Panorāma

Kas ir "Citadeles" pircēji?

Panorāma

Leo Kokles portreti

Pašvaldību deputāti pošas uz Saeimu

Daudzi pašvaldības deputāti gatavi pamest darbu Saeimas mandāta dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 9 mēnešiem.

Nemaz ne tik sen – pērnā gada jūnijā vēlētāji, kā nu kurš uzskatot, balsoja par labākajiem priekšstāvjiem savās pašvaldībās. Bet tagad uz Saeimu pieteiktie kandidātu saraksti rāda, ka liela daļa, kuri toreiz mandātus saņēma, jau vairs savās tautas piešķirtajās pašvaldību vietās strādāt negrib.

„Kaut kas neapmierina noteikti.. Varbūt algas par mazām šeit. Tur būs lielākas mazlietiņ..,” pašvaldības politiķu rīcību cenšas izskaidrot vēlētājs Alberts Vīgups.

Tas parasti ir pirmais no vēlētājiem dzirdētais iespaids, un tāds tas bija Albertam, kurš Pļaviņu novadā savu balsi uzticēja tagadējiem promgājējiem. Viens no tiem - toreizējais Vidzemes partijas pārstāvis  Ainārs Arnītis. Bet tagad uz Saeimu viņš ir kopā ar Aināra Šlesera vadīto „Vienoti Latvijai”. Paskaidrot vēlētājiem, kāpēc darbu Pļaviņu novada domē grib atstāt, Arnītis sākumā piekrita, bet norunātajā intervijas dienā pēkšņi pazuda no sakariem.

„Tas ir ļoti slikti! Ja viņi ir ievēlēti šeit, viņiem ir jāstrādā uz vietas ir!” saka Vīgups.

„Lai ietu prom - es domāju, labāk nevajadzētu!” viņam piebilst Svetlana Soņeca – vēl viena vēlētāja. Tam piekrīt arī Inga. „Lai strādā Pļaviņās!” saka Inga.

Kopumā uz Saeimu no pieteiktajiem 1156 kandidātiem startē 141 pašvaldību deputāts.

Starp tiem ir 12 novadu mēri – visvairāk to ir Reģionu apvienības un „Vienotības” sarakstos. Kandidē arī triju pilsētu – Rūjienas, Tukuma un Valmieras mēri. Visi augstās vietās sarakstos. Valmieras galva Inesis Boķis vēl pērn apgalvoja, ka grib palikt savā pilsētā. „Domāju, ka es vēl šo vienu termiņu strādāšu. Jūtu gan vēlēšanos, gan spēku, gan arī negribu pamest daudzas iesāktās lietas,” 2013.gada 7.maijā sacīja Boķis.

Tagad Boķis atzīstas, ka jau tad zemapziņā esot plānojis ceļu uz Saeimu. „Es domāju, ka dzīvē viss mainās un es esmu Valmieras pašvaldībā domes priekšsēdētājs jau gandrīz 12 gadus,” tagad saka Boķis. „Nu, es domāju, ka tas tā nav, ka es tik ļoti, ļoti apsolījos visiem, ka katrā ziņā palikšu visu laiku Valmierā,” skaidro Valmieras mērs.

Proporcionāli vislielākais skaits grib doties uz Saeimu no Rīgas Domes – no 60 domniekiem 21, vairums no Nacionālās apvienības.

Jau iepriekš Domi pameta Baiba Broka (NA), kurai vēlētāji bija ticējuši visvairāk bet tagad prom pilnā sastāvā tiecas jau visa frakcija, arī Rīgas domē ievēlētais operas solists Nauris Puntulis. Lai gan tas ļoti izskatās pēc nacionāļu kapitulācijas „Saskaņas” pārspēka priekšā, viņi paši tam negrib piekrist.

„Mēs visi 12 uzskatām, ka mēs esam spējīgi pietiekami labi pārstāvēt savus vēlētājus ne tikai pašvaldības, bet arī Saeimas līmenī. Un, kurš no mums būtu piemērots, Saeimas deputāts – to tad mēs atstātu vēlētāju ziņā,” norāda Puntulis.

Līdzīgi kā no Rīgas, ap trešdaļa deputātu grib tikt uz Saeimu no jau pieminētā Pļaviņu novada un arī Jelgavas pilsētas. Tur palikt neesot jēgas, jo nevarot ietekmēt pie varas esošā „zaļā zemnieka” Andra Rāviņa pietuvināto cilvēku rīcību.

„To, ka kāds ir atklājis, ka kāds kaut ko ir ne tā izsaimniekojis, iespējams, pat noziedzīgi ielicis sev kabatiņā vai kur citur – nekas jau nemainās!” atzīst Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš (Reģionu apvienība).

Pats Liepiņš gan arī tiek saukts par „Šlesera astoņkāji” – vēl nupat pretkorupcijas aktīvisti no organizācijas „Delna” savā mājas lapā vēlētājiem atgādina, ka Liepiņš savulaik bez konkursa vadījis veselu virkni valsts uzņēmumu, slēdzis neizdevīgu līgumu par valsts zemi. Pats gan viņš to noliedz. „Pilnīgas muļķības! Pilnīgas muļķības!” saka Liepiņš. „Ieņēmis amatus. Jā, esmu ieņēmis Satiksmes ministrijā. Te ir rakstīts septiņus. Nē, es ieņēmu deviņus! Jā, es esmu saņēmis šo te algu, ko man maksāja, jo es gāju no labi apmaksāta privātā darba uz labi apmaksātu to darbu!” par savu agrāko darbu stāsta Liepiņš.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldību deputāti lielā skaitā nokļūst Saeimas vēlēšanu sarakstos, ir fakts, ka mazais politiski aktīvo cilvēku skaits ierobežo partiju iespēju atrast citus kandidātus. Taču pašvaldībnieku spēja piesaistīt balsis esot pārspīlēta. „Te ir svarīgi atcerēties to, ka Latvijā mums ir vairāk kā 100 novadu. Un, ja kāds cilvēks ir ļoti populārs vienā novadā, tad, visdrīzāk, citos novados labākā gadījumā par viņu būs dzirdējuši. Visdrīzāk pat nebūs dzirdējuši. Tas nozīmē, ka nacionālā mērogā tas pienesums būs ļoti, ļoti mazs,” komentē sociologs Arnis Kaktiņš.

Tāpēc arī gala rezultātu drīzāk var noteikt saraksta kopējā vilkme un kandidāta kārtas numurs sarakstā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti