Zilākalna ekskursiju vadītāja Olga Golubeva norādīja: "Parasti, kad vadām ekskursiju, mēs nākam šajā vietā, un es stāstu, ka Zilākalnā mēs nonākam citā laikā. Pie ieejas novietots arī vecais upurkmens. Upurakmens pagāniem ir tāpat kā altāris kristiešiem. Zilākalna birzē savākt nedaudz lapu, ogu, sēnes drīkstēja tikai slims cilvēks. Uzskatīja, ka šeit augiem piemīt visas ārstnieciskās īpašības."
Vēl joprojām cilvēki Zilākalna augstienē nes upurakmenim dāvanas, veic dažādus rituālus un acīmredzot tic, ka tas palīdzēs pie dažādām dzīves likstām, ja jau senčiem palīdzējis.
"Stāsta, kad Zilākalnā bija šāds salidojums, veda neārstējamus cilvēkus, zem kokiem viņi taisīja guļvietas, atstāja slimniekus šeit pārnakšņot; visi kas tika ielaisti šai svētvietā, nakts laikā izveseļojās," par rituāliem stāstīja ekskursiju vadītāja.
Senlatviešu svētvietu gan krietni papostīja padomju laiki, uz senkapiem uzbūvējot ne visai gaumīgu skatu torni. Tagad šī vieta sāk atdzimt, tiesa gan, uz tiem pašiem senkapiem.
Bijušais Turaidas muzejrezervāta Kultūrvides nodaļas vadītājs Aivars Irbe stāstīja: "Man ir prieks, ka ir doma, ka varēs kalnā uzbūvēt jaunu torni. Tas būtu ļoti labi, tas piesaistīs interesi un cilvēkus šai vietai. Mani apmierina arī tas, ka kalnā tiek veikti izrakumi, nevar jau būvēt kaut ko jaunu, ja nezina, kas ir apakšā."
Savukārt arheologs Oskars Ušpelis norādīja: "Otrajā nedēļā jau ir atrasts vēl vairāk apbedījumu nekā pagājušā nedēļā. Tagad izskatās, ka ir 11 apbedījumi, kas visi ir guldīti kristīgajā tradīcijā, tātad ar skatu uz austrumiem. Es viņus dokumentēju un pēc tam došu antropologam, kurš noteiks slimības, dzimumu, vecumu, arī to, ko var pateikt pēc kauliem, un pēc tam būs pārapbedīšana."
Kurā gadsimtā te veikti apbedījumi, varēs noteikt tikai pēc rūpīgas izpētes, bet jau tagad vietējiem ir jautājums – kur paliks svētvietā apbedītie? Vai tie atgriezīsies savās mūža mājās Zilākalnā vai nonāks kādā svešā vietā?
Bijušais Turaidas muzejrezervāta Kultūrvides nodaļas vadītājs Irbe pauda: "Mani satrauc tas, ka visus šo izraktos, viņus godīgi savāc un aizved uz izpētīšanu, tad, kad būs izpētīti, vajag atvest atpakaļ un šeit Zilākalnā ar godu apglabāt, jo tie ir Zilākalna mirušie un viņiem šeit ir vieta, nevis kaut kādā citā kapsētā, nevis Dikļos vai Valmierā, bet tieši šeit, Zilākalnā."
Pagaidām Valmieras domē vēl tikai lauza galvas, kur pēc izpētes notiks pārbedīšana. Visticamāk, tas tomēr nebūs Zilākalnā, jo vest atpakaļ uz turieni, kur notiek būvdarbi un kur nākotnē pulcēsies tūristu pūļi, nebūtu visai ētiski.
Valmieras novada Attīstības pārvaldes galvenā projektu vadītāja Svetlana Tomsone pauda: "Mums ir plānots konsultēties gan ar nacionālā kultūras mantojuma centru, gan Valmieras muzeju, gan pašiem iekšēji paskatīties, kādas iespējas, kā pareizāk rīkoties. Tie varianti ir vismaz trīs, ko darīt, un to lemsim. Pašlaik viss ir procesā."
Savukārt arheologs Oskars Upšelis pauda: "Tur, kur būvniecība, tad ir pieņemta prakse šos izraktos pārapbedīt kādā no tuvākajām kapsētām."
Par pārapbedīšanu citās kapsētās vietējie entuziasti pat negrib domāt, jo kāda gan Valmieras vai Dikļu kapsētai daļa gar Zilākalna senčiem, kuru gari veidojuši šo svētvietu.
Irbe sacīja: "Noteikti var atrast kādu nostūri, kādu malu Zilākalna nomalē, pielikt uzrakstu, ka apbedījumi te ir tajā un tajā gadā, tādēļ ka tika būvēts jauns tornis, ka pēc izpētes šeit ir apglabāti tik un tik cilvēki, pēc izpētes bijuši apglabāti tajā un tajā gadsimtā."
Bet arheologs teica: "Jā, varētu piekrist, ka apbedīšanu varētu veikt kaut kur piekājē, nost no kalna, bet tā būtu, manuprāt, cilvēku iznešana no kapsētas ārā, jo kapsēta atrodas šeit, kalna virsū. Iznesot viņus ārā, pakājē kaut kādu iemeslu pēc, man šķiet, ka tas nebūtu pareizi."
Arī Zilākalna ekskursiju vadītāja norādīja: "Šos apbedījumus vajadzēja apglabāt šeit Zilākalnā, [novietot] kādu akmeni, zīmi skaistu."
Savukārt pašvaldības pārstāve atzina: "Tā ir no viena opcijām, kuru mēs vispār izskatām; ir vairāki varianti, ko vispār var darīt, tīri tāds diskusiju jautājums."
Drīz vecā monstrozā torņa vietā sliesies jauns un moderns. Tiks sakārtota arī apkārtējā infrastruktūra – izbūvēti celiņi un autostāvvietas. Tāpat tiek domāts par retu biotopu saudzēšanas pasākumiem. Bet jautājums, kas notiks ar zemē atrastajiem senču kauliem, vēl paliek miglā tīts.
