Panorāma

Izpostīta aizsargājamo staipekņu atradne

Panorāma

Panorāma

Pacienti un viņu tuvinieki joprojām izmisuma zonā

Paliatīvā aprūpe Latvijā iestrēgusi pilotprojektos – ministrijas nespēj sadalīt atbildību

Cilvēki, kuri saskaras ar tuvinieku smagu slimību, joprojām ir izmisuma zonā. Ar šādu nosaukumu – "Izmisuma zona" jau pirms trim gadiem sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" tika vākti līdzekļi šķidrās pārtikas iegādei paliatīvās aprūpes pacientiem. Pēc akcijas valsts atrada šim mērķim līdzekļus budžetā. Taču visas pārējās rūpes par tuvinieku aprūpi un cieņpilnu aiziešanu joprojām lielākoties atstātas uz tuvinieku pleciem.

Cilvēki, kuru aprūpē ir smagi slimi tuvinieki, joprojām ir izmisuma zonā. Tā trīs gadus pēc labdarības maratona "Dod pieci!" norāda labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Viņa stāsta – vienīgais, ko šajā laikā izdevies panākt, ir valsts apmaksāta šķidrā pārtika, lai smagi slimie cilvēki neciestu badu: "Faktiski gandrīz neviens no tiem jautājumiem, ko mēs lūdzām vēstulē risināt valdībai un izpildvarai, nav atrisināts. Mēs joprojām trīs gadus kaut ko pilotējam un, kā es saprotu, turpināsim pilotēt."

Minētā "pilotēšana" ir vairāki pilotprojekti, kuros pētīts, kā labāk palīdzēt smagi slimiem pacientiem un viņu ģimenēm. Taču pilotprojekts nozīmē finansējumu uz laiku un palīdzību tikai tām ģimenēm, kurām izdevies iekļūt šādā pilotprojektā. "Kur ir tā mērķtiecīgā politika, lai ieviestu kā pamatpakalpojumu? Bija koncepcijas, bija bukleti, bet joprojām Ziedot.lv katru nedēļu saņem no tuviniekiem palīdzības lūgumu, lai apmaksātu kopēju, apmaksātu higiēnas preces, apmaksātu medikamentus," skaidro Dimanta.

Uz šo jautājumu atbildes nav, jo pagaidām nav arī atrisināts, kurai ministrijai ar kādu iesaisti būtu jāiesaistās. Piemēram, darba grupu par šo jautājumu vada Veselības ministrija. Arī darba grupā diskutē, cik tad procentuāli ir veselības aprūpe, cik ir labklājības un cik ir pašvaldību sadaļa.

Viens no aizsāktajiem pilotprojektiem – lai noteiktu, kā labāk organizēt gan paliatīvo, gan dzīves noslēguma jeb hospisa aprūpi, pašlaik notiek Liepājā – to vada Veselības ministrija. Otrs – par dzīves noslēguma aprūpi Rīgā un Pierīgā, ko organizē Labklājības ministrija. Katrai ministrijai savs jautājumu loks, tomēr tie ir cieši saistīti.

Abi tā sauktie pilotprojekti tuvojas noslēgumam. Taču vēl pirms visu rezultātu galīgas apkopošanas pirmie secinājumi parāda, ka šādi pakalpojumi ir vajadzīgi ne vien ģimenēm, bet vienlaikus atslogotu arī neatliekamās palīdzības dienestu un slimnīcas. Veselības ministrijā stāsta, ka ziņojums ar secinājumiem varētu būt pavasarī. Tad arī varētu būt skaidrs, vai nepieciešama papildu nauda un cik daudz.

Un pēc ziņojuma iesniegšanas tālākais ir politiķu rokās – vai piešķirt līdzekļus ģimeņu izkļūšanai no izmisuma zonas, vai nē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti