Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" ārstējas arī latvietis Alvis Lukša, kurš, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, dzīvojis un mācījies Kijivā. Alvis jau no pirmās kara dienas aizstāvējis Kijivu, līdz pērn maijā guva smagu ievainojumu.
"Drons uzmeta lādiņu man, un pēc tam vēl evakuācijas laikā dabūju šķembu no 82 milimetru mīnmetēja. Tad kādu laiku ārstējos Ukrainā, un tā beidzot, pateicoties Latvijas valdībai un maniem draugiem, mani atveda atpakaļ uz Latviju," stāstīja Alvis.
Vaivaros šobrīd ārstējas divdesmit karā cietušie Ukrainas karavīri.
Traumas ir dažādas – šautas brūces, ievainojumi, kas gūti no mīnām, ir smagas mugurkaula traumas, amputētas kājas un rokas.
"Esmu zaudējis kāju. Otra kāja arī cieta – to savāca pa gabaliņiem. Jau pusotru gadu pa slimnīcām, un šeit nokļuvu uz rehabilitāciju," sacīja ukraiņu karavīrs Genādijs.
To, kuri karavīri nokļūst rehabilitācijai Latvijā, izvēlas sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju. Saņemot pacientu veselības stāvokļa izrakstus, tiek pieņemts lēmums, kuram iespējams nodrošināt veiksmīgu rehabilitāciju Latvijā.
"Mūsu mērķis ir maksimāli iespējamā funkcijas atgūšana, maksimāli iespējamā pacienta neatkarības atgūšana, lai viņš spēj funkcionēt ikdienas dzīvē, veikt maksimāli neatkarīgi ikdienas aktivitātēs. Mēs izrakstām, piešķiram attiecīgus palīglīdzekļus, lai pacientam būtu vieglāk veikt attiecīgu aktivitāti, lai viņš varētu būt neatkarīgs," skaidroja "Vaivaru" Muskuloskeletālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Jūlija Čerešņeva.
Ārstējoties karavīri mēģina tikt galā ne tikai ar sāpēm, bet arī drūmajām domām – par ģimeni, par sevi un par savu valsti.
Palīdz arī vienkārša parunāšanās.
"Šeit mēs neesam daudz puišu, bet savā starpā pamazām atej no visa, tur parunā un tur parunā, pasmejies, bija mirkļi, kad raudājām, ko nu tur slēpt… Atmiņas nāk, ziņas lasi un – grozies, kā gribi, – dvēselē tas paliks uz ilgu laiku," atzina Genādijs.
Viena karavīra rehabilitācijā tiek iesaistīti vairāki speciālisti, sadarbojoties daudzprofilu slimnīcām, ja ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Vidēji viena pacienta rehabilitācija ilgst mēnesi, tad viņiem jāatgriežas Ukrainā, lai turpinātu atlabšanu ambulatori vai atgrieztos frontē.
"Ja varēšu pildīt visus savus pienākumus uz visiem 100 procentiem, tad noteikti būšu pirmajās līnijās, ja ne, tad kaut kur tālāk, bet no frontes prom neiešu, jo mans karš vēl nav beidzies," uzsvēra arī Alvis Lukša.
