos pakalpojumus vai parakstīt dokumentus,

jo beidzoties personas apliecībā noteiktajam derīguma termiņam, beidzas arī tajā iekļauto sertifikātu derīguma termiņš un to nav iespējams noteikt garāku kā dokumenta termiņu, kā arī nav iespējams saņemt jaunus sertifikātus ar personas apliecību, kuras derīguma termiņš ir beidzies. 

Informācija par personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņa beigšanos līdzšinējā kārtībā tiks norādīta Fizisko personu reģistrā, un dati informācijas saņēmējiem, kuriem PMLP nodod datus, tiks nodoti līdzšinējā kārtībā, atkarībā no konkrētās vienošanās, vai tiek sniegtas ziņas tikai par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem vai arī par nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem. 

Pārliecināšanās par to, vai dokuments nav kļuvis lietošanai nederīgs citu iemeslu dēļ, notiks līdzšinējā kārtībā tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri elektroniski saņem ziņas no Fizisko personu reģistra, kā arī novērtējot dokumentu vizuāli, piemēram, apskatot, vai tajā nav bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju. Vienlaikus ir izvērtēta spēja identificēt personu pēc fotogrāfijas arī par 2 vai 3 gadiem ilgākā periodā nekā personu apliecinoša dokumenta termiņš (10 gadi), un secināts, ka šāda identifikācija ir iespējama, norādīts grozījumu anotācijā.

Personām, kurām pases vai ID kartes termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, netiks piemērots sods

par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta un par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu.

Pase vai eID karte, kurai termiņš beidzies no 2020. gada 1. marta, būs uzskatāma par derīgu vēlētāja personu apliecinošu dokumentu arī Saeimas vēlēšanās, kas notiks 1. oktobrī. Šogad vēlēšanās tiks veikta elektroniskā vēlētāju uzskaite, kas ļaus pārliecināties, vai persona jau nav piedalījusies vēlēšanās citā iecirknī. 

Vienlaikus ar likuma grozījumiem

līdz nākamā gada 30. aprīlim pagarināts arī termiņš, līdz kuram personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību jeb ID karti.

Iepriekš bija plānots, ka ID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no nākamā gada 1. janvāra.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likumprojekta izsludināšanas. 

Saskaņā ar PMLP datiem uz šā gada 4. augustu laikā no 2020. gada 1. marta līdz 2022. gada 4. augustam derīguma termiņš ir beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošam dokumentam, kura vietā nav saņemts jauns dokuments un personas rīcībā nav neviena personu apliecinoša dokumenta, bet kopumā līdz 2023. gada 30. aprīlim tas būs beidzies 301 034 dokumentiem.

Vairāki Saeimas deputāti mudināja vērst uzmanība tam, lai PMLP rastu iespēju nākamo astoņu mēnešu laikā izsniegt dokumentus.

Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: “Rindas pie PMLP saglabājas. Valsts sagatavotība šādam izaicinājumam arī saglabājas. Problēmas pēc astoņiem mēnešiem, ja viss turpināsies tā kā ir līdz šim – nekas nemainīsies.”

Savukārt pie “Neatkarīgo” deputātu frakcijas piederošais Māris Možvillo pauda: “Es balsošu pret, jo es uzskatu, ka valsts nav parūpējusies par savu dokumentu, ka valsts nav bijusi uzdevumu augstumos un ka ir jābeidz šī te kaķa vilkšana aiz astes, jo, atvainojiet, šis dzīvnieciņš ir nobeidzies.”

Tikmēr parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) sacīja: “Lai palīdzētu dzīviem cilvēkiem izpildīt savu pilsonisko pienākumu un aiziet vēlēt, pagarināt derīguma termiņu līdz tādam un tādam laikam. Tas laiks, cik es saprotu, un es domāju, ka Saeimas kontrolei šeit būtu jābūt, arī domāts priekš tam, lai sakārtotu šīs te lietas kopumā.”

Savukārt Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka situācija ar dokumentu izsniegšanu uzlabojoties, ļaudis par brīviem laikiem dokumentu nokārtošanai tiekot informēti sociālajos tīklos, un vairākas nodaļas strādā arī sestdienās.

“Esam ieviesuši padsmit pasākumus kapacitātes uzlabošanai un kopēja kapacitāte ir trīsreiz lielāka kā pērn,” atzīmēja Šteins. Viena no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm būšot PMLP darbības paplašināšana, uzsvēra Šteins.

Iedzīvotāji termiņa pagarināšanu vērtē atzinīgi; eksperts uzskata – PMLP vajadzēja strādāt aktīvāk 

Latvijas Radio uzrunātie cilvēki likumu vērtē pozitīvi:

„Tas būtu loģiski, jo neriskēt ar savu veselību, ja jau ir pandēmija. Es domāju, ka tas ir labs lēmums. Ja tas ir oficiāls dokuments, nav nekādu iemeslu, ka cilvēks būtu mainījies. Tas ir tā formāli īstenībā.”

„No vienas puses loģiski. Uz to pases daļu tikt pandēmijas laikā bija problēma. Kaut gan tagad jau gandrīz ir gads pagājis. Pa to gadu īstenībā visu varēja izdarīt. Koks ar diviem galiem. Es nezinu, kas cilvēkiem traucētu aiziet šī visa gada garumā.”

„Tā jau baigi neliekas loģiski. Bet es nemāku spriest. Pieļauju, ka tur ir daudz aspektu gan vērā ņemami, gan absolūti neloģiski.”

„Es domāju, ka loģiski ir, jā. To, ko šī valsts apdomā, tas ir labi. Tā es domāju.”

Pases un ID kartes ar kovida laikā beigušos termiņu drīkstēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim
00:00 / 04:05
Lejuplādēt

Valsts pārvaldei tās ir kovida pandēmijas sekas. Tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis no Juridiskās fakultātes. Lai nebūtu tik liels personu skaits, kuram dokumentu termiņš ir beidzies vai beigsies tuvākajā laikā, aktīvāk vajadzēja nostrādāt PMLP.

Lieljuksis sacīja: „Sociālā kampaņa šajā situācijā es gribētu teikt, ka bija diezgan vāja. Ja tā būtu spēcīgāka vai PMLP būtu tikuši galā… Kā mēs redzējām, situācijas bija dažādas. Vienubrīd teica, ka rindas nav nekādas; cilvēki vienkārši neiet. Tā ka droši vien vajadzēja spēcīgāku sociālo kampaņu [un] teikt – ejiet, ejiet, steidzieties. Bet jāņem vērā, ka tā ir pandēmija. Tā ir ārkārtas situācija, un tas ir tas šī brīža risinājums.”

KONTEKSTS:

Kovida pandēmijas laika ierobežojumu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kapacitātes trūkuma dēļ iedzīvotājiem pēdējo divu gadu laikā ir bijušas ierobežotas iespējas atjaunot personu apliecinošus dokumentus. No 2020. gada marta bija spēkā ierobežojumi – klienti tika pieņemti tikai pēc iepriekšēja pieraksta, iedzīvotāji, ievērojot nepulcēšanās un distancēšanās nosacījumus, mazāk apmeklēja pārvaldes nodaļas, kā arī samazinājās ceļošanas iespējas. Šo iemeslu dēļ bija jāmeklē risinājums, lai cilvēki varētu turpināt saņemt pakalpojumus un piedalīties vēlēšanās arī tad, ja viņiem beidzies personu apliecinoša dokumenta termiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti