Skaidrojot lēmumu atkāpties no amata, Kariņš sacīja: "Man ir ne interese zudusi, ne kas tālāk. Bet, ja es piedāvāju partneriem, es esmu argumentējis ilgāku laiku, ka vajadzētu plašāku koalīciju, partneri nepiekrīt, es piedāvāju (..) sadarbības memorandu, viņi nepiekrīt, tas nozīmē, ka ir jāveido jauna valdība. (..) Ja ir jāveido šajā brīdī jauna valdība, es uzskatu, ka vislabāk tas būtu nākamajam premjeram, un šeit es varu apliecināt savu pilnu atbalstu, ko vien mēs kā politiskā apvienība izvēlēsimies; es stāvēšu aiz šī cilvēka."
Kariņš atzina, ka gan viņš pats, gan "Jaunā Vienotība" "nekur nepazudīs", bet tikai nedaudz pārveidosies, lai varētu virzīties uz priekšu. Kariņš norādīja, ka palīdzēs "Jaunajai Vienotība" izraudzīties viņa pēcteci.
Vaicāts par viņa pašu iespējamo iesaisti nākamajā valdībā, Kariņš bija izvairīgs, norādot vien: "Es atradīšu savu vietu, kā vislabāk palīdzēt." Arī taujāts par izskanējušo informāciju, ka Kariņš vēlētos ieņemt ārlietu ministra amatu, politiķis nesniedza konkrētu atbildi, uzsverot, ka visam jānotiek soli pa solim.
Vienlaikus viņš neizslēdza, ka nākamajā valdībā būs jauni ministri: "Tas, ka būs jauni ministri valdībā, par to nebūtu jābaidās. Ir gana skaidrs, kas būtu jādara, ir tikai jābūt kolēģiem, kuri ir gatavi beidzot to darbu, kas ir apmēram visiem skaidrs, ņemt un reiz izdarīt."
Savukārt taujāts, par ko viņš ir gandarīts pēc gandrīz pieciem gadiem kā valdības vadītājs, Kariņš norādīja, ka ir gandarīts par sabiedrību kopumā un tās spēju pārvarēt ārēji izraisītas krīzes kā Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu pret Ukrainu un inflāciju.
Kā ziņots, "Jaunā vienotība" trešdien plāno paziņot savu premjera amata kandidātu.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, taču pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
