Kopš kara sākuma Ukraina ir identificējusi 19 500 bērnus, kas izvesti uz Krieviju ar varu. Ukrainā atpakaļ atvest līdz šim izdevies 387 bērnus. Ukrainas bērnu jautājumam būs veltīta šonedēļ Rīgā notiekošā starptautiska konference "Russia’s War on Children" jeb "Krievijas karš pret bērniem", kurā piedalīsies arī Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Olena Zelenska.
Lielākā daļa no Ukrainas izvesto bērnu tikuši nozagti un aizvesti piespiedu kārtā. Viņu vidū arī bērni, kuriem ir dzīvi tuvinieki, kas būtu varējuši par viņiem rūpēties, intervijā Latvijas Radio pastāstīja viena no konferences organizētājiem Liene Dambiņa.
Viņa arī zināja teikt, ka Ukrainas bērni Krievijā ievietoti dažādās iestādēs, viņiem piespiedu kārtā mācīta krievu valoda, liegta iespēja sarunāties savā dzimtajā valodā un teikt "Slava Ukrainai!".
"Tās metodes, kādā veidā bērnus Krievija ir ietekmējusi, ir bijušas traumējošas un nežēlīgas, nerunājot par fiziskajiem apstākļiem," sacīja Dambiņa.
Tikmēr Levits norādīja, ka Krievija min būtiski lielāku izvesto bērnu skaitu, nekā Ukraina identificējusi. Viņaprāt, tas liecina par Krievijas oficiālo politiku. Taču ir būtiski identificēt un dokumentēt konkrētus gadījumus.
Levits vērsa uzmanību uz Konvenciju par genocīda nepieļaujamību, kas nosaka – ja vienas grupas bērnus izņem no tās un nodod citai grupai nolūkā iznīcināt pirmo grupu pilnībā vai daļēji, tas ir genocīds. Tieši uz aizdomām par genocīdu Starptautiskā Krimināltiesa pērn izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.
"Jāpierāda, ka tas viss ir darīts nolūkā iznīcināt noteiktu grupu, šajā gadījumā – ukraiņu nāciju vai daļu no ukraiņu nācijas," sacīja Levits.
Taču sarežģīts jautājums ir par atbildību par šiem noziegumiem, kas prasa lielas pūles un politisko gribu. Turklāt būtu jāstrādā pie atbildības gan Krievijai kā valstij, gan attiecīgajām amatpersonām.
"Zinu, ka ir arguments, ka patlaban netiekam klāt atbildīgajām amatpersonām. Bet tas nav arguments nemēģināt nodrošināt atbildību. Jo tikpat labi – ja visus noziedzniekus nevaram noķert, tad mums nav jēgas uzturēt tiesu un policiju. Tas ir tāds pats arguments. Šajā gadījumā tas, ka mēs zinām noziedzniekus, viņus identificējam, tas ir ļoti būtiski. Un, kad būs noteikta atbildība, viņi tiks saukti pie atbildības," sacīja Levits.
