Jelgavas bērnunamā vainīgie ir sodīti
Kas notiek Jelgavas bērnunamā? Par to pirmo reizi Latvijas Radio ziņoja aprīlī - pēc tam, kad pusgada garumā neatkarīgi eksperti valsts pasūtītā uzdevumā vērtēja bērnunamu audzēkņu individuālās vajadzības. Darbs Jelgavā noslēdzās ar kopumā septiņiem iesniegumiem bērnu tiesības sargājošajām iestādēm. Fragments no ieraksta, kurā ekspertu komandas psiholoģe Andrija Likova raksturoja savas sajūtas par pieredzēto.
LTV Ziņu dienesta veidotie sižeti par "Sistēmas bērniem"
Komentāru skaits (83)
Sižetus veidoja LTV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode
“Tas, ko es piedzīvoju, zināmā mērā bija elle, kad, man klātesot, pieaugušie, atbalsta personāls nekontrolē vairs ne savas emocijas, ne rīcību un svešu cilvēku klātbūtnē var pārkāpt bērnu emocionālās robežas, fiziskās robežas, graut viņas un uz aizrādījumiem nereaģēt,” norāda Likova.
Raušana aiz matiem, barošana ar varu un apsaukāšana tagad pierādīta arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas veiktajās izmeklēšanās, un vainīgie ir sodīti.
Tāpat konstatēta bērnu ievietošana internātskolās un citi tiesību pārkāpumi, par kuriem ziņoja eksperti. Sabiedriskie mediji par šo tematu ziņojuši 46 reizes, lielāko uzmanību, aptuveni pusē no ierakstiem, veltot sistēmas analīzei un priekšlikumiem problēmu risināšanā. Lai gan līdzīgi pārkāpumi kā Jelgavā konstatēti arī Salas novadā, Rēzeknes novadā un citviet, no kurienes šo mēnešu laikā ziņots, vēl ilgi pēc pirmo ierakstu izskanēšanas Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) problēmu esamību noliedza un izteica uzticību pilsētas bērnunama vadītājai Maijai Neilandei. Fragments no sarunas maijā, īsi pirms direktore iesniedza atlūgumu.
“Šobrīd es uzticos direktorei un man nav cita viedokļa un cita pamata kaut ko vērtēt savādāk. Mēs rīkojamies likumā noteiktā kārtībā,” sacīja Rāviņš.
Pagājušajā nedēļā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izbeigusi pēdējo lietvedību pret trešo no kopumā trim atstādinātajām aprūpes centra darbiniecēm, piemērojot maksimālo naudassodu.
Inspekcijas atbildīgā departamenta vadītāja Inga Krastiņa secina, ka vardarbība Jelgavā, iespējams, pieļauta ilgstoši, un tas arī citu bērnunamu vadītājiem jāuztver kā brīdinošs signāls.
“Ņemot vērā, ka divas administratīvo pārkāpumu lietas beidzās ar administratīvā naudassoda piemērošanu, gan arī bija maksimālie naudassodi, tad secinājums ir tāds, ka šī vardarbība ir bijusi pieļauta Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā, kas viennozīmīgi nav pieļaujams. Iestāžu vadītājiem ir rūpīgi jāseko līdzi tam, kas notiek viņu vadītajās iestādēs, kādi tiek pieņemti darbā darbinieki, ir jāvēro šīs darba metodes, darbs ar bērniem,” norāda Krastiņa.
Jelgavas gadījums nav unikāls
Jelgavas gadījums nav unikāls, kā to sākotnēji pasniedza atbildīgās amatpersonas. Šo mēnešu laikā intervēti astoņi bijušie „sistēmas bērni” no bērnunamiem visā Latvijā, un intervijas apliecina pastāvošo kārtību, sistēmu, kas gadiem stutēta.
Šo mēnešu laikā vērtēta ne vien bērnunamu vadītāju un pašvaldību atbildība, bet tāpat uzmanība pievērsta inspekcijas veikto pārbaužu lietderībai. Cik liela ir uzraugošo instanču ticība bērniem un kāpēc inspekcija savās pārbaudēs mēdz brīdināt, ka no 1000 sūdzībām, pārkāpumi apstiprinoties vien septiņos procentos gadījumu?
Maijā darbu inspekcijā pameta tās vadītāja Ilona Kronberga, bet Saeima gaida nozares priekšlikumus problēmu risināšanai. Izskanējuši vairāki. Pašlaik par vardarbību maksimālais sods ir 210 eiro, un tas neizslēdz iespēju sodītajam darbu turpināt. Labklājības ministrija piedāvā sodu palielināt līdz pat 700 eiro un vardarbīgajam darbiniekam liegt piecus gadus strādāt ar bērniem. Iespējams, valsts savā pārraudzībā varētu pārņemt pašvaldību bāriņtiesas.
KAS “SISTĒMAS BĒRNU” SĒRIJAS LAIKĀ MAINĪJIES?
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Visā periodā 4 jauni biedrības „Bērni bērniem” iesniegumi bērnu tiesības sargājošajām iestādēm un amatpersonām, kas tapuši laikā no aprīļa līdz jūnija beigām.
Kopā: 61 publikācijas Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un lsm.lv. |
 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vērtēšanā nonākusi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Tāpat pārmaiņas varētu skart Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kuru tiesībsargs Juris Jansons rosina reformēt, lielāko daļu funkciju nododot neatkarīgai padomei, bet uzticības tālruņa darbību - nevalstiskajam sektoram.
“Mans priekšlikums ir, ka viņa ir jāreorganizē, lai neteiktu, ka viņa ir vispār jāslēdz ciet, jālikvidē.
Ja mēs redzam, ka 2016.gadā ir konstatēti tikai seši gadījumi, kur no amatpersonu puses ir bijusi kaut kāda vardarbība pret bērniem, - tas nozīmē, ka viņi nekoordinē, viņi neuzrauga un nesoda. Tātad mums ir vajadzīga absolūti neatkarīga institūcija ārpus ministrijas pakļautības. Institūcija, kas spēj uzraudzīt visu šo sistēmu kopumā,” uzskata Jansons.
Tikmēr neatkarīgie eksperti, kas nenoklusēja pieredzēto Jelgavā, šo mēnešu laikā turpinājuši vērsties atbildīgajās institūcijās ar atkārtotiem iesniegumiem, norādot uz psihoneiroloģisko slimnīcu problemātiku un to, ka bērnunamos aizvien izplatīta ir prakse grupās šķirt vienas ģimenes bērnus.
Arī līdzcilvēku atsaucība Latvijas Radio ierakstu sērijas laikā bijusi ļoti liela, un bijušie „sistēmas bērni” uzticējuši savus stāstus, tāpat sistēmas darbinieki ir rādījuši gatavību runāt par pieredzēto un pieprasīt pārmaiņas.
