Sadaļas Sadaļas

4. studija

Vai tas ir pareizi - sniegā un lietū lāpīt bedres asfaltā?

4. studija

4. studija

Kāpēc Latvija vēža pacientēm neapmaksā krūšu rekonstruciju?

Pacientes pēc cīņas ar vēzi lūdz valsti pilnībā apmaksāt krūšu rekonstrukciju

LTV raidījums “4. studija” saņēmis vēstuli, kura norādīts uz valsts neieinteresētību cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā pēc onkoloģiskām saslimšanām. Vēstuli parakstījušas 40 sievietes, kuras cīņā ar krūts vēzi piedzīvojušas onkoloģisku mastektomiju. Tas nozīmē, ka viņām operācijas laikā ir noņemta krūts vai pat abas. Viņas lūdz valsti pilnībā apmaksāt krūšu rekonstrukciju.

Krūts vēzis sievietēm ir visizplatītākā onkoloģijas saslimšana Latvijā. Ik gadu vismaz 1200 sieviešu nonāk onkologu redzeslokā. Pateicoties agrīnai diagnostikai, ne visām nākas samierināties ar visradikālāko ārstēšanas metodi – mastektomiju. Tas nozīmē, ka operācijas laikā ķirurgs izņem visus krūts dziedzera audus, atdalot tos no krūšu kurvja sienas muskuļiem. Vienkāršā valodā – sieviete zaudē krūti vai pat abas.

“Man pirmā mastektomija tika veikta 2010. gadā. Tad, kad tu ej publiskā vietā, tad nākas dzirdēt: ''Kā nav kauna tādam cilvēkos rādīties''. Kāda mamma saka bērnam: ''Neskaties uz to kropli.'' Es esmu fiziski aktīvs cilvēks. Es eju uz baseinu, es supoju, es slēpoju, peldos. Es gribu būt cilvēks, kas iepriekš to visu varēja darīt. Un katru reizi, kad tu kaut ko tādu dzirdi, tad.. Arī tagad katru reizi, to atceroties, iet drebuļi pāri, jo tu jūties nepilnvērtīgs sabiedrībā,” pastāstīja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Kitija Janele.

Patlaban Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā pacientēm valsts nepalīdz atgūties pēc dzīvībai bīstamās saslimšanas. Cilvēks uzvarējis vissmagāko cīņu savā mūžā, bet nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Sportojot, svīstot silikona protēze izslīd ārā. Tas ir diskomforts. Vienmēr par visu jādomā. Tu nevari iet publiskajā pirtī, jo tev vienmēr jādomā par to, ka kādam kaut kas nepatiks un uz tevi skatīsies. Otrs ir fiziskais aspekts, – ja ir ilgstoši vienas puses mastektomija, tad ir diskomforts, jo vienā pusē ir svars, otrā pusē nav svara. Tas ietekmē arī mugurkaulu un tālāk arī visas citas locītavas, jo veidojas no sākuma muskuļu disbalanss un tālāk rodas arī fiziskie traucējumi,” pastāstīja Janele.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis pastāstīja, ka valsts krūts vēža ārstēšanā kompensē medikamentus, kas gadā nereti izmaksā miljonus, tomēr ne vienmēr sniedz vēlamo rezultātu. Krūšu rekonstrukcija ir līdzvērtīgi nepieciešama – tāpat kā zāles.

“Pašreiz tas, ko apmaksā Nacionālais veselības dienests, ir ekspanderi, kas ir viena no ierīcēm, ko izmanto, lai atjaunotu krūts dziedzeri, lai varētu izveidot kabatu implanta ievietošanai, bet tā ir tikai viena lieta. Arī, ja mēs atjaunojam krūts dziedzeri, jebkurš cilvēks var tīri shematiski sevī to vizualizēt, ka krūtis tomēr ir īpašs orgāns, un arī tas apjoms var būt ļoti atšķirīgs. Un, ieliekot tikai implantu, bieži vien vēlamo estētisko izskatu mēs nemaz nevaram iegūt. Mums nākas koriģēt arī otru krūti. Visbiežāk to nākas piepacelt augstāk un koriģēt, lai krūšu dziedzeru simetrija būtu daudzmaz tāda, ko var ielikt krūšturītī, ar ko sieviete var sevi prezentēt,” skaidroja Eglītis.

“No 2015. gada atsāka tikai tādas operācijas, kas tiek atmaksātas no valsts līdzekļiem, kad ir vienmomenta operācija, kad tiek veikta onkoloģiskā operācija un uzreiz tiek veikta rekonstrukcija ar implantu, bet arī šis implants ir jāapmaksā sievietei. Bet situācijās, kad nav iespējams ielikt implantu, kad ir paredzēta starošana vai lielāki audu defekti, tās operācijas vispār netiek apmaksātas,” pastāstīja Janele no biedrības “Dzīvības koks”.

Nacionālais veselības dienests (NVD) pārmetumus noraida, sakot, ka valsts apmaksāto pakalpojumu grozā ir paredzēts atbalsts krūts rekonstrukcijas operācijām. Gadā tiekot tērēti 232 tūkstoši eiro.

“Ir valsts apmaksātas rekonstrukcijas operācijas, kas šobrīd ir daļēji apmaksātas.

Ir vairāku veidu operācijas. Tās var būt ar implantu operācijas, tās var būt ar rotētiem lēveriem, vairāku veidu. Tās var būt vairākas operācijas, kas sedz konkrēti operācijas, lietojot audu ekspanderu vai brīvu miokutānu lēveri ādas, vai rotētu lēveri. Šie pakalpojumi ir valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Un vienīgais, kā šobrīd iztrūkst, ir implantu vērtība,” pastāstīja Lelde Ģiga no NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta.

“Darbs, kas ir vajadzīgs, lai to restaurētu, ir daudz lielāks, nekā to, manuprāt, dotajā brīdī saprot Nacionālais veselības dienests, tikai samaksājot šo rēķinu par ekspanderu vai nākotnē varbūt par implantu. Tā ir tikai maza daļiņa no tā darba, kas ir jādara šajā restaurēšanas operācijā,” norādīja Eglītis no Onkologu asociācijas.

“Par konkrētajām operācijām un manipulācijām ir tā, ka mums šīs manipulācijas ir izstrādātas pirms vairākiem gadiem. Ļoti iespējams, tās nesedz faktiskos izdevumus, taču dienests tos var pārskatīt un prasīt finansējumu tieši papildus jau esošajām manipulācijām, kas jau ir valsts apmaksājamo pakalpojumu grozā. Tas notiek sadarbībā ar nozares speciālistiem, līdz ar to nozares speciālistiem proaktīvi iesaistoties un iesniedzot šīs problēmas mums; tā, lai mēs varētu to virzīt,” sacīja Ģiga.

NVD uzsvēra, ka šobrīd notiekot aktīva sadarbība ar onkoloģijas nozares speciālistiem, lai izstrādātu pilnvērtīgu plānu valsts kompensējamo pakalpojumu klāstā.

Tikmēr ārstniecības iestādes jau gadiem mēdz krūšu rekonstrukcijas operācijas apmaksāt pat no savas kabatas.

“Vēl jau ir vesela rinda operāciju, kur krūts dziedzeris tiek atjaunots ar pašas pacientes dziedzeriem. Un šodien arī norit tāda operācija, kur pacientei pēc staru terapijas tiek atjaunota krūts, izmantojot viņas muguras muskuli un arī implantu. Šī operācija iet 5–6 stundas. Tur piedalās divas ķirurgu brigādes, un tā pat nav sarežģītākā krūts rekonstruktīvā operācija. Vēl ir sarežģītākas, kur tiek izmantotas vēdera priekšējās sienas audi. Tad arī šī operācija iet 7–8 stundas. To veic divas ķirurgu brigādes. Tas nebūt neaprobežojas ar izmaksas cenu ekspanderam, kas, manuprāt, ir 400 eiro,” skaidroja Eglītis.

NVD atzīst, ka problēma ir ilgstoša un finansējums no budžeta ir prasīts, bet nav piešķirts.

Ik gadu krūšu rekonstrukcija ir nepieciešama vismaz 400 sievietēm. Viņām tas nozīmētu jaunas dzīves sākumu.

“Es domāju, ka normāli tai vajadzētu būt valsts finansētai programmai. Vai tā norisinās Austrumu slimnīcā, vai norisinās “Stradiņos”, vai norisinās Liepājā, tam nav tik būtiskas starpības. Būtu jābūt naudas daudzumam, kas ir paredzēts tam visam,” sacīja Eglītis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt