Rīta intervija

''Vienotības' priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns par attieksmi pret nodokļu reformu

Rīta intervija

Intervija ar Aizsardzības ministru Raimondu Bergmani

Bijusī VBTAI vadītāja Ilona Kronberga par vardarbību pret bērniem

Kronberga: Esam apzinājuši tikai mazu daļu no problēmām bērnu tiesību aizsardzībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sabiedrisko mediju veidotajā rubrikā “Sistēmas bērni” pēdējos mēnešos ir apzināta tikai maza daļa no problēmām bērnu tiesību aizsardzībā, intervijā Latvijas Radio sacīja nesenā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Ilona Kronberga.

“Ja šis [pēdējos mēnešos apzinātās problēmas] ir pārsteigums, tad tas ir traki. Šis jebkurā gadījumā nevar būt noslēgums. Mēs esam kopīgiem spēkiem reaģējuši uz sekām. Turklāt tikai vienā iestādē [Jelgavas bērnunamā].

Problēma ir daudz dziļāka, un mēs esam apgaismojuši tikai ar vienu mazu lampiņu aisberga augšējo daļu,”

sacīja Kronberga.

Sabiedrībai ir tapušas zināmas tikai skaļākās lietas.

“Daudzas lietas aizvien ir aiz kadra. Skaļi emocionālākās iznāca uz āru. Profesionālās brāķa lietas ir palikušas,” uzsvēra Kronberga.

Proti, Latvijā aizvien ir daudz iestāžu, kam ir jāpievērš uzmanība, un jāskatās, kā tur ir ievērotas bērnu tiesības. Tāpat ir jāpārskata bērnu tiesību aizsardzības sistēma, kas daudzo institūciju vidū ir pārāk sadrumstalota. “Manuprāt, inspekciju laiks šajā valsti ir pagājis. Mums ir jāstrādā pilnīgi citām metodēm visādi veicinot to cilvēku profesionalitāti, kas strādā ar bērniem. (..) Mūsu atbildība par bērnu aizsardzību valstī ir ārkārtīgi sadrumstalota,” viņa sacīja, norādot, ka jāpārvērtē arī VBTAI darbs, sakot, ka “inspekcija ir citam laikam”.

Ir jāuzlabo arī dažādās iestādēs strādājošo izpratne par bērnu tiesībām – policistiem un citiem profesionāļiem ir jābūt adekvātām prasmēm, lai reaģētu gadījumos, ja pārkāptas bērnu tiesības.

Jau visas sabiedrības līmenī ir arī jāsaprot, ka bērna tiesības ir īpaši jutīgas. Piemēram, ja ieslodzīto, līdzīgi kā bērnu, cietumā iekaustītu, tad sekotu sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

“Tas mazais cilvēks, kas ir bērnunamā, nevar uzrakstīt sūdzību ECT,” viņa norādīja uz bērna nespēju sevi aizstāvēt.

Turklāt bērna tiesības vēl pirms nonākšanas bērnunamā jau vismaz vienu reizi ir pārkāptas – proti, viņš neaug ģimeniskā vidē. Ja šīs tiesības tiek pārkāptas vēlreiz, tad “tas ir ļoti nopietns signāls”. Kronberga arī neslēpa neizpratni par diskusijām par to, kas notiks ar bērnunamu ēkām, kad tur vairs nebūs bērnu. Viņa uzsvēra, ka vispirms ir jādomā par cilvēku – šajā gadījumā bērnu.

Ziņots, ka kopš aprīļa Latvijas Radio un Latvijas Televīzija veidoja rubriku “Sistēmas bērni”, kurā izgaismoja dažādas problēmas bērnunamos – vardarbību pret bērniem un citāda veida tiesību pārkāpumus. Rubrikā bija apkopoti arī bērnunamos augušu un tagad jau pieaugušu cilvēku dzīvesstāsti un atziņas par to, kā bērnība bērnunamā ir ietekmējusi viņu tālāko dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti