De Facto

Krievijas žurnālisti izvēlas Latviju

De Facto

Vai pašvaldības piekopj "dubulto grāmatvedību"?

"Kulturālā" prezidentūra

Kultūras pasākumi Latvijas prezidentūrā ES izmaksās vairāk par ierēdņu skološanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 7 mēnešiem.

Latvijas prezidēšana Eiropas Savienības (ES) Padomē nodokļu maksātājiem varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro dienā. Galīgie ieguldījumi būs zināmi pēc prezidentūras, nākamā gada otrajā pusē, bet jau iezīmējušās vairākas pozīcijas, kas paceļ Latviju virs vidējām prezidentūras izmaksām, ziņo LTV raidījums “de facto”.

ES Padome ir institūcija, kuras darbu dalībvalstis nodrošina rotācijas kārtībā. Katra valsts izpilda šo pienākumu pēc savas saprašanas. Francijas prezidentūra, ko raksturoja stils un izsmalcinātība, izmaksāja 171 miljonu eiro. Dānijas prezidentūra, ko taupības dēļ sauca par “krāna ūdens prezidentūru”, izmaksāja piecas reizes mazāk.

Latvijas prezidentūrai valdība iezīmējusi aptuveni 100 miljonus eiro.

Atšķirības starp valstīm nosaka arī tas, ko katra valsts skaita izmaksās. Piemēram, Dānijā prezidentūru bez papildu izdevumiem daļēji nodrošināja ministrijas, kurām ir krietni vairāk resursu. Lietuvā, kas iztērēja ap 60 miljoniem eiro, ierēdņiem mazāk piemaksāja par virsstundām. 

“Ir ļoti jāskatās, kuras pozīcijas ir [starp valstīm] salīdzināmas, bet mēs esam skatījušies, kas ir tas standarts. Ticiet man, mēs esam tieši tur, kur pārējās valstis,” apgalvo Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa un uzver, ka prezidentūras rīkotāji cenšas iztērēt mazāk.

Atskaites rāda, ka pērn ieekonomēti 28% no plānotajām izmaksām.

Materiāli tehniskais nodrošinājums ir lielākā izdevumu pozīcija Latvijai. Vairums no aptuveni 200 sanāksmēm notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tur jāpielāgo telpas, jāizvieto tulkošanas aprīkojums, jāveic drošības pasākumi, kas Ukrainas krīzes un “Islāma valsts” dēļ būs stingrāki. 

Miljoni tiek tērēti komandējumiem, lai sagatavotos prezidentūrai, un ierēdņu skološanai.

“Latvijas gadījumā, kas mūs atšķir no citām valstīm, mēs esam bijuši spiesti izglābt krīzi valsts pārvaldē attiecībā uz personālu. Krīzes gados daudzi, kas strādāja ar Eiropas Savienības lietām, tika atlaisti no darba,” skaidro Skujiņa.

Prezidentūras darba vadīšanu un valodas Valsts administrācijas skolā apguvuši 1140 ministrijās strādājošie. Gala pārbaudījumi viņiem nav paredzēti. Eksāmens būs pati prezidentūra. Tomēr, apmācāmie varējuši sev likt atzīmes. “Vidējais pašnovērtējums, beidzot mācības, ir pieaudzis no “5” sākumā līdz “7” beigās,” ierēdņu zināšanās kā labas vērtē administrācijas skolas mācību projektu vadītāja Lauma Priedīte.

Latvijai lielos pasākumos politika un kultūra ir nedalāmas. Kultūras programma bija gan pirms NATO samita Rīgā, gan tā laikā 2006.gadā.

Prezidentūra ES Padomē nav izņēmums. Kultūras pasākumiem plānots tērēt vairāk nekā ierēdņu apmācībām. Aptuveni 9 miljonus eiro. 

Daļu no šiem tēriņiem apšauba Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. “Kultūras kolektīvi, protams, var būt klāt pasākumos, kas saistīti ar prezidentūru, bet tad, kad mēs sākam apmaksāt kolektīvu viesizrādes ārzemēs, varētu būt diskutējams, vai tas ir iekļaujams prezidentūras izdevumos,” saka komisijas vadītāja deputāte Elīna Siliņa.

Taču kultūras programmu aizstāv prezidentūras rīkotāji, uzverot, ka Latvijai jāizmanto atrašanās prožektoru gaismā, lai sevi pareklamētu. 

Prezidentūras vajadzībām neatbilstošus izdevumus 276 546 eiro apmērā atklājusi Valsts kontrole. Tie fiksēti revīzijās par 2013.gadu, kad iestādes tikai iesildījās svarīgajam notikumam. Kontrole norāda uz risku, ka prettiesiski un nelietderīgi tēriņi prezidentūras aizsegā šogad un nākamgad varētu būt vēl lielākos apjomos.

Izdevumi Latvijas prezidentūrai nemaz neizskatās tik lieli – tādi paši kā Lietuvai, Īrijai, ja nerēķina personāla izmaksas. Latvijas prezidentūru nodrošinās ierēdņi, strādājot vairāk. Par to viņiem maksās papildus. Kopējā piemaksu summa nav skaidra, jo nākamā gada budžets nav pieņemts. Taču piemaksas var sasniegt trešo daļu no visiem izdevumiem.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc prezidentūras būs šo izskoloto darbinieku noturēšana valsts pārvaldē. Kadru mainība atsevišķās ministrijās līdz šim bijusi ap 20%. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti