Depozīta sistēmā pirmajos mēnešos savākts teju miljons iepakojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Depozīta sistēmā gandrīz divu mēnešu darbības laikā savākts teju miljons iepakojumu. Visvairāk iedzīvotāji nodevuši PET pudeles, mazāk skārdenes un stikla pudeles. Vairāki desmiti tirgotāju gan joprojām depozīta iepakojumu nepieņem un tuvākajā laikā par to var saņemt naudas sodus. Tikmēr Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji atsevišķas sistēmas prasības sauc par neērtām, īpaši to, ka PET pudeles jānodod nesaplacinātas.

Depozīta sistēmā pirmajos mēnešos savākts teju miljons iepakojumu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Rīgā kāda pārtikas veikala stāvvietā sastaptie iedzīvotāji kopumā atkritumu šķirošanu atbalsta. Viņi gan norādīja, ka mājsaimniecībās ir neērti glabāt nesaplacinātas plastmasas pudeles, bet bojātas taromāti nepieņem. Tāpat rīdzinieki sacīja, ka pagaidām bieži veikalu plauktos nevar atrast iepakojumu ar depozīta sistēmas marķējumu.

“Ne reizi neesmu lietojusi šo sistēmu un, godīgi sakot, negribas ar to arī ņemties, jo, kā es saprotu, tur jābūt noteiktai depozīta zīmei uz pudeles, lai iepakojumu varētu nodot, bet mēs esam ģimenē pieraduši pie konkrētiem produktiem, kuriem joprojām nav šīs zīmes. Turklāt arī divu pudeļu dēļ skriet pa visu pilsētu nav motivācijas. Man pie mājas ir šķirošanas konteineri, kur arī turpināšu izmest. Man tā ir ērtāk,” sacīja kāda uzrunātā iedzīvotāja.

Depozīta iepakojums veikalos nonāk pakāpeniski

Visi depozīta sistēmā iekļautie iepakojumi vēl nav marķēti, jo līdz augustam ir pārejas periods, kura laikā ļauts iztirgot produkciju bez depozīta zīmes. Plānots, ka marta beigās aptuveni puse no tirgū laistās produkcijas būs nodošanai derīgā iepakojumā, savukārt maijā jau lielākā daļa iepakojumu.

“Ražotāju aplēse, aptaujājot lielākos ražotājus uz pēdējām februāra dienām, bija, ka 20% no visa iepakojuma apjoma, kas iziet no rūpnīcas un tiek nosūtīts tirgotājam, ir ar depozīta zīmi. Savukārt martā paši ražotāji prognozē, ka tie būs jau vairāk nekā 50%, un aprīļa beigās tiem jābūt jau 90% iepakojumu ar depozīta zīmi. Turklāt lielākie tirgotāji ir nodefinējuši arī savu piegādātāju vidū nosacījumu, ka vienkārši pēc 1. maija vairs nepieņems iepakojumu bez iepakojuma zīmes no ražotājiem un importētājiem.

Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka jau aprīļa beigās bez depozīta zīmes būs mazākums šo iepakojumu.

Tie varētu būt produkti, kuriem ir lēnāks aprites cikls, kurus mazāk pērk,” pastāstīja Depozīta sistēmas operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Februārī tirgū laisti vairāk nekā 4,5 miljoni iepakojumu, kas nododami taromātos. Tie ir ap 380 dažāda veida produktu no 41 dzērienu ražotāja un importētāja.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols piekrita, ka pārejas periods, kurā veikalu plauktos ir pudeles gan ar depozīta zīmi, gan bez tās, var būt mulsinošs pircējiem, bet ražotājiem tas ir nepieciešams. “Tas atkarīgs no paša produkta, jo daži divu nedēļu laikā nonāk pie patērētāja pēc nodošanas patēriņam, bet dažiem šis cikls ir seši mēneši.

Līdz ar to nogriezt kā ar nazi būtu ārkārtīgi dārgi un neefektīvi ražotājiem, jo vienā dienā visu produkciju nevar aplīmēt ar jaunām etiķetēm.

Mēs pat to termiņu vēlējāmies garāku, nekā tas tagad noteikts. Depozīta sistēmā iepakojumus var reģistrēt tikai no 1. februāra, un no Valsts vides dienesta skaidrojuma sanāk, ka šobrīd ražotājiem pārejas periods ir pat tikai 2 mēneši. Jau līdz šī mēneša beigām dzērienu ražotājiem ir jānodod produkti depozīta iepakojumā vai ražotājs maksās dubultu dabas resursu nodokli, kas ir ļoti neizdevīgi,” skaidroja Vītols.

Aizvien ne visi pieņem depozīta iepakojumu

Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Elita Baklāne-Ansberga vērtēja, ka depozīta sistēmā lielākas nepilnības un zemāka gatavība ir tieši tirgotāju pusē. Vēl īsi pirms sistēmas ieviešanas Latvijā bija aptuveni 100 tirgotāju, kas līgumus par iepakojuma pieņemšanu ar operatoru nebija noslēguši. Vides dienesta vadītāja norādīja, ka šo tirgotāju skaits sarūk.

Tirgotājiem, kas nepilda prasības, var piemērot sodu līdz 10 tūkstošu eiro apmērā.

“Pirmā mēneša laikā progress bija redzams, un tie tirgotāji, kas bija gatavi un vēlējās noslēgt līgumus, to ir izdarījuši. Joprojām ir pāris desmiti tirgotāju, kas nav noslēguši līgumus, bet kopējais veikalu skaits ir lielāks, jo ir tirgotāji, kam ir vairāki veikali. Galvenais problemātiskais sadarbības partneris ir tirdzniecības tīkla “Beta” īpašnieks, kam ir 28 veikali un kuri arvien nav noslēguši līgumu ar operatoru par depozīta iepakojuma pieņemšanu.

Februāris bija iecietības mēnesis no VVD, bet martā, ja nebūsim saņēmuši informāciju, ka līgumi noslēgti, tad šiem tirgotājiem sāksim piemērot finanšu sankcijas,” pastāstīja Baklāne-Ansberga.

Viņa vēl piebilda, ka regulējumā būtu jāiekļauj iespēja depozīta sistēmā nodot pilnīgi visus iepakojumus, kas atbilst tiem veidiem, ko sistēma pieņem neatkarīgi no iepakojumā iepildītā dzēriena. “Šobrīd ir īpatnēja situācija Ministru kabineta regulējumā, ka uz raudzētiem, fermentētiem produktiem šīs sistēma attiecas, bet uz alkoholiskiem kokteiļiem, kur nav bijis fermentācijas procesa, sistēma neattiecas, kas rada neērtības tirgotājiem un iedzīvotājiem. Jābūt pieejai, ka būtisks ir iepakojuma veids, nevis saturs, lai to varētu nodot depozīta sistēmā. Mūsu ieskatā šo varēja nodrošināt jau līdz šī gada beigām, un sistēma to tehniski ir gatava pieņemt, bet tā ir vairāk politiska izšķiršanās,” norādīja Baklāne-Ansberga.

Grūtības mazākiem tirgotājiem

Patlaban lielāks nodotā iepakojuma apjoms ir lielveikalos, bet mazāks – lauku veikalos. Arī sākotnēji Depozīta iepakojuma operators (DIO) lēsa, ka mazos veikalos, kur iepakojumu pieņem manuāli, tiks nodots vien 5–8% no kopējā apjoma. Pagaidām no šiem veikaliem vēl nav pieprasījuma pēc savāktā iepakojuma izvešanas.

“Mēs arī organizējam šo punktu kvalitātes pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šie punkti strādā un pieņem iepakojumu. Esam konstatējuši gadījumus, ka nepieņem. Līdz ar to konsultējam, strādājam ar šo tirgotāju. (..) Ap 70 vietām šobrīd vilcinās ar līguma slēgšanu,” pastāstīja Stūrītis.

Tikmēr veikalu tīkla “Aibe” izpilddirektors Juris Lamberts secināja, ka depozīta sistēma ērti darbojas pirmajos mēnešos lielajos veikalos, taču mazajos veikalos apstiprinājušās bažas par telpu pieejamību, kur glabāt savākto iepakojumu, līdz to izved.

“Depozīta sistēma lielākā vai mazākā mērā ir uzlikta uz tirgotāju pleciem. Tie ir visi izdevumi, nepieciešamās pārbūves, piebūves, kas jāveic tirdzniecības telpās, noliktavās. Kas attiecas uz pašu taru, tā pakāpeniski tīklā sāk parādīties,” pastāstīja Lamberts.

Tāpat vairāk tehniskus sarežģījumus vietās, kur depozīta iepakojumu pieņem pārdevējs, nevis taromāts, prognozē tieši vasaras sezonā, kad iedzīvotāji vairāk iepirks produkciju noteiktajā depozīta iepakojumā. “Ja ierodas vairāk ar šīm pudelēm, tad prioritāri jāsaprot, ka jāapkalpo pirkumi, tad [jāpieņem] pudeles un jāveic viss, kas ir ar higiēnas lietām, un tad jāturpina pārdot pārtikas preces. Tur kaut kādā ziņā redzu, ka sastrēgumi būs. Vai tad būs jāuzgaida kāds brīdi tiem, kas nāks uz manuālo nodošanu, vai jādodas uz kādu aparātu,” pastāstīja Lamberts.

Depozīta sistēmā nodotā iepakojuma tālākais ceļš vedīs uz DIO šķirošanas centru Salaspils novada Aconē, kur to sapresēs vai sasmalcinās, lai tālāk nogādātu pārstrādei. Jaunā centra būvdarbi ir pabeigti, un tuvākajās nedēļās plānota tā nodošana un pirmo veikalos uzkrāto iepakojumu kravu ievešana.

KONTEKSTS:

2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus, un tā sāka darboties 2022. gada februārī. Konkursā nolēma sistēma septiņu gadu periodā uzticēt SIA "Depozīta iepakojuma operators". Depozīta sistēmā var nodot tikai pudeles, kuras iegādātas no 1. februāra ar Latvijas depozīta sistēmas marķējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti