Partijas valsts finansējumu izmanto aģitācijai, parādu segšanai un papildinājumiem birojā

Finansējums partijām no valsts budžeta no šā gada ir pieaudzis sešas reizes. Vienlaikus ar likumu desmit reizes samazināts privāto ziedojumu apjoms partijām, kas arī bija iemesls partiju dāsnai finansēšanai no valsts budžeta. Kā partijas pielāgojušās jaunās sistēmas daudzajiem nosacījumiem un kādiem mērķiem plāno izmantot valsts finansējumu?

ĪSUMĀ:

  • Partijām valsts budžetā atvēlēti 4,5 miljoni eiro līdzšinējā apmēram pusmiljona vietā.
  • Vairums partiju izvēlas papildināt darbinieku un padomnieku skaitu birojos.
  • Tāpat tiek nomainīta novecojusī tehnika, top stratēģijas sociālajos tīklos u.c.
  • Daži finansējumu izmantos arī aģitācijai pirms 25. aprīlī paredzētajām vēlēšanām.
  • "Saskaņa" finansējumu izlietos parādu segšanai.
  • "KPV LV" vēlēšanās 25. aprīlī nestartēs, bet gatavosies kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
  • JKP vēlas nodibināt Latgales attīstības centru Rēzeknē.

Jau ilgāku laiku gaisā bijusi piekrišana idejai, ka valsts dotācija partijām ir jāpalielina. Līdzīga prakse jau kādu laiku noteikta arī Lietuvā un Igaunijā. Pērn 7. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī pulcēja valdošās koalīcijas partiju pārstāvjus un pauda atbalstu partiju attālināšanai no naudīgu sponsoru ietekmes.

Partijas valsts finansējumu izmanto aģitācijai, parādu segšanai un papildinājumiem birojāJānis Kincis
    "Tas ir liels solis uz priekšu 30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā, ka mums bija ļoti vāja partiju finansēšanas sistēma no valsts budžeta, kas padarīja politiskās partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem. Kā mēs zinām, tie ne vienmēr darbojas sabiedrības labā," sacīja Levits.

     

    Tādējādi partiju finansēšanas modeļa izmaiņas iestrādātas šā gada valsts budžetā, tam atvēlot 4,5 miljonus eiro līdzšinējā apmēram pusmiljona vietā. Turpmāk ik gadu politiskie spēki, kas Saeimas vēlēšanās ieguvuši vismaz 2% vēlētāju balsis, proporcionāli vēlēšanu rezultātiem saņem valsts finansējumu Tam noteikts ierobežojums 800 000 eiro, un šādu summu gadā saņem partija "Saskaņa". Pārējām partijām atkarībā no 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem izmaksājamā summa ir no 106 000 eiro partijai "Progresīvie" līdz 643 000 eiro partijai "KPV LV". Gada maksājums sadalīts divās daļās, un to pārskaita janvārī un jūlijā. Finansējums pienākas kopumā 10 politiskajiem spēkiem, taču bankas atsaka atvērt kontu Latvijas Krievu savienībai, tāpēc tai šo summu nevar pārskaitīt.

    Politologs Jānis IkstensLatvijas Radio

      Šo līdzekļu izmantošana konkrētiem mērķiem regulē likums, stāsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.

      "Partiju finansēšanas likums skaidri nosaka mērķu grupas, kādām var tērēt šo valsts budžeta finansējumu. Tās partijas, kuras saņem valsts budžeta finansējumu, drīkst to tērēt arī priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksai," klāstīja KNAB pārstāve.

      No valsts budžeta piešķirto finansējumu partijas var izmantot trīs mērķiem:

      1. biroja, nodaļu un to darbinieku atalgojuma apmaksai;
      2. kongresu un semināru rīkošanai;
      3. priekšvēlēšanu aģitācijai un komunikācijai ar sabiedrību.

      Vairums partiju izvēlas papildināt darbinieku un padomnieku skaitu birojos, nomainīt novecojušo tehniku, plāno stratēģijas sociālajos tīklos un citus organizatoriskus jautājumus.

      Savukārt 25. aprīlī paredzēto Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu aģitācijai viena partija var tērēt līdz 171 706 eiro. Piemēram, Latvijas Reģionu apvienība un Nacionālā apvienība līdz ar kopīgu startu šos izdevumus dalīšot uz pusēm. No valsts budžeta saņemtajiem līdzekļiem aģitācijai pieļaujamo limitu plāno izmantot gandrīz visi Saeimā ievēlētie spēki.

      "Kampaņu kopējo izdevumu summas ir būtiski mazinājušās. No reklāmas puses nozīmība ir pārvirzījusies priekšvēlēšanu diskusijās un debatēs televīzijā un radio. Tas nozīmē mazāk plakātu, bet kampaņu izmēri ir cilvēkus netracinoši, vienlaikus radot noskaņu, ka vēlēšanas tuvojas," teica "Jaunās Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars. 

      Pilsētu ielās un medijos jau skatītas vairāku partiju reklāmas, tomēr politisko spēku pieeja valsts finansējuma izlietošanai atšķiras. Lielāko maksājumu no valsts budžeta saņēmušās "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs skaidro, ka priekšvēlēšanu aģitācijai Rīgā šajā pusgadā no valsts budžeta izsniegtos līdzekļus izmantos tikai tad, ja paliks pāri pēc parādu nomaksas.

      "Mūsu lielākā prioritāte ir, ievērojot likumu burtu, garu un KNAB saskaņojumus tikt galā ar parādiem. Negribu runāt, cik tie parādi lieli, bet knapi kas paliks pāri nodaļu ofisiem un pat ne visiem," teica Urbanovičs.

      "KPV LV" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nestartēs, tāpēc fokusējas uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām nākamgad, stāstīja "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs.

      "Aģitācijai būs izdevumi, mēs veidosim arī uzkrājumus, un, protams, vienosimies par pakalpojumu sniedzējiem visām nodaļām. Tātad nodaļas darbosies un gatavos produktu, kas ir aģitācija, kopā ar centrālās komandas cilvēkiem uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām nākamgad jūnijā. Mēs sākam gatavoties jau šobrīd," norādīja Zakatistovs.

      Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, par reģionālo nodaļu izvēršanu aktīvi domā vairākas partijas, toskait "Attīstībai/Par!" un arī Jaunā konservatīvā partija (JKP). Tās vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans atklāja konkrētu plānu, kā izmantos daļu piešķirtā finansējuma.

      "Mēs vēlamies nodibināt Latgales attīstības centru Rēzeknē. Tā varētu būt vieta, birojs, ko cilvēki varētu apmeklēt un rīkot pasākumus, diskusijas un spriest par Latgalē aktuālām lietām," skaidroja Feldmans.

      Savukārt par esošo pozīciju noturēšanu galva sāp Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Tās vadītājs Edgars Tavars gan pārliecināts, ka lielie līdzekļi neveicina priekšvēlēšanu procesa kvalitāti.

      "Vēsturiski partijai bija jāpārliecina ar savu kolosālo programmu un līderi, ka tas ir ziedotāja lata vērts, tad šobrīd ar to nerēķinās. Kādam ir 400 000, kādam 300 000, kādam 200 000 eiro par pusgadu ir ieskaitīti, un es domāju, ka politiskajām partijām tas ir radījis zināmu apjukumu," uzskata Tavars.

      Vienlaikus ar valsts finansējuma palielināšanu desmitkārtīgi – līdz 2150 eiro – samazināts privātpersonu ziedojumu maksimālais apjoms partijām.

      Kopš gada sākuma pagājuši pāris mēneši, tāpēc KNAB tālejošus secinājumus par ziedojumu sarukumu partiju kontos vēl nevarot izdarīt.

      Vienlaikus partijas, plānojot iepirkumus, solījušas ņemt vērā Ministru kabineta noteikumos fiksēto prasību par preču un pakalpojumu iegādi par iespējami zemāko cenu. KNAB sola īpaši skatīties, lai nepalaistu garām mākslīgi uzpumpētus iepirkumus un nepamatotu līdzekļu izmantošana.

      "Vienmēr var gadīties, ka pildspalvu, kas veikalā maksā vienu eiro, kāda organizācija var iepirkt par 100 eiro. Tāds primitīvs piemērs, bet šādām situācijām mēs pievērsīsim uzmanību. Tāpat mums ir īpaši instrumenti, kā monitorēt, vai nenotiek fiktīvi darījumi," stāstīja KNAB pārstāve.

      Partijām nav jāizlieto visa piešķirtā summa un, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tas visos gadījumos varētu arī nebūt iespējams. Neizmantotie līdzekļi trīs gadu laikā jāatskaita budžetā, vai, ja tas nebūs izdarīts, KNAB attiecīgo naudas summu varēs neizmaksāt partijai nākamajā laika periodā.

      Savukārt 25. maijā vai mēnesi pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām partijām būs jāiesniedz Rīgas domes vēlēšanu ienākumu un izdevumu deklarācijas, ko KNAB izvērtēs līdz gada beigām. Bet pārskats par tēriņiem šajā gadā partijām jāiesniedz KNAB līdz 2021. gada 31. martam, kad jau detalizēti varēs vērtēt partiju izdevumus un spēju iekļauties noteiktajos rāmjos.

      Vēlēšanu rezultāti

      Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      Provizoriskais mandātu sadalījums

      Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
      12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
      10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
      7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
      5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
      4 vietas Jaunā konservatīvā partija
      4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti