Uzņēmumā norāda – tāda iespēja iedzīvotājiem Latvijā ir piedāvāta pirmo reizi.
Vēlāk šajā vietā, kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus, varētu izveidot, piemēram, muzeju, vietu sportošanai vai ko citu. Ko tieši – būs zināms jūlijā.
Kardāns, soliņi, metāla konstrukcijas – iedzīvotāji meklē lietas, ko izmantot tālāk
Ar manāmu piepūli kāds pensionārs uz Vilhelma Purvīša ielas (iepriekš Turgeņeva) pusi velk ratus pilnus ar dažādām metāla konstrukcijām, galdam līdzīgu virsmu un krēslu.
"Es strādāju tirgū, tāpēc es zinu [kas ir nepieciešams]. Man [interesē] detaļas modeļiem.
Kardāns, reduktors. Moduļi visi ir veci," stāstīja pensionārs, piebilstot, ka šīs mantas "vēl strādā."
Vecajās, pamestajās bodītēs starp nolietotām riepām, Ziemassvētku rotājumiem, lāpstām, ziemas jakām un automašīnu lukturiem ko vērtīgu lūkoja arī rīdzinieks Haralds.
"Es nemaz nezināju, ka te ir tāda zona, kur viss ir degradējies. Ļoti interesanti atnākt apskatīties un varbūt atrast kaut kādus materiālus, kurus vēl var izmantot," sacīja Haralds. Viņš saskata "pagaidām tikai bardaku, bet ir doma atrast kaut kādus stiklus, varbūt soliņus, otrreiz izmantot, uztaisīt soliņus manai studijai. Māksla, un tādā garā."
Ar lauzni un elektrisko skrūvgriezi rokās starp izmētātām mantām un kādreizējiem skatlogiem lavierēja kāds vīrietis, kas vecajām mantām vēloties dot otru dzīvi.
"Lauznis man ir līdzi. Vajag sagatavoties kārtīgi. Mēs izmantosim metāla konstrukcijas nojumēm. Tepat "Lastādijas" rajonā,
es domāju arī publiskajai velostacijai būs papildinājumi, un noderēs šie materiāli.
Mēs varam uzbūvēt, varam sametināt. Daudzi no šiem materiāliem ir ļoti labi. Tikai jāprot izmantot un jābūt enerģijai to visu realizēt," viņš stāstīja.
Vēlas veicināt aprites ekonomiku
Šo aktivitāti palīdz rīkot, piemēram, biedrība "Tandeems", kas izstrādāja kārtību, kā demontējamās mantas tirgus laukumā reģistrēt.
"Mēs izlēmām, ka mums vajag palīdzēt šeit un vispār Latvijā veicināt aprites ekonomiku. Viens no veidiem, kā mēs to darām, vismaz tagad, mēs izveidojām sistēmas prototipu, ar kuru cilvēki var reģistrēt lietas. Tātad – viņi tās reģistrē, pieliek uzlīmi ar savu numuru. Tas numurs pasaka, uz kurieni lietas ir jāpiegādā un kam tas pieder," skaidroja organizācijas pārstāvis Kaspars Eglītis.
Lai lietas noskatītu, iepriekš vajadzēja pieteikties. To izdarīja 89 cilvēki, kuriem pašvaldība dod vairākas uzlīmes.
Tās viņiem ir jāpielīmē uz mantām, ko vēlas paņemt savā īpašumā, skaidroja Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis Dāvis Šmoteks, pirmo aizvadīto dienu vērtējot kā veiksmīgu.
"Cilvēki izmanto šo iespēju, lai atkāroti dotu dzīvību šiem varbūt vecajiem metāliem, bet citiem jau noderīgiem, dažādiem interesantiem projektiem.
Šeit bija liela atsaucība no privātpersonām un arī no organizācijām, sabiedriskā labuma organizācijām. Tas ir jāliek lietā, un jāņem par piemēru arī citas valstu prakses. Tas ir jāizmanto, nevajag vienkārši izmest vai nodedzināt, sastumt vienā būvgružu kaudzē," klāstīja Šmoteks.
Pagaidām stāvvieta, koncepcijai par attīstību jābūt jūlijā
Padomju laikos ierīkoto tirgu marta sākumā plāno demontēt un tā vietā izveidot autostāvvietu. Kopējās izmaksas – teju 600 000 eiro.
Kā šo teritoriju attīstīt – koncepcijai ir jābūt gatavai jūlijā.
"Skaidrs, ka tirgošanās kā tāda vienmēr būs prioritāte, bet pavisam noteikti mēs varam runāt arī par kaut kādām jaunām funkcijām – iespējams, tas ir sports, iespējams, tā ir kultūra," pastāstīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas nami" pārstāve Dace Preisa.
"Tas tikpat labi var būt muzejs vai slidotava, vai jebkas no nosauktajām lietām, ko mēs redzam, kas pasaulē šobrīd ienāk lielos tirgos. Šis ir tas posms, kad attīstības koncepcijas izstrādes laikā mēs sapratīsim, kā vislabāk šo pietiekami plašo teritoriju Rīgas pilsēta var izmantot," sacīja Preisa.
Vairāk nekā hektāru lielajā teritorijā vecās mantas interesenti, kas ir pieteikušies, varēs noskatīt arī piektdien.
