«Media Hub Riga» – atbalsts un drošība ukraiņu, kā arī Krievijas un Baltkrievijas opozīcijas žurnālistiem

Pirms gada emigrācijā bija spiesti doties Krievijas neatkarīgie mediji, kuru žurnālistiem cietumsods draudēja tikai par to, ka viņi karu sauca par karu. Dažus mēnešus vēlāk durvis vēra "Media Hub Riga" jeb Rīgas mediju centra kopstrādes telpa, kur vienuviet strādā Krievijas un Baltkrievijas opozīcijas un Krievijas okupētās Ukrainas daļas žurnālisti. Kā attīstījusies šī iniciatīva, un kāda ir šo žurnālistu ikdiena?

„Media Hub Riga” atbalstījis gandrīz 500 cilvēkus
00:00 / 08:01
Lejuplādēt

Bēg no okupācijas Luhanskas apgabalā un no cenzūras Krievijā

Jaroslavs no Luhanskas apgabala, kas tagad neatļauti iekļauts Krievijas Federācijas sastāvā, strādāja Starobiļskas pilsētas avīzē. Ziņoja par raķešu uzbrukumu, pagājušā gada 2. martā piedalījās protesta mītiņā, kura dalībnieki apstādināja Krievijas bruņutehnikas kolonnu. Pēc tam sākās okupācijas oponentu vajāšana un spīdzināšana.

Jaroslavs ir pārliecināts, ka ir arī bojāgājušie, tikai par tiem plašāk nerunā. Viņa avīze aizgāja pagrīdē, iznāca internetā un sociālajos tīklos.

Divus mēnešus divdesmitgadnieks bēguļoja, līdz izlēma cauri Krievijai doties uz kādu Eiropas valsti un turpināt darbu no turienes. Birokrātiskā haosa dēļ viņu neapcietināja filtrācijas procesā. Cauri Maskavai, dzīvojot nepārtrauktās bailēs no aizturēšanas, ukrainis nonāca Latvijā. Ar aizkustinājumu atceras, kā, satiksmes autobusā šķērsojot robežu, sapratis – esmu brīvs!. Kā ar asarām acīs saucis: "Slava Ukrainai", bet citi pasažieri, tādi paši ukraiņu bēgļi, atbildējuši: "Varoņiem slava!"

"Man likās – pat gaiss Latvijā ir tīrāks, kļuva tik viegli un labi! Pats pirmais, ko pamanīju, iebraucot Rīgā, – uz katra soļa ir Ukrainas karogi. Vairāk nekā divus mēnešus savu karogu nebiju redzējis! Nodomāju: gribētos palikt Rīgā. Nav mazsvarīgi, ka mana medija direktors, ar ko sazinājos, teica: "Ja jūs paliksiet Latvijā, es varētu jums palīdzēt." Mēs tobrīd nesapratām, kas tā par palīdzību. Taču zinājām, ka mums tāda ir vajadzīga, jo iztikas līdzekļu nebija," atceras Jaroslavs.

Viņš saka "mēs", jo aizbēga arī viņa līgava Anastasija. Pēc nonākšanas Rīgā viņš steidzās Anastasijai pakaļ uz Varšavu. Abi tagad šeit īrē dzīvokli, Jaroslavs joprojām raksta savai Starobiļskas avīzei, ko internetā tagad lasa cilvēki, kuriem izdevies no okupācijas režīma izsprukt uz dažādām Eiropas valstīm.

Okupēto teritoriju iedzīvotājiem piekļuve neatkarīgai informācijai kļūst arvien sarežģītāka, jau no rudens Starobiļskā ir problēmas ar internetu.

Arī ziņu sniedzēju paliek arvien mazāk, Jaroslava atsaucīgāko informācijas sniedzēju nesen apcietinājušas okupācijas varas iestādes.

Viņa medijam izsīkst līdzekļi darbinieku algām, taču Latvijā Jaroslavam ir iespēja izdzīvot, jo viņš kļuvis arī par vienu no deviņiem "Media Hub Riga" darbiniekiem, palīdz citiem likteņa biedriem. Arī līgava Anastasija strādā šeit. Ukraiņi, Krievijas un Baltkrievijas opozīcija – visi vienkopus klabina datoru taustiņus gaišās biroja telpās Rīgas centrā.

Kirils, radiostacijas "Ņeva FM" žurnālists no Sanktpēterburgas, šurp atbrauca augustā. Tagad raksta opozīcijas avīzē "Pskovskaja guberņa", kuras redakcija arī pārcēlusies uz Latviju.

"Jau pēc Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā viss sagriezās, sākās cenzūra pat radio kultūras raidījumos, strādāt kļuva neiespējami," šo lēmumu skaidro Kirils.

"Piemēram, es aizeju uz vēlēšanām – nobalsošu un tad uztaisīšu sižetu. Bet tur man saka: "Jūs jau nobalsojāt". Kā, es taču neesmu balsojis! Atšķiru vēlēšanu žurnālu – esmu! Un mana mamma arī nobalsojusi, kaut gan viņa pirms pusgada nomira. Zvanu uz radio, bet viņi saka: "Nē, mums vēl par šo sižetu vajag apspriesties…"," stāsta Kirils.

Draudi medijiem liek veidot īpašu centru žurnālistiem

"Media Hub Riga" izveidotāja Sabīne Sīle stāsta, ka priekšdarbi opozīcijas žurnālistu uzņemšanai veikti jau pirms Ukrainas kara, kad viņa vadīja Mediju centru Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, kur rakstīja projektus Centrālāzijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas žurnālistu profesionālajai pilnveidei, rīkoja kursus krievu valodā strādājošiem ārvalstu medijiem. Tad atskārta, ka šiem žurnālistiem nepieciešama arī cita palīdzība.

Media Hub Riga atbalsta komanda. Centrā - Sabīne Sīle
Media Hub Riga atbalsta komanda. Centrā - Sabīne Sīle

"Jau pirms Covid-19 populisma viļņi bija jūtami arī Austrumeiropā un kaimiņvalstīs. Arvien biežāk bija draudi žurnālistiem, no partneru loka pēkšņi saņemam lūgumu, vai varam uzņemt kādu uz vienu mēnesi vai diviem, kamēr noskaidro draudu risku. "Ukrainskaja Pravda" dibinātāja Pāvela Šeremeta mašīnu uzspridzināja līdz ar viņu, viņa sieva kādus mēnešus pavadīja pie mums Latvijā, kamēr saprata, vai nav draudu arī viņas dzīvībai, jo arī viņa bija iesaistīta šī medija vadībā," stāstīja Sabīne Sīle.

Koordinēt darbu ar apdraudētajiem mediju darbiniekiem no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā telpām varētu kļūt bīstami arī studentiem, ir jāmeklē cita vieta, drošs birojs – tā Sīle sarunā ar augstskolas rektoru vienojusies par mediju centra izveidi citviet.

Sākumā budžeta plāns paredzēja palīdzēt septiņos ārkārtas gadījumos gadā divu gadu periodā. Sākoties Ukrainas karam, viss strauji mainījās.

2022. gada februārī sākās priekšdarbi opozīcijas žurnālistu uzņemšanai, bez Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā projektā iesaistījās arī Baltijas Mediju izcilības centrs, nodibinājums "Ilgtspējas fonds" un Latvijas Žurnālistu asociācija.

Martā atbalstu opozīcijas mediju uzņemšanai humāno vīzu veidā izteica arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no "Jaunās Vienotības".

"Šīs telpas mēs atvērām tikai jūnijā, pašos pirmajos mēnešos visa uzmanība tika veltīta dzīvošanas atbalstam. Zvans: ir cilvēks uz robežas ar vienu somu, jābrauc pretī! Jau kara sākumā ar nerezidentiem ar Krievijas pasi ne visi bija gatavi slēgt īres līgumu. Bija svarīgi, ka šeit ir cilvēki, kas garantē drošību," stāsta Sabīne Sīle.

"Media Hub Riga" gada laikā ir atbalstījis 28 mediju organizācijas

Strādājot ar medijiem no valstīm, kur ir vārda brīvības apdraudējumi, pieredze liecināja, ka savukārt šo Latvijas viesu lojalitāti garantēs viņu kolēģu rekomendācijas – žurnālisti par žurnālistiem zina visu.

Vīzas izsniedzot, pārbaudi veica arī valsts iestādes.

Kopstrādes telpā lielākoties darbojas ārštata žurnālisti un mazo reģionālo izdevumu pārstāvji, kas arī sociāli ir visneaizsargātākie.

Lielākiem opozīcijas medijiem Rīgā ir pašiem savi biroji un palīdzības rīki.

"Media Hub Riga" gada laikā ir atbalstījis 28 mediju organizācijas un trīs nevalstiskās organizācijas, kopumā 338 mediju darbiniekus un 152 viņu ģimenes locekļus. Ne tikai ar pirmās nepieciešamības priekšmetiem, bet arī  ar svētku svinībām un transportu iknedēļas gājienam gar jūru, kas jau kļuvis par tradīciju.

Humānās vīzas pagarina ik gadu, bet nekādu citu atbalsta plānu opozīcijas mediju darbam Latvijā pagaidām nav, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Sabīne Sīle tomēr izsaka cerību, ka, karam ieilgstot, tas tiks veidots – tāpat kā ukraiņu bēgļu gadījumā. Bet Kirils no Sanktpēterburgas uzsver: kad Ukraina atjaunos valstisko veselumu, būs pienācis laiks Krievijā atgriezties arī viņam. Viņš šo ceļu bruģē ar datoru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti