Panorāma

Juris Jurašs: Noskaņojums Ukrainas frontē ir kā šūpolēs

Panorāma

Panorāma

Ģimene: bez hospisa būsim izmisumā

Gada beigās noslēdzas hospisa pilotprojekts, klienti izmisumā un neziņā par nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vēl tikai trīs nedēļas projekts "Hospiss LV" nodrošinās smagi slimu cilvēku aprūpi un sniegs palīdzību viņu tuviniekiem. Nepilnus divus gadus ilgušais pilotprojekts gada beigās noslēdzas, un joprojām nav skaidrs, vai un kad valsts atkal tam piešķirs vajadzīgo finansējumu. Ģimene, kas ir hospisa klienti, ar lielu rūgtumu un pat izmisumu saka, ka bez hopisa būs pazuduši.

Rīta agrumā Elitas kundze gatavo kafiju. Viņa jau paspējusi notīrīt sniegu pie mājas un gatavojas atvilkt elpu, jo zina, ka smagi slimais vīrs ir apkopts un aprūpēts.

"Es no elles esmu nonākusi paradīzē, tas ir vienīgais salīdzinājums, ko es varu pateikt," atzina Elita. 

Pirms pusotra gada Elitas vīram Berndam tika diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Sportiskais un savam vecumam stiprais vīrs šobrīd ir daļēji paralizēts.

"Ja pagājušā gada augustā viņš vēl gāja ar trolīti, decembrī es viņu vedu pie ārsta ratiņkrēslā un martā pie ārsta gāju jau viena pati, jo es viņu nevaru aizcilāt līdz mašīnai un tālāk," pastāstīja Elita. "Un no maija viņš ir kļuvis vispār guļošs."

Šovasar bija mans zemākais punkts, sacīja Elita. Saimniecības darbi, vīra ikdienas aprūpe bija tikai uz viņas pleciem.

Sieviete jutās pārgurusi, izdegusi un uz smagas depresijas sliekšņa. Ģimenes ārste ieteica sazināties ar hospisa komandu.

"Atbrauca apskatīties, un nākamā dienā man bija gulta, krēsls, galds un meitene, šī jaukā meitene, kura atnāk un pasaka, labdien, es tagad būšu jūsu rokas," gandarījumu pauda Elita. "Pirmo nedēļu es vispār autopilotā skatījos, brīnījos, visi te rosās, visi tik mīļi, tik laipni, kad tu cilvēks esi bijis viens pats un gribi nogulties sētmalē, un tagad ir pēkšņi brigāde, smaidīga, laipna, un tev atņem visas tavas mokas. Tas ir neaprakstāmi."

Klienti ir ne tikai nedziedināmi slimie cilvēki, bet lielā mērā arī viņu ģimenes locekļi, jo hospiss nodrošina ne tikai profesionālu māsu aprūpi, bet pēc vajadzības – arī tikšanos ar ārstu, psihologu un kapelānu.

Hospisa brīvprātīgie brauc pie slimnieku ģimenēm palīdzēt ar ikdienas mazajiem darbiem, kas mājiniekiem ļauj atvilkt elpu.  

"Es mīlu savu valsti, es negribu naudu no savas valsts, es gribu palīdzību tad, kad tā ir ļoti nepieciešama," paskaidroja Elita. "Ja tagad tās nebūs, varbūt pēc mēneša mēs abi būsim kādā slimnīcā, jo man būs trešā diska trūce un es būšu guļoša, nekustīga uz grīdas. Viņš [vīrs] būs tāds, kāds viņš ir. Vai tas ir tas, ko mūsu valsts atbalsta?"

Labklājības ministrijā paskaidroja, ka hospisa projekts tiks turpināts, ja nākamā gada budžetā tam būs piešķirts finansējums.

Ar apsolītā valsts finansējuma nepiešķiršanu šobrīd uz milzu jautājuma zīmes nonācis vēl kāds sabiedrībai ļoti nozīmīgs projekts – šķidrās pārtikas nodrošināšana paliatīvās aprūpes pacientiem. Līdzekļus šim nolūkam pirms trim gadiem vāca sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!". Veselības ministrija solīja, ka jau drīzumā to nodrošinās valsts. Tika pat izsludināts iepirkums, taču ministrija pēkšņi paziņoja, ka līdzekļu šim mērķim nākamā gada budžetā tomēr nav. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti