"Situācija Ukrainā ir izaicinoša un sarežģīta, jārēķinās, ka tā tas var saglabāties tuvākajā laikā, un jārēķinās, ka Krievijas agresija var būt ilgstoša. Ir jāmeklē visi iespējamie resursi Ukrainas atbalstam, jo tas nav tikai par karu Ukrainā, bet arī par Eiropas vērtībām (..) un normās bāzētu pasaules kārtību, kas jāaizstāv," sacīja Sprūds.
Ir arī būtiski ieguldīt finansējumu aizsardzības budžetā un militārajā industrijā.
"Rēķināmies ar ilgstošu konfliktu – un tas ir gan gribas konflikts, gan militāro industriju un ekonomiku karš, tādēļ ir svarīgi stiprināt pašiem sevi," uzsvēra ministrs.
Sprūds gan atturējās vērtēt situāciju frontē, taču aicināja paļauties uz Ukrainas politiskās un militārās vadības kompetenci un profesionalitāti.
"Frontes līnijā ne vienmēr viss iet, kā vēlētos. Pretinieku nenovērtēsim par zemu, bet nepārvērtēsim arī Krievijas ilgtermiņa spējas būt par modernu lielvalsti, un arī Krievija ir ekonomisku izaicinājumu priekšā," teica Sprūds. "Nenovērtēsim arī par zemu masu un šo [Krievijas] pilnīgo brutalitāti pret cilvēku dzīvībām, tai skaitā savu karavīru dzīvībām."
Sarežģījumi frontē, pēc Sprūda domām, nenozīmē, ka ir mazinājusies Ukrainas cīņasgriba. "No [Ukrainas prezidenta Volodimira] Zelenska dzirdējām, ka ir apņēmība turpināt cīņu līdz uzvarai un Krievijas sakāvei," norādīja Sprūds.
Atbildot uz pesimismu pēc Minhenes drošības konferences par spēju mobilizēties Ukrainas atbalstam, Sprūds akcentēja, ka "kopumā vienmēr esam nonākuši pie pozitīviem lēmumiem", jo ir kopēja izpratne par Krieviju kā apdraudējumu. "Ir iekšpolitiskie samezglojumi, kas ietekmē lēmumus par atbalstu, bet šobrīd atbalsts ir un izpratne par Krieviju kā apdraudējumu ir," piebilda ministrs.
Uz jautājumu, vai Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās varētu pārvilkt treknu svītru ASV atbalstam Ukrainai, Sprūds aicināja nesteigties ar šādiem secinājumiem, jo vēl ir laiks līdz vēlēšanām. Vienlaikus viņš atgādināja, ka iepriekš Trampa administrācijas laikā atbalsts aizsardzības jomai vienmēr ir bijis.
"Domāju, ka ASV ļoti labi apzinās Krievijas apdraudējumu. Līdz ar to vajadzētu būt pārliecībai, ka atbalsts būs arī turpmāk," teica Sprūds.
Latvija atvēl Ukrainai aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta. "Mēs joprojām sniedzam atbalstu [Ukrainai] bruņojuma ziņā – ir gan haubices, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas elementi, gan lielgabalu lādiņi. Latvija ir darījusi ļoti daudz Ukrainas karavīru apmācībā – 4000 pagājušajā gadā ir apmācīti," informēja ministrs.
Tāpat ir izveidota dronu koalīcija, kurā Latvija un Lielbritānija ir vadošā valsts. Kopumā koalīcijā ir deviņas valstis – Latvija, Ukraina, Lietuva, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Vācija, Nīderlande, Lielbritānija –, un tai plāno pievienoties vēl citas valstis, kuras ministrs atturējās pagaidām nosaukt.
