Daļa no slēgtā Stiklu bērnunama jauniešiem nonākuši citā bērnunamā

Kad decembrī Ventspils novada dome nolēma slēgt Stiklu bērnunamu, 20 jauniešiem - lielākoties ar garīgajiem vai funkcionalitātes traucējumiem - bija jāmeklē jaunas mājas. Neviens no tur dzīvojošajiem audžuģimeni neatrada. Lielākā daļa Stiklu jauniešu – 15 pilngadīgi rīdzinieki – iekārtoti galvaspilsētas grupu dzīvokļos. Bet no pārējiem pieciem daļa atkal atrodas bērnunamos.

ĪSUMĀ:

  • Pēc Stiklu bērnunama slēgšanas 15 rīdzinieki iekārtoti grupu dzīvokļos Rīgā.
  • Bet trīs jaunieši nonāca bērnunamā Apes novadā.
  • Meklētas arī audžuģimenes un bērnunami tuvāk, bet šos jauniešus “īsti negrib ņemt”.
  • Divi jaunieši nāk no Salaspils, kur plāno veidot grupu dzīvokļus, bet nav zināms, kad.
  • Apē nonāca arī viens puisis no Ventspils.
  • No Skrundas nākušais jaunietis pēc Stiklu bērnunama slēgšanas nonāca Jelgavā SOS mājā.
  • Viens kuldīdznieks saņēma dzīvokli savā pašvaldībā.
  • LM: slēdzot vienu iestādi, bērnus pārvest uz citu nav pareizi.

 

Daļa no slēgtā Stiklu bērnunama jauniešiem nonākuši citā bērnunamāRūdolfs Krieviņš

    Turklāt iepriekš trīs bērni atradās Ventspils novadā, bet tagad viņi pārvesti uz otru Latvijas galu – Apes novada Gaujienu.  

    Kad Latvijas Radio viesojās Apes novada Gaujienā, Gaujienas internātpamatskolas un bērnunama direktore Vita Andersone atklāja, ka trīs jaunieši pēc Stiklu bērnunama slēgšanas nonākuši pie viņiem.

    Visi trīs ir nepilngadīgi puiši – diviem 17, bet vienam 13 gadi. Visiem ir garīgās veselības traucējumi. Divi Gaujienā nonākušie jaunieši nāk no Salaspils novada.

    Novada bāriņtiesas vadītāja Marina Ozoliņa sacīja - lai gan bērnunami, kas pilda arī aprūpes centra funkcijas, ir arī tuvāk, piemēram, Rīgā, šādiem jauniešiem ir ļoti grūti atrast bērnunamus. Meklētas arī audžuģimenes.

    “Ne viņus īsti audžuģimenes grib ņemt, ne arī šie bērnunami, jo tur ir tiešām ļoti smagi bērni. Nav tā, ka tur ir tikai tādi bērni, kam ir palaidnība vai uzvedības problēmas kaut kādas. Tur ir arī saslimšana plus arī visas diagnozes un, protams, viņiem ir speciāla aprūpe nepieciešama, speciāla uzraudzība,” stāstīja Ozoliņa.

    Novads gan atklāja, ka deinstucionalizācijas ietvaros plāno Salaspilī izveidot grupu dzīvokļus, lai jau pilngadīgie varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Kad tas notiks, gan vēl nav zināms.

    Vēl viens puisis, kas šobrīd atrodas Gaujienā, nāk no Ventspils pilsētas. Slēdzot bērnunamu Stiklos, jaunieti nolemts sūtīt uz otru Latvijas galu, jo Ventspilī nav iestāžu, kur šādiem bērniem uzturēties, stāstīja bāriņtiesas locekle Mudīte Lakševica.

    Bet viens no Skrundas nākušais jaunietis pēc Stiklu bērnunama slēgšanas nonācis Jelgavā.

    „Viņš ir Jelgavas SOS jauniešu mājā, mums paveicies, un viņam ir paveicies. Jelgavas SOS jauniešu māja uzņem jau tādus bērnus, kas beiguši pamatskolu un mācās vidusskolā vai kādā profesionālajā skolā,” stāsta Skrundas novada bāriņtiesas vadītāja Antra Eisaka.

    Jaunietis gan bijis bez veselības problēmām. Līdz pat pērnā gada beigām Stiklos dzīvoja arī viens 20 gadus vecs jaunietis no Kuldīgas novada. Viņš tagad atgriezies savā pašvaldībā.

    “Viņam pašvaldība piešķīra dzīvokli tikko. Skatīsimies, vai viņam piemērotāks nebūs grupu dzīvoklis, šobrīd mums grupu dzīvokļu nav. Nu, ar šo deinstucionalizācijas projektu šādi varētu būt. Bet šobrīd mēs nezinām, kā viņš iejutīsies šajos jaunajos apstākļos un cik liels atbalsts būs nepieciešams,” skaidro Kuldīgas sociālā dienesta vadītāja Maruta Jautaiķe.

    Labklājības ministrija uzskata, ka slēdzot vienu iestādi, bērnus pārvest uz citu, nav pareizi.

    Tomēr, kā redzams, tas notiek un slēdzot institūciju, risinājumi īsti rasti netiek.

    “Es domāju, ka uz to mēs vēl tikai ejam, lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt labu, jēgpilnu dzīvi jauniešiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja vienreiz viņam notiek šī pārmaiņa, mēs būtu priecīgi dzirdēt, ja viņi nonāk ģimeniskā aprūpē,” uzskata labklājības ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne.

    Bet, tā kā bērnu ar speciālām vajadzībām ir vairāk nekā audžuģimeņu, kas tos būtu gatavas uzņemt, joprojām ir ļoti liela iespēja, ka, slēdzot vienu iestādi, nepilngadīgais nonāks citā.

    Risinājums var būt grupu dzīvoklis, kur jaunietis arī tiek aprūpēts, bet dzīvo ģimeniskākā vidē. Grupu dzīvokļi gan pieejami tikai pilngadīgajiem, un šobrīd ne visas pašvaldībās tos nodrošina.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti