ĪSUMĀ:
- AT atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru Truksnis atzīts par vainīgu apsūdzībā par dienesta viltojumu.
- 2016. gadā tapušā komandējuma rīkojumā bija nepatiesas ziņas par Trukšņa došanos uz Daugavpili.
- Truksnim piemērots 5000 eiro sods, bet viņa biroja vadītājai – 2500 eiro.
- Truksnis ir ilggadējais Jūrmalas mērs un Latvijas Zaļās partijas biedrs.
- Līdz ar spriedumu beigusies Trukšņa karjera Jūrmalas domē.
- Truksni arī izslēgs no Latvijas Zaļās partijas.
- Truksnis spriedumam nepiekrīt un plāno startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Stājas spēkā spriedums
Tādējādi spēkā stājies spriedums, ar kuru Truksnis un viņa biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse atzīti par vainīgiem saistībā ar dienesta viltojumu.
Augstākajā tiesā (AT) informēja, ka domes priekšsēdētājam noteikts sods 5000 eiro apmērā, bet līdzapsūdzētajai – 2500 eiro apmērā.
Senāts atzina, ka apsūdzētie tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Proti, apsūdzētais pašvaldības priekšsēdētājs, būdams valsts amatpersona, izmantoja citu amatpersonu – domes priekšsēdētāja vietnieci, kas neapzinājās darbību prettiesiskumu – rīkojuma par komandējumu viltošanā.
Savukārt apsūdzētā domes priekšsēdētāja biroja vadītāja organizēja minētā rīkojuma viltošanu.
Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka rīkojumā tika iekļautas nepatiesas ziņas par to, ka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs dosies komandējumā uz Daugavpili. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz judikatūrā paustu atziņu, pamatoti norādījusi, ka ar dokumenta viltošanu jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiālā viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
Izvērtējot, vai rīkojums par domes priekšsēdētāja 2016. gada 26. aprīļa komandējumu uz Daugavpili ir dokuments, kas piešķir tiesības, apelācijas instances tiesa atzina, ka rīkojums izgatavots atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām un saistībā ar apsūdzētā prombūtni reģistrēts elektronisko dokumentu vadības jeb lietvedības sistēmā. Senāts atzina, ka šāds apelācijas instances tiesas secinājums atbilst judikatūrā paustajām atziņām par viltota dokumenta izpratni.
Senāts lēmumā norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
"Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām. Un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi; noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana," norādīts tiesas paziņojumā medijiem.
Izvērtējot apsūdzēto lomu, apelācijas instances tiesa norādījusi, ka citas personas izmantošana izpaudās tādējādi, ka domes priekšsēdētājs piekritis biroja vadītājas piedāvājumam par viltota dokumenta izgatavošanu, apzinoties, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, savukārt apsūdzētā izdomāja domes priekšsēdētāja prombūtnes attaisnojumu, dokumenta saturu un informēja Jūrmalas pilsētas domes Personāldaļas amatpersonu par šāda rīkojuma sagatavošanas nepieciešamību, tādējādi organizēja šo procesu. Senāts norādīja, lai apsūdzēto domes priekšsēdētāju atzītu par pastarpināto izdarītāju, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka viņš tieši nav iedarbojies uz dokumentu un pats nav virzījis citas personas, kuras, neapzinoties prettiesiskumu, piedalījās dokumenta viltošanas procesā.
"Pastarpinātais izdarītājs pats neizdara noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veidojošās darbības un nepiedalās dokumenta viltošanas procesā, bet izmanto citu personu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā kā instrumentu sava nodoma īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Senāts atzīst par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētais apzinājās, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, un vēlējās to veikt ar biroja vadītājas starpniecību, kura, īstenojot kopīgo vienošanos, virzīja izmantotās personas darbības, lai tā viltotu dokumentu," norādīja tiesā.
Zaudē mandātu un amatu
Līdz ar šo spriedumu beigusies Trukšņa karjera Jūrmalas domē. Saskaņā ar pašvaldības domes deputāta statusa likumu,
domnieka pilnvaras izbeidzas, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums.
Trukšņa vietā par domes priekšsēdētāju varētu tikt virzīta viņa vietniece Rita Sproģe (Latvijas Zaļā partija).
Turklāt Truksni izslēgs no Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Radio apliecināja tās vadītājs Edgars Tavars.
"Protams, šis man bija milzīgs pārsteigums. Iepriekš pirmajā instancē Truksni attaisnoja, otrajā tas bija pretējs spriedums, un to tikko apstiprināja galīgajā instancē. Līdz ar to Trukšņa kungs vairs nav mērs. Viņš arī zaudē deputāta amatu. (..) Mēs gaidām Jūrmalas domes kolēģu lēmumu. Ja nodaļa nesniedz, tad valde rīkojas.
Es domāju, ka pēc šī tiesas sprieduma šajā jautājumā nekādu diskusiju nebūs un jābūt skaidrai pozīcijai," sacīja Tavars.
Truksnis LTV pauda, ka spriedumam nepiekrīt: "Nekad neko neesmu viltojis, nekādus zaudējumus neesmu nodarījis nevienam un nekādu ļaunumu neesmu nodarījis. Bet diemžēl tiesas spriedums nav pārsūdzams, un tam ir likuma spēks, tas ir stājies spēkā. Godprātīgi esmu to izpildījis, soda naudu šodien jau esmu nomaksājis, un arī deputāta amatu esmu zaudējis, kā to paredz likums par deputāta statusu. Tā ka tas ir tas rezultāts.
Bet, protams, ir zināms rūgtums, jo es nepiekrītu kategoriski šim spriedumam."
Jautāts par nākotnes plāniem, Truksnis pastāstīja, ka turpinās politisko darbību, tostarp startēs nākamajās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā.
KONTEKSTS:
Tā dēvētajā "komandējuma krimināllietā" apsūdzēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Jūrmalas mēra biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse. Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2020. gada maijā.
Truksnis bijis iesaistīts vairākos kriminālprocesos. Lietas par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu un kukuļņemšanu tika izbeigtas, taču līdz tiesai nonāca lieta par fiktīvu komandējumu uz Daugavpili. Izmeklēšanā nenoskaidrotu iemeslu dēļ 2016. gada 26. aprīlī Truksnis nav varējis ierasties darbā. Tāpēc Trukšņa biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse piedāvājusi viltot rīkojumu par komandējumu.
Iepriekš sniedzot liecības tiesā, Truksnis nenoliedza, ka rīkojums par komandējumu uz Daugavpili tiešām tapis, taču viņa plāni esot mainījušies. Mērs uzsvēra, ka rīkojums viņam neesot uzdevis pienākumu obligāti uz Daugavpili braukt. Tāpat Truksnis stāstīja, ka viņam kā domes priekšsēdētājam nav noteikta darba laika, ko būtu iespējams neattaisnoti kavēt. Ne Vilkārse, ne Truksnis vainu neatzina.
Tiesai izskatot lietu pirmajā instancē, pēdējā vārdā Truksnis stāstīja, ka lieta esot politiska vēršanās pret viņu. Pirmajā instancē Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Truksni un Vilkārsi attaisnoja. Pēc tam apelācijas instancē abi tika notiesāti.
