Kopumā dažādos laikos arheologi šeit uzgājuši vairāk nekā simts apbedījuma vietas, kas padara Zilokalnu par vienu no visplašāk pētītajām lauku kapsētām Latvijā.
Vietā, kur norisinās jaunā torņa būvniecība, atradās apbedījuma vietas, kuras tika nolemts pārvietot. Arheologi izpēti veikuši kopš 2022. gada rudens kopumā 70 kvadrātmetru platībā, atrodot 75 cilvēku mirstīgās atliekas.
Arheologi lēš, ka viņi zemē guldīti laikā no 16. gadsimta otrās puses līdz 18. gadsimta pirmajai pusei.
"Tā bija vietējā lauku kapsēta vietējiem apkaimes iedzīvotājiem. Iedzīvotāji kaut kādu iemeslu pēc neveda uz baznīcas kapsētiņām, kas atradās pie baznīcas, bet bija izvēlējušies šo kalnu par vietu, kur veikt apbedījumus," stāstīja arheologs Oskars Ušpelis.
Apbedītie cilvēki guldīti kristīgajās tradīcijās, par ko liecina mirušā galvas novietojums – rietumu pusē ar skatu uz austrumiem. Koka zārkos atrasti daži naži, monētas un apģērbu detaļas.
Secināms arī, ka tie bijuši vienkārši ļaudis. Zilaiskalns par apbedījuma vietu izvēlēts, iespējams, tāpēc, lai pasargātu no mitruma.
"Tā kā tā ir vietējā kapsētiņa, vietējiem iedzīvotājiem bija ļoti grūti tajos laikos aizkļūt līdz baznīcām, līdz oficiālajām kapsētām, jo atcerēsimies, ka asfaltu ieviesa tikai 20. gadsimtā, pa tā laika ceļiem zirga pajūgā nogādāt koka zārku līdz kapsētai bieži vien bija grūti," skaidroja Oskars Ušpelis.
Lai apglabātu pie baznīcas, par to bija jāmaksā, bet vienkāršākas kārtas cilvēkiem šādas naudas nebija.
Pirmie izrakumi šajā vietā sākti jau 19. gadsimta otrajā pusē, atrodot divu cilvēku apbedījumus: sievieti un pusaudzi. Arī vēlākajos pētījumos atklātas mirstīgās atliekas. Pirms neilga laika pārapbedītās 75 cilvēku mirstīgās atliekas tagad atdusas netālu vietā, kas saskaņota ar Mantojuma pārvaldi.
"Jaunā vieta apmēram 50 metrus nostāk no šiem torņa pamatiem, kur profesionāls apbedīšanas kantoris izraka kapa bedri, apbedītie ir salikti divos koka zārkos un tad apglabāti tajā pašā rietumu–austrumu virzienā, kā arī pielikta piemiņas zīme," pastāstīja Oskars Ušpelis.
Zilaiskalns visos laikos ir piesaistījis cilvēku uzmanību – agrāk tā bijusi mirušo piemiņas vietas. Kalns pieminēts arī eposā Lāčplēsis – tā ir vieta, kur viņš tiek izvēlēts par tautas vadoni, bet mūsdienās tā ir iecienīta tūrisma vieta.
