4. studija

Rīgas "melnajos punktos" norisinās inscinētas un tīšas avārijas

4. studija

Vai paziņojumi skaļruņos sabiedriskā transporta pasažieriem nevis palīdz, bet traucē?

Kādās nepatikšanās var iedzīvoties, kā maksājuma mērķi norādot "lai aiz rijas"

Kas notiek, ja maksājuma mērķī stāvvietas soda apmaksā norāda «lai aiz rijas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai apmaksātu soda kvīti “Cityparks” autostāvvietā, vīrietis nenorādīja visu prasīto informāciju. Lai gan sods bija samaksāts, lieta nonāca parādu piedziņas kompānijas rokās. Lai situāciju atrisinātu, vīrietis vērsās pie Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija”.

Lai apmeklētu Juglas poliklīniku, Gunārs novietoja automašīnu pie blakus esošā tirdzniecības centra. Gunārs apgalvoja, ka izliktās zīmes nav pamanījis, tādēļ domājis, ka par autostāvvietu tur nav jāmaksā un mierīgu sirdi devies savās gaitās. Atgriezies un ieraudzījis soda kvīti, vīrietis sapratis, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, tāpēc tajā pašā dienā sodu samaksājis. Pārskaitījumā bijis prasīts norādīt atsauces numuru. 

“Atsauces numurs nezin kāda iemesla dēļ bija ar kaut ko melnu aizkrāsots, es pat nezinu, kas tā atsauce ir. Līdz ar to es neko tur nenorādīju,” paskaidroja vīrietis. 

Sods – 30 eiro – tika pārskaitīts soda kvīts izrakstīšanas dienā, 2020. gada 16. oktobrī. Tādēļ liels bija Gunāra izbrīns, kad 4. janvārī saņemta ziņa no parādu piedzinēju kompānijas “Paus Konsults”, ka Gunārs ieskaitīts parādniekos par nesamaksātu sodu pērnā gada oktobrī.

Gunārs nekavējoties sazinājies ar “Cityparks”, nosūtot bankas izdruku, kā arī aizrakstījis parādu piedzinējiem “Paus Konsults” un nākamajā dienā turp piezvanījis.

Lai arī no “Cityparks” Gunārs saņēmis atbildi, ka viss kārtībā, parādu piedziņas kompānija palikusi pie sava, līdz februāra beigām ik pa laikam atgādinot, ka Gunāram ir jāsamaksā 37 eiro parāds piedzinējiem. 

Kāpēc radusies šāda kļūme un samaksātā nauda no Gunāra joprojām tiek pieprasīta, parādu piedziņas kompānija “Paus Konsults” raidījumam “4. studija” atsakās komentēt, aizbildinoties ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī tāda informācija – cik reižu kompānija ir sazinājusies ar Gunāru un kāpēc “Cityparks” nav atsaucis savu prasību –, esot personas datu izpaušana. 

Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka norādīja, ka šajā gadījumā cilvēks pats ir vērsies pie LTV raidījuma, lai jautājums tiktu noskaidrots, un līdz ar to informācijas izpaušana par šo gadījumu nav  pārkāpums, jo cilvēks apzinās, ka kompānija sniegs datus par viņu. 

Uzņēmums “Cityparks” skaidroja, ka vaina ir tajā, ka Gunārs nav norādījis maksājuma mērķī prasītos datus, bet gan pavisam citu informāciju.

“Līgumsoda atsauces numurs maksājumā ir obligāta prasība, kas ir īpaši izcelta pie maksājuma rekvizītiem. Šajā gadījumā ne kvīts numurs, ne auto numurs netika norādīts. Diemžēl “Cityparks Latvija” nav tiesību un nav iespēju noskaidrot, kam pieder automašīna vai kas ar to ir braucis, līdz ar to nav iespēju brīdināt vai atgādināt autovadītājam par parāda esamību,” norādīja “Cityparks Latvija”.

Gan kompānija “Cityparks”, gan pats Gunārs neslēpj, ka maksājuma mērķis norādīts visai savdabīgs: “Lai aiz rijas.”

““Paus Konsults”, viņu galvenais arguments – es neesmu norādījis kvīts numuru, “Cityparks” prasa – atsauces numuru. Tad paliek jautājums – kuru tad vajadzēja vai nevajadzēja rakstīt. Vai vispār vajadzēja rakstīt?” neizpratnē ir Gunārs. 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) gan uzsver, ja nav skaidrības, kas jānorāda maksājuma uzdevumā, labāk sazināties telefoniski ar uzņēmumu un to precizēt. Jo korekti aizpildīt bankas maksājumu ir paša patērētāja interesēs. 

“Kaut arī patērētājam šķiet, ka sods ir samaksāts, tas ir nodots parādu piedziņai. Tad, ja patērētājs ir sazinājies ar uzņēmumu, ka sods ir samaksāts, uzņēmumam ir jāsazinās ar parādu piedziņas firmu un jāpasaka, ka sods vairs nav jāmaksā.

Tajā pašā laikā patērētājs vairs nevar izvairīties no tā, ka viņam jāsamaksā parādu piedziņas izdevumi, jo šīs situācijas dēļ parādu piedzinējs to savu darbu jau ir izdarījis,”

norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC ) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne. 

Parādu piedziņas izdevumi, kas nevar būt lielāki par 17 eiro, Gunāram nekorektā maksājuma mērķa norādīšanas dēļ tomēr būs jāmaksā. 

“Ir vēl viens aspekts, kas gan nav uzrakstīts nekur, ka tā jādara obligāti. “Cityparkam” labā prakse būtu, ja šie te neidentificētie maksājumi, ja nevar saprast, par ko ir atskaitīta naudas summa, tiktu vienkārši pārskaitīta atpakaļ maksātājam. Taču acīmredzot to šobrīd uzņēmums nepiekopj,” piebilda Zarāne. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti