Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zemes un dzīvokļu īpašnieku cīņa nebeidzas

Izmaiņas Latvijas Radio valdē

Atlaiž Latvijas Radio valdes locekļus Aldi Pauliņu un Uldi Lavrinoviču

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien, 2.martā, izteikusi neuzticību Latvijas Radio valdes loceklim Uldim Lavrinovičam. Padome izteica neuzticību arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam, kurš gan pirmdien jau paziņoja par vēlmi atkāpties no amata 9.martā.

Padome nolēma, ka Pauliņš un Lavrinovičs ir atsaukti no amatiem ar šā gada 2. martu. 

Pauliņš un Lavrinovičs nav ar lēmuma argumentāciju iepazīstināti un šo lēmumu uzskata par prettiesisku, un izmantos visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai to apstrīdētu, informēja Latvijas Radio.

Radio valdes loceklei satura jautājumos Sigita Roķei gan dots divu mēnešu pārbaudes laiks, lai pierādītu sevi, un pēc tam padome lems par konkursa izsludināšanu uz divām vai trīs valdes locekļa vietām, pastāstīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš, kurš pārrauga Latvijas Radio.

Roķei šajā laikā dotas plašas pilnvaras, viņa var izvēlēties iecelt prokūristus vai strādāt ar esošajiem darbiniekiem. Ja viņa spēs iegūt vai atgūt darbinieku pozitīvu novērtējumu un Latvijas Radio kolektīvs iestāsies par viņas tālāko darbību, viņa var būt arī nākamajā valdē, bet jebkurā gadījumā viņa varētu piedalīties arī konkursā.

Roķei arī uzdots līdz 1.aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio funkciju auditu un pierādīt, ka viņas paustais par Radio attīstību un problēmu risināšanu atbilst padomes un arī Radio darbinieku redzējumam, norādīja Āboliņš.

Āboliņš norādīja, ka tikai valdes locekle, kas palika amatā – Sigita Roķe – vienīgā varēja piedāvāt medija attīstības redzējumu.  

Roķe savukārt informēja, ka operatīvajā darbībā nekas nemainās un katrs dara atbildīgi savu darbu. Viņa uzsvēra, ka aicinās NEPLP pēc iespējas ātrāk izsludināt konkursu jauniem valdes locekļiem.

Roķe paziņojumā medijiem norādīja, ka “periods līdz jaunas valdes apstiprināšanai nebūs viegls”.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Radio darbs neapstāsies un visas sešas Latvijas Radio programmas turpinās skanēt kā līdz šim – septiņas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī. Līdz šim manā pārziņā bija radio pamatdarbība – satura veidošana, līdz ar to šajā ziņā bažu nav. Ļoti ceru uz kolektīva atbalstu, kas nesuši Latvijas Radio vārdu cauri dažādiem laikiem, jo ikvienam no radio darbiniekiem nav nekas svarīgāks kā nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu Latvijas Radio darbību un saturu. Tas ir mūsu uzdevums, kāpēc mēs te esam,” pauda Roķe. 

Bet Āboliņš vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par diviem valdes locekļiem, bet gan par Radio attīstību un radio darbiniekiem, "radio darbinieki ir prioritāte".

Āboliņš arī pastāstīja, ka Roķe plāno tuvākajā laikā sasaukt darbinieku sapulci, kurā šis padomes lēmums tiks skaidrots. Viņš uzsvēra, ka šis nav sasteigts lēmums un tas ir vērsts uz attīstību.  

Turklāt, padomes ieskatā, Radio valdes nespēja savstarpēji sadarboties kavēja arī sadarbību ar Latvijas Televīziju un kopīgu projektu īstenošanu.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere medijiem norādīja, ka līdzšinējā Latvijas Radio valde nebija spējīga sadarboties un turpināt darbu trijatā. Ķezbere arī pauda, ka pareizais modelis, iespējams, būtu cits - valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis satura attīstības jautājumos un valdes loceklis finanšu jautājumos, bet par tehniskajiem jautājumiem varētu lemt kāds cits darbinieks.

Padome konstatēja, ka Latvijas Radio valde nav pilnībā izpildījusi 2015. un 2016.gada mērķus, nav izdarīts viss, lai nodrošinātu pilnvērtīgu radio Latgales multimediju studijas darbību. Savukārt revīzijas komisijas sēdē, kuras laikā tika izvērtēti Radio 2016.gada finanšu un saimnieciskās darbības operatīvie rezultāti un sabiedriskā pasūtījuma izpilde, konstatēts, ka “līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums nav pārskatāmi salīdzināms ar padomei iesniegto izdevumu tāmi”.

