ĪSUMĀ:
- "Apvienotais saraksts" tikās ar premjeru, atkāroti noraidīja iespēju paplašināt koalīciju.
- Premjers iepriekš nosauca 5 prioritātes – veselības aprūpe, skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka problēmas, Stambulas konvencijas ratifikācija, valsts uzņēmumu kotēšana biržā.
- AS aicina papildināt šo sarakstu: risināt banku sektora trūkumus investīciju piesaisti, birokrātijas mazināšanu, pakalpojumu pieejamību.
- Premjers un AS atkārtoti tikties, lai izskatītu konkrētus priekšlikumus.
- Skaidrību par valdības darbu sola augusta vidū.
Augusta vidus būs brīdis, kad valdība apņēmusies sākt sarunas par nodokļu pārmaiņām, par skolu tīkla un veselības aprūpes sistēmas reformām. Tad arī vajadzētu būt skaidrībai, kādā veidā un sastāvā valdība strādās, iepriekš izteicies premjers.
Tagad "Apvienotais saraksts" aicināja uz sarunu premjeru un citus kolēģus no "Jaunās Vienotības" un rosināja papildināt valdības prioritāros darbus ar fokusu uz banku sektora trūkumiem, tajā skaitā vājo kreditēšanu reģionos, investīciju piesaisti, birokrātijas mazināšanu un dažādu pakalpojumu pieejamību.
Par to esot kopīga sapratne, un abas puses vienojās atkārtoti tikties, lai izskatītu konkrētus priekšlikumus tautsaimniecības stiprināšanai.
Vienlaikus "Apvienotais saraksts" skaidrojis, ka paliek pie sava un koalīcijas paplašināšanu neatbalsta, un arī turpmāk nepiedalīsies sarunās par koalīcijas papildināšanu.
"Nelolojam ilūzijas. Mēs, "Apvienotais saraksts", no 1. oktobra [14. Saeimas vēlēšanu] nakts gan šajā vērtību, gan dažādu uzdevumu vektorā redzam, ka šo trīs partiju koalīcija [AS, JV un Nacionālā apvienība] idejiski, valstiski un arī personību līmenī – partiju vadības, deputātu – līmenī, kurus nevar raustīt no malas, esam optimāla koalīcija.
Un man nav "Apvienotā saraksta" frakcijas mandāta runāt par kaut kādu iespējamu koalīcijas paplašināšanu," sacīja "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Koalīcijas aprises noteiks diskusijas ar potenciālajiem partneriem un arī politisko spēku gatavība kompromisiem, iepriekš izteicies Kariņš. Piektdien pēc tikšanās ar "Apvienoto sarakstu" viņš atkārtoja, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un Stambulas konvencijas ratifikācijā.
Plašāku lēmēju loku šajos jautājumos premjers saista ar plašākas sabiedrības interešu ņemšanu vērā. Vienlaikus finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" uzsvēra, ka pēc tam, kad sarunās par valdības darbiem iesaistīti arī pašreizējie opozicionāri no Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvajiem", tagadējie koalīcijas partneri ir sasparojušies, to apliecinot arī šīsdienas saruna.
"Premjers savu mērķi lielā mērā ir sasniedzis, ņemot vērā to, ka temps, kādā notiek pārmaiņas, ir izšķirīgs. Premjers uzlika dienas kārtībā piecus ļoti svarīgus jautājumus, par kuriem notika diskusijas. Tas, ko mēs redzam attiecībā uz "Apvienoto sarakstu" – ir noticis milzīgs progress. Mums bija ārkārtīgi grūti izveidot valdības deklarāciju, bet šodien mēs redzam, ka nav praktiski nekādu domstarpību fundamentālos jautājumos. Turklāt ir dinamika tabu jautājumos, piemēram, tiek meklēti labākie veidi, lai parlamentā dabūtu atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Ministre strādā, un ir detalizācija," norādīja Ašeradens.
Politiķiem ir aptuveni mēnesis laika, lai viestu skaidrību par to, kādā komandā turpināsies valdības darbs un kā veiksies ar pieteikto uzdevumu izpildi.
KONTEKSTS:
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", kam Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" iebilst.
Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
