Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts būs Einārs Cilinskis

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgas nodaļa trešdien, 20. februārī, kopsapulcē lēmusi par Rīgas mēra amata kandidātu virzīt bijušo Saeimas deputātu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, liecina apvienības Rīgas nodaļas priekšsēdētāja Edvarda Ratnieka paziņojums vietnē "Twitter".

Viņš atklāja, ka kopsapulcē savas kandidatūras mēra amatam atsauca Ansis Pūpols, Dainis Locis un Edvards Ratnieks, lai "kopīgi atbalstītu Cilinski". Nodaļa esot vienbalsīgi izvēlējusies Cilinski kā jauno Rīgas mēra kandidātu.

Tāpat kopsapulcē atbalstīta kopīga saraksta veidošana ar Latvijas Reģionu apvienību.

Kad kļuva zināms par Rīgas domes atlaišanu, sākotnēji Nacionālā apvienība plānoja startēt kopā ar "Jauno Vienotību" un Jauno konservatīvo partiju (JKP), taču pēc tam, kad JKP nolēma startēt atsevišķi, sarunas apsīka.

Provizoriski plānots, ka visi trīs ar Rīgas domes atlaišanu saistītie likumprojekti varētu stāties spēkā līdz 25. februārim, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tādējādi tiktu noteikts, ka Rīgas dome tiek ievēlēta uz nedaudz vairāk kā pieciem gadiem ārkārtas vēlēšanās 25. aprīlī.

Attiecībā uz abiem likumiem, grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", kas ļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, sākotnēji bija jāsagaida Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums par parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanu.

Sagaidāms, ka Valsts prezidents Egils Levits šos abus likumprojektus varētu izsludināt "Latvijas Vēstnesī" piektdien, 21.februārī.

Pēc publicēšanas "Latvijas Vēstnesī" piektdien abi likumi stātos spēkā sestdien, 22. februārī.

Pēc trešās daļas Saeimas deputātu pieprasījuma Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi bija pienākums apturēt šo abu likumu publicēšanu.

Savukārt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu Levits varētu izsludināt 24. februārī un tas varētu tikt publicēts "Latvijas Vēstneša" ārkārtas izdevumā tās pašas dienas otrajā pusē. Šis likumprojekts stātos spēkā 25. februārī.

Kā ziņots, mēnesi ilgušās parakstu vākšanas laikā par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu jauno regulējumu, kas ļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, tika savākti mazāk nekā 5% no nepieciešamā parakstu skaita referenduma izsludināšanai.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti