Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Lielbritānijas paveids – pusē gadījumu

Panorāma

Panorāma

Latvijā bremzējas deinstitucionalizācijas process

Deputāti bažījas, vai bāreņu un īpašo bērnu iekļaušanai sabiedrībā paredzēto naudu neiztērēs būvēs

Latvijā vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtais deinstitucionalizācijas process uz priekšu virzās lēnāk, nekā sākotnēji plānots. Tā Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem otrdien, atskaitoties par dārgā projekta procesu virzību, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV" frakcija). Deputātus satrauc tas, vai darbs notiek pareizajā virzienā, kā arī, vai miljoni tiks ieguldīti cilvēkos vai infrastruktūras būvniecībā. 

Sarežģītajā vārdā nosauktā deinstitucionalizācijas projekta mērķis ir sabiedrībā iekļaut bez vecāku gādības palikušos bērnunamu bērnus, bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar garīgiem traucējumiem. Finansējums šim mērķim nāk no Eiropas Savienības fondiem. Pirms vairākiem gadiem tika apzinātas mērķa grupas, izstrādāti plāni, bet līdz finišam vēl tālu.

Atskaitoties Saeimas deputātiem, labklājības ministre citu pēc cita sauca iemeslus, kas vainojami pie lēnās procesu virzības.

"Lielā mērā to ietekmēja neziņa, jo tas ir pirmo reizi. Līdz ar to arī pašvaldību politiķiem un attieksme arī sabiedrībā bija diezgan negatīva. Nebija vēlēšanās plānot, attīstīt pakalpojumus. Kā arī sabiedrība nevēlējās savā tuvumā, lai tiktu izveidoti, piemēram, grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem," norādīja Petraviča.

Labklājības ministrijas ierēdņi informēja, ka ārpus ģimenes aprūpē esošajiem bērniem plānots uzbūvēt 14 ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojumu saņemšanas vietas 13 Latvijas pilsētās un novados

"Mēs runājam par mazām pakalpojumu sniegšanas vietām, integrētām pilsētvidē. Tā iecere ir, raugoties Eiropas praksē, ne vairāk kā astoņi bērni vienā pakalpojumu sniegšanas vietā. Mums ir skaidrs, uz ko mēs virzāmies. Mums nav ārkārtīga detalizācija, kurā konkrēti zemesgabalā, cik lieli kvadrātmetri tiks celti un kuri tieši bērni tiks pārvietoti," pastāstīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Bet pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem plāno izveidot 53 grupu dzīvokļus vairāk nekā 600 personām, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus. Daļa deputātu uzdeva jautājumu, vai nauda netiks iztērēta iestādēs un to būvniecībā, nevis cilvēkos? Šādas bažas pauda arī valsts sociālās aprūpes centra Kapseļu ielā direktore Ilze Dzene:

"Es neredzu, ka šie finanšu līdzekļi būtu [ieguldāmi] valsts aprūpes centrā, piemēram, būvējot teritorijās kotedžas. Un tomēr šie finanšu līdzekļi joprojām tiek ieguldīti šo institūciju pilnveidē, uzlabošanā."

Deputāti tāpat vienojās deinstitucionalizācijas procesam sekot līdzi, un maijā Labklājības ministrija aicināta komisijā iepazīstināt ar kādu konkrētu projektu un tā precīzām izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt