Pēc viņa teiktā, Pāvilostas novada pašvaldība piesaistījusi mērniekus, lai noskaidrotu, kam pieder zeme zem "mājas-kuģa". Ja būve atradīsies uz pašvaldības valdījumā esošās valsts zemes, tad to piespiedu kārtā var aizvākt, rēķinu par būves aizvākšanu piestādot tās īpašniekam.
"To tad izdarītu kāda valsts vai pašvaldības iestāde," lēsa ministrs, gan neprecizējot, kura iestāde varētu "māju-kuģi" aizvākt.
Ministrs piebilda, ka ministrijā saņemts arī Latvijas Jūras administrācijas atzinums, kurā teikts, ka Pāvilostas stāvkrastā uzbūvētais objekts nav kuģis, bet gan peldoša konstrukcija.
Ministrs atzīmēja, ka pēc "mājas-kuģa" sāgas tiek strādāts divos virzienos - vērtētas iespējamās rīcības ar "māju-kuģi" un tas, lai nākotnē šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Tādēļ tiek vērtēti iespējamie Zvejniecības likuma grozījumi, kas ierobežotu kuģu būvi vai remontu jūras krastā.
Jau ziņots, ka janvāra vidū plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iepriekš pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes. Paskaidrojumus prasīja arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tiesa, “mājas-kuģa” īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš iepriekš solīja, ka aizvāks peldošo līdzekli no stāvkrasta. Kad tas varētu notikt un kur “māja-kuģis” nonāks, viņš gan neatklāja.
