Diezgan klusi, bet aktīvi Stradiņa slimnīcas teritorijā šobrīd norisinās būvdarbi - strādā celtņi, ekskavatori, betona sūkņi. Kā būvnieki saka, notiek zemes darbi un ēkas pamatu izbūve - betonēšana. Būvniecības darbi tika sākti pirms gada, un būvē pilnsabiedrība SBRE, kurā ir "Skonto būve" un "Re&Re”.
„Mūsu galvenais termiņš ir 2015.gada 1.septembris, kad tam jābūt gatavam, un uz šo datumu mēs arī strādājam,” saka Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Šā brīža informācija no būvniekiem liecina, ka darbus izdosies pabeigt laikā un nākamā gada rudenī jaunajā ēkā jau būs gultas 150 pacientiem.
Arī būvdarbu veicēju pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Jānis Kreicburgs ir optimistisks: „Tas ir "design and build", kā angliski saka - būvniecības un projektēšanas process paralēli, līdz ar to viennozīmīgi mēs strādājam, lai sasniegtu nospraustos mērķus, pabeigtu slimnīcu laikā līdz nākošā gada septembrim. Tā kā process ir ļoti sarežģīts un iesaistītas daudzas citas institūcijas, tai skaitā Rīgas domes pakļautībā esošas iestādes saistībā ar tīkliem, protams, ir visādi pārsteigumi un nelielas izmaiņas, bet kopumā process norit tā, kā plānots, un šobrīd viss ir kārtībā.”
Tiesa, saistībā ar projektēšanu ir notikušas izmaiņas. Nesen Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Stradiņa slimnīcas vadītājs izteicās, ka mainīts projektētājs. Kreicburgs uzreiz precizē, ka projektētājs nav nomainīts, un būvnieki joprojām strādā ar to pašu projektētāju - arhitektu biroju „Sarma un Norde”.
„Runa ir par dažu personāliju un apakšuzņēmēju nomainīšanu. Protams, tā šajā gadījumā ir pilnsabiedrības SBRE kompetence, jo rezultāts tiks prasīts no pilnsabiedrības SBRE, līdz ar to mēs izmantojam visus resursus, kādus uzskatām par piemērotiem mērķu sasniegšanai. Šajā gadījumā uzskatījām, ka izmaiņas bija nepieciešamas, lai labāk nodrošinātu būvniecības, projektēšanas procesu,” saka SBRE projektu vadītājs. Kreicburgs norāda, ka tas bija iekšējs lēmums un slimnīcas vadību par šo faktu būvnieki informēja.
Stradiņa slimnīcas valde neiebilda. „Projektētāja izvēle un projektēšanas darbi ir būvnieka uzdevums. Mūsu uzdevums ir būt informētiem, lai mēs zinām, kas ir projektētāji, bet no mūsu kā pasūtītāja viedokļa svarīgi, ka zinām – projektēšana un būvniecība tiek veikta kvalitatīvi, atbilstoši līgumam, būvniecības nosacījumiem, iekļaujoties finansēs,” saka Dins Šmits.
Tiesa, slimnīcas projekta gaitā bijusi vēl arī kāda tehniska aizķeršanās. Tā bija saistīta ar lietus ūdens kolektora pievienošanu vienam no maģistrālajiem kolektoriem. „Šī pieslēguma vieta mūsu gadījumā var būt vairākās vietās. Sākotnējā plānotā vieta izrādījās, ka nav iespējama, līdz ar to bija jāmeklē jauna, līdz ar to bija nepieciešama projektēšana, tātad tehniskā dokumentācija. Tas, ka šī vieta būs jāmaina, nebija ieplānots, kas ir laika ziņā zināma nobīde, jo tā ir svarīga lieta. Bet domājam, ka tas netraucēs kopējo termiņu ievērot,” skaidro Šmits.
Šmits norāda, ka no finanšu viedokļa, protams, svarīgi ir ievērot termiņus, piemēram, nulles cikls jāpabeidz šogad 30.jūnijā. Taču galvenais termiņš, protams, ir nākamā gada septembris, kad būvdarbiem jābūt pabeigtiem.
Būvdarbiem divi galvenie finansējuma avoti ir valsts galvotais aizdevums - apmēram 42 miljoni eiro - un Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda - 24 miljoni eiro. Vēl divarpus miljoni eiro nāk no pašas Stradiņa slimnīcas.