Runa ir par aptuveni 13 000 eiro. Nauda bija domāta ārkārtas izdevumu segšanai ēkas iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada un aprīkojuma neatliekamam remontam, taču padomei ir bažas, ka līdzekļi iztērēti citam mērķim. Šobrīd padome skaidro situāciju.

Padomes paziņojumā medijiem arī norāda, ka Lavrinovičs pēc padomes jautājumiem  nesniedza konkrētu redzējumu situācijas uzlabošanai Radio pārvaldībā un darbībā, kā arī nesniedza redzējumu par attīstību kopumā.

Latvijas Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs, kurš sarunas brīdī vēl nebija iepazinies ar padomes argumentāciju, norāda, ka padome līdzekļu izlietojumu varot traktēt dažādi, bet to var vērtēt Valsts kontrole, kas vēl nav pabeigusi revīziju.

Līdz šim gan vēl nebija iespēja tikties ar Valsts kontroli un izskaidrot līdzekļu izlietojumu. Lavrinovičs uzsver, ka tikai pēc šī procesa noslēguma var secināt par atbilstošu vai neatbilstošu līdzekļu izlietošanu, taču šobrīd tas vēl turpinoties.

Valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš šo jautājumu nekomentēja. Taču Lavrinovičs apliecināja, ka visi Latvijas Radio piešķirtie līdzekļi bija izlietoti atbilstoši mērķim. 

Savukārt Ķezbere piebilda, ka, lai cik skarbs būtu šis lēmums, var pateikt paldies Pauliņam un Lavrinovičam par darbiem, kurus viņi izdarījuši. Taču izveidojās situācija, kurā trīs cilvēku komanda nestrādāja kā komanda, bet katrs kā speciālists savā jomā daudz darījis Radio labā. 

Tikmēr  Latvijas Radio darbiniekiem atbildīgās padomes lēmums bija pārsteigums. Arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle norādīja, ka kolektīvam tas jau atkal nozīmējot neziņu.

Viņa gan pauda neizpratni, kāpēc Pauliņš atlaists ceturtdien, lai gan viņš iesniedza atlūgumu un viņam bija jānodod lietas.

Paegle norādīja, ka vienīgajai palikušajai valdes loceklei Sigitai Roķei šobrīd jāuzņemas liela atbildība. Viegli tas viņai nebūšot un viegli nebūšot arī kolektīvam.  

Jau ziņots, ka pirmdien, 27.februārī, nepilnu gadu pirms pilnvaru termiņa beigām par atkāpšanos no amata paziņoja Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Pauliņš. Tāda rīcība sekoja pēc medijos plaši izskanējušajām ziņām par sabiedriskā medija darbinieku neapmierinātību ar zemajām algām. Pats Pauliņš aiziešanas iemeslos savu atbildību par neizdarībām nemin.

Pēc Pauliņa lēmuma atkāpties no amata viņa kolēģis Latvijas Radio valdē tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs pauda gatavību darbu turpināt visu atlikušo gadu.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Radio valdes locekļi - Pauliņš, Lavrinovičs un Roķe - šiem amatiem izvēlēti 2014.gada nogalē. Par Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju tika izraudzīts Pauliņš.

Tolaik Latvijas Radio darbinieki aicināja rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, norādot uz necaurspīdīgu valdes locekļu amatu konkursu, nolikuma neievērošanu un izvēlētā valdes priekšsēdētāja pieredzes trūkumu mediju darbā. Šādu radio darbinieku iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas Žurnālistu asociācija.

Savukārt šogad februāra sākumā Latvijas Radio darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu un ir gatavi protesta akcijām. Tāpat lielākā daļa darbinieku kā vāju vai ļoti vāju vērtēja radio valdes darbu.

NEPLP un politiķi šo situāciju Latvijas Radio vērtēja kā satraucošu, prasot radio valdes skaidrojumu. Mediju uzraugs Latvijas Radio vadībai uzdeva līdz 1.martam nāk klajā ar priekšlikumiem, ja nepieciešama papildu nauda vēl šā gada budžetā. Savukārt līdz 1.aprīlim jāizvērtē, cik ļoti katrs no 263 darbiniekiem ir noslogots, kā arī jāsniedz pārskats par algu naudas sadalījumu katrā struktūrā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti