Marija ar segvārdu Gerda aizstāvēja Mariupoli. Viņa gadu pavadīja Krievijas gūstā. Bet nu Latvijā viņa atgūstas no piedzīvotā.

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā rehabilitāciju saņēmuši jau 70 Ukrainas karavīri, tai skaitā desmit karagūstekņi. Marija ir viena no viņiem. Taču uz daudzām nodarbībām sieviete nav gājusi, atzīstot – pēc bezmiega no rītiem gribas pagulēt, nevis doties uz baseinu vai trenažieriem.

Mēģinot pagarināt uzturēšanos, sastrīdējusies ar sociālo darbinieci. "Tika risināts jautājums par manu tālāko rehabilitāciju. Un man lika saprast, ka, ja es sēdētu klusu, klusētu, nesniegtu intervijas un īpaši tika norādīts, ka nevajag aiztikt Krievijas bērnus, neietu uz skolām. (..) Man teica, ka es esmu ierocis sliktu cilvēku rokās, kas ar mani manipulē. Ka es ar savu klātbūtni Latvijā un īpaši skolās raisu starpnacionālu naidu. Bet es atbildēju, ka stāstu tikai to, ko pati piedzīvoju, ko ar mani darīja gūstā. Un bērniem skolā es vispār vieglo versiju stāstīju, bez smagām detaļām," stāstīja Gerda.

Viennozīmīgi tas ir pārpratums, uzsvēra Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Ilona Jurševska. Viņa jau veikusi iekšējo pārbaudi, un sociālā darbiniece sniegusi savus skaidrojumus. Iestādē nestrādājot neviens cilvēks, kurš nebūtu lojāls Ukrainai.

"Pirms kāda laika jau notikušas izmaiņas darbinieku sastāvā tieši šī jautājuma dēļ. Šis jautājums ir sakārtots. Un vēlos teikt, ka šis jautājums ir tikai par sarunas interpretāciju," sacīja Jurševska.

Patlaban strādājošās darbinieces tieši Ukrainas karavīriem un karagūstekņiem palīdz pat vairāk, nekā prasa viņu darba līgums. "Es esmu redzējusi, kā viņas ar personīgo transportu ved uz banku atvērt kontus. Kā par savu personīgo naudu nopērk priekšapmaksas kartes telefoniem. Es zinu un esmu pārliecināta, ka mūsu darbinieki šajā svarīgajā darbā iegulda visu savu sirdi un dvēseli," sacīja Jurševska.

Genādijs arī ir "Azovstaļ" aizstāvis. Viņš uzskata, ka Latvijā ir labāka iespēja atgūt spēkus nekā Ukrainā: "Svaigs gaiss, jūra uzlādē, plus personāls. Godīgi sakot, Ukrainā mēs nesaņemtu tik labu rehabilitāciju. Te ir super. (..) Man paveicās – es tikai pusgadu gūstā biju… Tie, kas tagad atgriežas, tie pusotru, divus gadus. Arī "Azovstaļ", aizsargāju Mariupoli. (..) Nav nekādu nacionālu konfliktu, pat būt nevar! Jā, mums, ukraiņiem, no gūsta nepatīk dzirdēt krievu valodu, bet tas ir arī veids, kā mēs varam sazināties."

Tikmēr Marija jeb Gerda atzina, ka vēl nav gatava atgriezties armijas rindās: "Es gribu mieru. Gribu palikt vēl mēnesi, savest sevi kārtībā."

Un tieši jautājumu par to, kā turpināt rehabilitāciju, tagad arī risinās.