Mediji par prezidenta vēlēšanām: Rietumos izceļ drošību; Krievijā – attiecības ar Maskavu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijā notiekošajām prezidenta vēlēšanām uzmanību pievērsuši arī ārvalstu mediji. Rietumu presē dominē viedoklis, ka aktuālākais šajā balsojumā ir drošības jautājumi saistībā ar pieaugošo spriedzi Ukrainas krīzes dēļ. Tikmēr Krievijas medijos izcelts, ka attiecību uzlabošanās ar Krieviju jebkurā gadījumā nav gaidāma. 

Mazā NATO un eirozonas dalībvalsts izsver bažas par drošību, laikā, kad pieaugusi spriedze ar tās padomju laiku kungu Krieviju. Šādi par notiekošo balsojumu par Latvijas prezidentu sāk informēt aģentūra “France Press”, kas līdzīgi kā citi rietumi mediji tieši drošību sauc par centrālo jautājumu šajā balsojumā.

Ņemot vērā, ka nav izdevies reformēt aizklātā balsojuma sistēmu, lai gan par to vairākkārt izskanējuši aicinājumi, vēlēšanu procesam tiek sekots līdzi ar lielu intrigu, gluži kā futbola spēlei, rezumēts aģentūras rakstā.

Arī Vācu laikraksts “Die Welt” izceļ, ka aizklātais balsojums ir pretrunīgs un sauc to par loteriju. Tam, ka balsojuma dienaskārtībā galvenā vieta atvēlēta Ukrainas krīzei un tās ietekmei uz Latvijas drošību, piekrīt arī aģentūra “Associated Press”, atsaucoties uz veiktu interviju ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Tikmēr Krievu medijos saistībā ar balsojumu dominē jautājums par turpmākajām attiecībām ar Krieviju. Piemēram, aģentūras “RIA Novosti” intervētais eksperts secina, ka Egils Levits ir līdzīgāks  Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kas iedragātu attiecības ar Krieviju vēl vairāk, savukārt Raimonds Vējonis raksturots kā piezemēts un straujas kustības neizdarošs politiķis, kurš, visticamāk, turpinās Andra Bērziņa politisko kursu.

Lairaksts “Kommersant” tikmēr rezumē, ka abi galvenie kandidāti sacenšas pretkrieviviskā retorikā, Vējonis ir  mērenāks, taču siltākas attiecības starp Krieviju un Latviju gaidīt tik un tā nav vērts. Krievijas medijos daudz arī izcelts krievu valodas un izcelsmes jautājums – atgādināts, ka kandidāti pārvalda krievu valodu, bet Pleskavas apgabalā dzimušā Vējoņa māte ir krieviete, kas viņu padarītu par pirmo Latvijas  prezidentu ar daļēju krievu izcelsmi.

Jau vēstīts, ka Saeima teršdien vēl Valsts prezidentu. Uz amatu pretendēja opozīcijas partijas, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš izkrita otrajā kārtā, opozīcijas partijas „Saskaņa” izvirzītais deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš izkrita trešajā kārtā, Nacionālas apvienības virzītais jurists, ES Tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš izkrita ceturtajā kārtā.

Pēdējā kārtā palika viens kandidāts - Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti