Vardarbības izvērtēšanas anketas pirms četriem gadiem pirmie ieviesa policisti Tukumā. Šo anketu būtība – noskaidrot notikuma apstākļus, piedāvāt iesniegt pieteikumu par varmākas izolēšanu un pats svarīgākais – problēmas darīt zināmas sociālajiem darbiniekiem.
Diemžēl lielākā daļa cietušo vēlas, lai dzīvesbiedru īslaicīgi aiztur, bet pagaidu aizsardzību nepieprasa.
Tomēr anketas aizpildīšana vien un likumsargu iegūtās informācijas nodošana sociālajiem darbiniekiem ļauj problēmas apzināties un novērst letālas sekas.
“Primāri mēs aizsūtām sociālajam dienestam, un tad jau policija kopā ar sociālo dienestu var veikt to ģimeņu portretēšanu un saprast šo konfliktu cēloņus. Var laikus atnākt, apsekot to ģimeni, pajautāt, vai viss ir kārtībā,” stāstīja Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Deins Millers.
Taču Rīga, Tukums un citi novadi to dara brīvprātīgi, ne obligāti. Ir izskanējusi iecere piešķirt šai anketai un prasībai apmainīties ar informāciju likuma spēku.
Pirms gada gan atbildīgie ministri, gan atbildīgo Saeimas komisiju priekšsēdētāji LTV „Panorāmai” solīja ātru rīcību un politisku atbalstu šīs anketas ieviešanai. Atsevišķi politiķi pat pauda izbrīnu, kādēļ tā aizvien nav ieviesta,
Taču gads pagājis no sanāksmes uz sanāksmi, saskaņojot dažādus priekšlikumus, tikmēr rezultātu vēl nav.
“Diemžēl tas likumdošanas process ir komplekss,” norāda iekšlietu ministra padomniece Beāte Jonite (“KPV LV”).
Otrdien, 26. maijā, notika kārtējā sanāksme, pēc kuras atkal sola to pašu - mēneša laikā saprast, kad anketu virzīs apstiprināšanai valdībā. Pagaidām iestrēguši jautājumā par varmākas datu aizsardzību.
“Daudzas diskusijas ir par datu nodošanas tiesiskajiem jautājumiem un to, kā datu aizsardzības kontekstā tas varētu mums ar bumerangu iebliezt pretī. Tad neviens mums “paldies” neteiks. Nav pateikts, ka versija, ko šodien mēs skatījāmies, būs absolūti galīgā. Kaut gan mūsu skatījumā viņa ir ideāla,” stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.
Viens no jautājumiem, kas pašreizējā anketā nav iekļauts, taču par to iepriekš bijušas diskusijas, vai varmākas jāizolē arī tad, kad cietušais tam dažādu iemeslu dēļ nepiekrīt. To sola risināt, bet vēlāk.
“Šobrīd prioritāte ir to anketu virzīt pēc iespējas ātrāk, lai tā anketa juridiski tiek nostiprināta, lai tā ir vienota visā valstī. Par šo nākotnē var diskutēt un skatīties, ko ar to var darīt,” pauda Jonite.
Tikmēr vardarbība turpinās. Ārkārtējās situācijas laikā sitieni ir stiprāki, sekas – smagākas. Un pēc ilgstošas vardarbības kāds kautiņš nesen noslēdzies ar slepkavību.
