Labrīt

"Mūsējās" - mūsdienīga pasaku grāmata par 50 iedvesmojošām Latvijas sievietēm

Labrīt

11. augusts - Latvijas-Krievijas miera līguma parakstīšanas simtā gadadiena

Ko Rīgai sola «Jaunā Vienotība» un Vilnis Ķirsis?

Ko Rīgai sola «Jaunā Vienotība» un Vilnis Ķirsis?

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" ar līderi Vilni Ķirsi grib risināt galvaspilsētā samilzušās problēmas - glābt infrastruktūru, izbeigt rindas bērnudārzos un citas. Krietni ietaupīt izdošoties, spēku zaudējot "Rīgas satiksmes" līgumam ar kompāniju "Rīgas karte", kas par 27 miljoniem gadā uztur sadārdzinātu e-talona sistēmu.

Politiskā spēka vēsture

Centriski labējo partiju apvienību "Jaunā Vienotība" pirms 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā kopā ar vairākām reģionālajām partijām izveidoja "Vienotība", kas savukārt radās pirms desmit gadiem, kad apvienojās trīs partijas: "Jaunā Vienotība", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai".

Tūlīt pēc izveides arī bija "Vienotības" ziedu laiki, jo 10. Saeimā tai bija vislielākā frakcija ar 33 deputātiem.

Tās politiķis Valdis Dombrovskis kļuva par pirmo, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas, un vēlāk arī par Ministru prezidenta amatā visilgāk nostrādājušo personu kopš neatkarības atjaunošanas. Dombrovski "Vienotība" izmantoja savās reklāmas kampaņās kā Latvijas izvedēju no krīzes, bet pēc Zolitūdes traģēdijas krīzes "premjerēšanu" Dombrovskis beidza, uzņemoties politisko atbildību par notikušo. Tagad viņš ir Eiropas Komisijas izpildviceprezidents. Eiropas Parlamentā "Jauno Vienotību" pārstāv Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

11. Saeimā no "Vienotības" ievēlēja tikai 20 deputātus, 12. Saeimā tā dabūja trīs vietas klāt, bet tad arī sašķēlās, zaudējot tādus redzamus politiķus kā Solvita Āboltiņa, Ilze Viņķele un Vjačeslavs Dombrovskis. Pirms četriem gadiem kaunu un smagu finanšu situāciju "Vienotība" piedzīvoja pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par nelikumīgiem priekšvēlēšanu tēriņiem lika valsts budžetā atmaksāt 42 tūkstošus eiro. Apvienība zaudējumus gribēja piedzīt no saviem nelikumības pieļāvušajiem biedriem, bet Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis bija vienīgais, kurš apņēmās naudu atdot. Viņam gan bija vismazākā prettiesiski iztērētā summa – ap 1500 eiro.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās jau kā "Jaunā Vienotība" politiskais spēks ar astoņām deputātu vietām ir mazākais parlamentā.

Taču "Jaunās Vienotības" politiķis Arturs Krišjānis Kariņš ir valdības vadītājs, un šī politiskā spēka pārziņā ir Finanšu un Ārlietu ministrija.

Saskaņā ar "Jaunās Vienotības" gada pārskatu tā pērn ziedojumos saņēmusi ap 83 tūkstošiem eiro, vēl 40 tūkstošus dabūjusi no valsts budžeta, bet kopumā pa gadu tikusi pie 288 tūkstošiem eiro. Šogad ar pārāk dāsniem ziedojumiem "Jaunā Vienotība" neizceļas.

Politiskā spēka līderi

No "Jaunās Vienotības" uz 60 vietām Rīgas domē pieteikti 63 kandidāti. Divas trešdaļas ir vīrieši, vidējais vecums – 45 gadi, vairums ar augstāko izglītību un latvieši.

Saraksta pirmais numurs ir Vilnis Ķirsis, kas mēra amata kandidāts bija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām un arvien ir tagad. Viņa labā roka Rīgas domē un partijas frakcijas referents Edmunds Jurēvics sarakstu noslēdz.

Otrā vieta atvēlēta Inesei Andersonei, kas iepriekš bija Rīgas domniece, ir uzņēmēja, kā arī bijusi dāsna partijas ziedotāja, savulaik vienā piegājienā tai atvēlot 20 tūkstošus eiro.

Viņai seko Rīgas domes viens no pieredzējušākajiem politiķiem Olafs Pulks, bet ceturtajā vietā redzams bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Pēc tam sarakstā vietas ierādītas pēdējo Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu neveiksminiekiem Hosamam Abu Meri un Kārlim Šadurskim. Viņu bijušais kolēģis un pašreizējais finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis – 11. vietā.

Kandidātu vidū redzami vēl pāris bijušie Rīgas domnieki: Lauris Ērenpreiss, kas sevi pieteicis kā pašnodarbinātu apdares darbu meistaru, un Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Uģis Rotbergs.

"Jaunās Vienotības" komandā arī vairāki pilsētvides aktīvisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji,

piemēram, Rita Našeniece, Latvijas Miopātijas slimnieku asociācijas "Sartorius" prezidente Santa Survila, filmu studijas un fonda "Sibīrijas bērni" valdes locekle Dzintra Geka-Vaska, arī nodibinājuma "Dejas varavīksne" vadītāja Lita Beire, kas savulaik ir bijusi Rīgas domē, un Kanādas Tirdzniecības palātas Latvijā vadītājs Edvīns Kalviņš.

Partijas piedāvājums

"Jaunās Vienotības" atbildes:

Kā noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī?

Rīgas pilsētas pamatbudžetu 2021. prognozē 985,5 miljonu apmērā:

1) 2021. gada valsts budžeta veidošana šobrīd ļauj prognozēt, ka ienākumu sadaļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Rīgai 2021. gadā nesamazināsies, jo:

  • šobrīd prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējamība ir virs plānotā;
  • ja gada otrajā pusē valsts budžeta izpilde šajā pozīcija būtu negatīva, likums nosaka, ka pašvaldībām tiek garantēti 19,6% no IKP;
  • 2021. gada valsts budžeta veidošanas process un diskusijas par budžeta struktūru ļauj izteikt pieņēmumu, ka šī budžeta pozīcija nemainīsies.

2) Transferti no valsts budžeta:

  • Eiropas Komisijas piedāvājums ekonomikas atveseļošanai ļauj Rīgai nākamajā un turpmākajos gados piesaistīt apjomīgus ES fondu līdzekļus. Kohēzijas politikas ietvaros Latvijai nākamajos septiņos gados būs pieejami vēl 4,2 miljardi eiro, tai skaitā infrastruktūras atjaunošanai - 2021. gadā papildus 50 miljoni eiro Rīgas infrastruktūrai;
  • Pedagogu atalgojuma paaugstinājums atbilstoši valdības lēmumam - Rīgas pedagogu atalgojumam no valsts budžeta papildus 5,5 miljoni eiro.

3) Sildīsim ekonomiku - gan kapitāli atjaunojot infrastruktūru, izmantojot ES fondu līdzekļus, gan mērķtiecīgi strādājot pie investīciju piesaistes, kam nepieciešama esošo Rīgas domes šim nolūkam izveidoto struktūrvienību reorganizācija un kapacitātes palielināšana:

  • lai sāktu mērķtiecīgu investīciju piesaisti, 2021. gada budžetā jāparedz 2 miljoni eiro.

4) Ieņēmumos no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozē samazinājumu par 5 miljoniem eiro

Rīgas pagaidu administrācija 2020. gada jūlijā ir pieņēmusi pilsētas budžeta grozījumus, samazinot NĪN ieņēmumu prognozi par 5 miljoniem eiro.

"Jaunās Vienotības" prioritātes 2021. gada Rīgas budžetā:

  • Līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem un algu palielināšana audzinātājiem un viņu palīgiem.
  • Infrastruktūras glābšanas fonds.
  • Veselības izdevumu kompensācija senioriem.
  • Investīciju piesaistes struktūru reforma un kapacitātes palielināšana.
  • Sociālo dienestu darbinieku atalgojuma un kapacitātes palielināšana.

Izglītība

Palielināt līdzmaksājumu ģimenēm, kuru bērni mācās privātajos bērnudārzos, līdz 350 eiro - kopējās izmaksas 7,2 miljoni eiro. Palielināt algas pirmsskolas pedagogiem līdz 1000 eiro un viņu palīgiem līdz 700 eiro - kopējās izmaksas 7,8 miljoni eiro. Valdība ir lēmusi jau no 2020. gada 1. septembra palielināt pedagogu atalgojumu līdz 790 eiro par likmi, kas kopējo apjomu 2021. gadā Rīgā veido ap 5,5 miljoniem eiro.

Ekonomiskā darbība

No 2021. gada 1. janvāra spēku zaudē AS “Rīgas satiksme” līgums ar SIA “Rīgas karte” par sadārdzinātās e-talona sistēmas uzturēšanu, kas, saskaņā ar “Ernst&Young” auditu, izmaksāja 27 miljonus eiro gadā. Aizvietojot esošo sistēmu ar infrastruktūru, kāda darbojas, piemēram, Jelgavā, izmaksas būtu 3 - 4 miljonu robežās, tādējādi ietaupot vairāk nekā 20 miljonus eiro. Izdevumu vēriens, kas atklājies citu Rīgas uzņēmumu auditos, pat pie ļoti konservatīvām prognozēm ļauj plānot izdevumu samazinājumu par vēl vismaz 10 miljoniem eiro.

Izdevumu pozīcijās 2 miljoni eiro jāparedz profesionālai starptautiskai investīciju piesaistes komandai.

Sociālā aizsardzība

Veselības aprūpes izdevumu kompensācija senioriem 100 eiro apmērā gadā pilsētai izmaksās ap 10 miljoniem eiro. Aprēķinu pamatā ir pieņēmums, kas balstīts Jūrmalas pieredzē – proti, šādu iespēju izmanto aptuveni 2/3 senioru (150 000 Rīgas senioru x 100 eiro x 2/3=10 milj. eiro).  Rīgas sociālā dienesta kapacitātes palielināšana un dienesta darbinieku algu paaugstināšana līdz 1100 eiro mēnesī.

Iemaksas valsts budžetā

2020. gada jūlijā tika veikti Rīgas pilsētas budžeta grozījumi un šī budžeta pozīcija tika samazināta, jo AS “Rīgas satiksme” pārliecināja Finanšu ministriju par to, ka aizņēmumu programma nav klasificējama valsts budžeta deficītam. Šobrīd var prognozēt, ka nākamgad visdrīzāk izdosies šo pozīciju izņemt no Rīgas budžeta pilnā apmērā.

Vides aizsardzība

Papildus 200 tūkstoši eiro pilsētas apzaļumošanai.

Rīgas infrastruktūras glābšanas fonds

Rīgas nolaistās infrastruktūras, tai skaitā, ielu, tiltu, centralizēto tīklu, satiksmes u.c. atjaunošanai finansējums rodams ES fondos.

Covid-19 rezerves fonds

Ņemot vērā nenoteikto situāciju ar Covid-19, 2021. gadā var nākties ātri reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem izglītības sistēmā un citos pašvaldības nodrošinātos pakalpojumos (piemēram, digitālo mācību līdzekļu nodrošināšana, brīvpusdienu piegāde, sabiedriskā transporta plūsmu intensitātes pārplānošana, higiēnisko aizsarglīdzekļu iegāde u.tml.)

Budžeta deficīts

Ņemot vērā šī brīža situāciju - ekonomikas lejupslīdi, kā arī ievērojot Rīgas pilsētas budžetā pieejamos uzkrājumus, 2021. gadā varam atļauties veidot budžetu ar deficītu, vienlaikus to pakāpeniski samazinot turpmākajos gados.

Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka svarīgākā prioritāte, kas jāīsteno, ir jāpaaugstina bērnudārzu pedagogu un viņu palīgu atalgojums. "Ir bērnudārzi, kur nevar nokomplektēt personālu. Ir jāceļ algas. Te talkā nāks arī valdība, jo valdība plāno no 1.septembra palielināt likmi. Pašvaldībai vēl vajadzētu pielikt klāt. Mērķis būtu pedagogu atalgojumu palielināt līdz 1000 eiro, palīgu – 700 eiro," teica Ķirsis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nepieciešams samazināt rinda uz pašvaldības bērnudārziem Rīgā. Ķirsis sacīja, ka Rīgā vajadzētu ieviest tā saucamo Norvēģijas modeli. "Tas nozīmē, ka vecāki var sūtīt bērnu privātajā vai pašvaldības bērnudārzā, un par pamata paku viņiem nebūs jāmaksā, to finansēs pašvaldība," skaidroja Ķirsis.

Viņš arī uzsvēra, ka otrā svarīgā prioritāte, kas obligāti jāīsteno, ir infrastruktūras atjaunošana.

Ķirsis paredz, ka Rīgas domes koalīciju veidos valdības partijas, un atzina, ka uz koalīcijas sarunām raugās pozitīvi, piebilstot, ka "Jaunajai Vienotībai" ir "sarkanā līnija" pret korupciju.

Mēra amata kandidāta vizītkarte

Vilnis Ķirsis - vizītkarteEdgars Kupčs

    Vilnis Ķirsis, kam pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām apritēs četrdesmit gadu, par politiķi uzskatāms gandrīz desmit gadus, turklāt ar nozīmīgiem amatiem jau politisko gaitu sākumā, lai gan par vēlētājiem tīkamu tolaik viņu nevarētu saukt.

    No Zatlera Reformu partijas Ķirsis 2011. gadā kandidēja Saeimas ārkārtas vēlēšanās, netika ievēlēts, taču tika Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra krēslā. No Reformu partijas ar otro kārtas numuru pēc pāris gadiem startēja arī uz Rīgas domi, taču saraksts neguva vēlētāju atbalstu. Tomēr Ķirsis uz laiku tika par deputātu Saeimā, kamēr toreizējais partijas biedrs un pašreizējais "saskaņietis" Vjačeslavs Dombrovskis bija ministrs.

    "Vienotībai" Vilnis Ķirsis pieslējās pirms sešiem gadiem. No tās Vidzemes vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts 12. Saeimā, un tam palīdzēja individuālā kampaņa, par ko partija vēlāk dabūja atmaksāt ievērojamu summu valsts budžetā.

    2017. gada Rīgas domes vēlēšanās jau bija "Vienotības" saraksta līderis un mēra amata kandidāts, tika ievēlēts, bet visu termiņu aizvadīja opozīcijā.

    Bijis viens no redzamākajiem ilggadējā Rīgas mēra "saskaņieša" Nila Ušakova oponentiem, vairākkārt centies panākt viņa gāšanu, varas partijas vainojot Rīgas izzagšanā un degradācijā.

    Atšķirībā no citu opozīcijas partiju redzamākajiem un dzirdamākajiem līderiem Rīgas domē Ķirsis nekandidēja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, paziņojot, ka turpinās darbu Rīgas domē, lai "skatītos uz koalīcijas pirkstiem".

    Bet paralēli Rīgas deputāta darbam Ķirsis pērn kļuva par ārlietu ministra un ekonomikas ministra padomnieku.

    Ķirsim ir maģistra grāds ekonomikā, viņš ir zemessargs,

    bet valsts amatpersonas deklarācija atklāj, ka Ķirsim ir ne tikai 11 gadu veca mašīna "Subaru" un pirms 31 gada ražots "Mercedes", bet arī 127 tūkstošu eiro parādsaistības.

    Vēlēšanu rezultāti

    Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    Provizoriskais mandātu sadalījums

    Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
    12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
    10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
    7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
    5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
    4 vietas Jaunā konservatīvā partija
    4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti