Ar Daigu Valkovsku tiekamies Vecrīgā. Viņa agrāk bija mājturības skolotāja, tagad grāmatvede, kura joprojām ada un adījumus sūta uz Ukrainu. Arī uz aicinājumu – adīt īpašus, atpogājamus adījumus ievainotajiem, Daiga nav jāmudina. Vienīgi grūtākais ir izdomāt, kā to darīt pareizi.
"Ko darīt, ja tas karavīrs ir ievainots un viņš jau ir ar ģipsi, ar kaut ko vēl, un tad tā zeķe. Funkcionāli tai ir jābūt kaut kā atveramai, jo pretējā gadījumā kara apstākļos viņi griež pušu. Arī rokai viņi vienkārši to piedurknīti griež pušu," stāsta Daiga Valkovska. "Pašam pirmajam noteikti dienu vajag, lai uzadītu. Nedrīkst aizmirst pogcaurumus, lai tā būtu pietiekami elastīga."
Tā kā apstākļi var būt dažādi, jārēķinās, ka vilnas izstrādājums var samirkt. Taču īsta lauku vilna silda jebkuros apstākļos, pat ja nav sausa. Daiga ir gan saņēmusi citu adītāju zeķes, gan pogājamas piedurknes, gan darina savas, taču
visi rokdarbnieki pašlaik nav pārliecināti vai tas, ko dara, ir pareizi.
"Trūkst atgriezeniskās saites. Kādi ir tie izmēri, cik centimetru platam, cik šauram – mums nav, mēs vienkārši adām, kā katrs iedomājas, un tur ir tā problēma," situāciju iezīmē adītāja.
Ar padomu gan Daigai, gan citiem adītājiem piekrīt dalīties Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas fizioterapeites – Agnese Studere un Gunta Salna, kura vada arī slimnīcas rehabilitācijas nodaļu.
Ideju par attaisāmu zeķu un piedurkņu adīšanu speciālistes novērtē kā ļoti interesantu un noderīgu. Šādi adījumi noderētu gan Ukrainā, gan tepat uz vietas. Pirmais uz ko norāda fizioterapeites – nevajag skopoties ar zeķes garumu un platumu.
"Noteikti jābūt pietiekami platuma, varbūt pat drusciņ garākam, jo citreiz tā longete ir tāda diezgan, diezgan gara," skaidro fizioterapeite Agnese Studere.
Piemēram, Daigas atnestā zeķe šķita pietiekami liela, taču, uzvelkot to uz manekena kājas, kļūst skaidrs, ka tā varētu derēt ieģipsētai sievietei, bet ne lielākam vīrietim.
Arī adītā piedurkne fizioterapeitu skatījumā varētu būt mazliet platāka. Konkrētajam traumatoloģijas slimnīcas pacientam tā gan der diezgan labi. Piebildīšu, ka Daiga gatava saziņai feisbukā, lai sazinātos ar citiem adītājiem un kopā atrastu labākos paņēmienus. Savukārt tie, kas adījumus jau sagatavojuši, tos var nest uz ikkatru Latvijas pasta nodaļu.
