Kariņš sāks veidot jaunu valdību, bet nedemisionē

ĪSUMĀ:

• Koalīcijas partneri – NA un AS – piekrita Kariņa darbu memorandam, bet nepiekrita ministru rokādei.
• Kariņš: Lai atgūtu valdības dinamiku, man nekas cits neatliek, kā sākt sarunas par jaunu valdību.
• Kariņš sāks sarunas ar ZZS un "Progresīvajiem", bet gatavs runāt arī ar NA un AS.
• Kariņš vēl nedemisionēs, kamēr nebūs skaidrības par nākamās valdības modeli.
• Viņš uzskata, ka pašreizējā valdība arī šādā situācijā varēs pieņemt kādus lēmumus, paļaujas uz ministru godaprātu.
• Kariņš pieļauj, ka varētu būt arī nākamās valdības vadītājs.
• Valsts prezidents Rinkēvičs sagaida premjeru ar rīcības plānu 17. augustā.

Kariņš sāks veidot jaunu valdības modeli

Kariņš skaidroja, ka pašreizējā koalīcija nestrādāja kopā, ko varēja redzēt jau prezidenta vēlēšanu procesā, un viņam bija divas izvēles – atrast iespēju strādāt esošajā koalīcijā vai veidot citu valdību. Viņš bija gatavs turpināt darbu esošās koalīcijas sastāvā ar nosacījumiem – saprašanās memorands par darāmajiem darbiem līdz gada beigām un ministru un atbildības jomu rotācija.

Kariņš medijiem sacīja, ka piektdien sarunās ar partneriem nedzirdēja iebildumus pret viņa piedāvāto darbu memorandu.

Taču partneri sarunās nepiekrita viņa piedāvātajai ministru rokādei un nepiekrita arī kādai citai iespējamai atbildības jomu pārdalei, stāstīja Kariņš.

"Līdz ar to man nekas cits neatliek, kā vien konstatēt, ka, lai mēs varētu atgūt dinamismu valdības darbā un sasniegt tos mērķus, kas sabiedrībai ir tik nepieciešami, es sākšu veidot valdības koalīciju," paziņoja Kariņš.

Viņš atzina, ka jautājums par nākamās koalīcijas sastāvu ir atvērts, bet viņš turpinās jau uzsāktās sarunas ar pašreiz opozīcijā esošajiem spēkiem – Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", bet viņa mērķis ir pēc iespējas plašāka koalīcija, un viņš runās arī ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem.

Bet tikšanās par nākamās valdības izveidi vēl nav ieplānotas, atzina Kariņš, stāstot, ka šodien "pamodos labā garastāvoklī,  (aizvien esmu), sagaidot, ka tik saprotamu un nepretrunīgu memorandu partneri būs gatavi parakstīt" un ka viņi piekritīs izmaiņām valdībā, bet ir jauna situācija un jauna rīcība.

"Es šobrīd negrasos demisionēt, negrasos mest plinti krūmos, kā varbūt viens otrs to sagaida.

Es strādāšu, lai izveidotu nākamo valdību, un, kad nākamās valdības modelis būs skaidrs, lai tā pārmaiņa būtu ātra un maz jūtama," sacīja Kariņš.

Kariņš arī sprieda, ka valdības darbā cīniņi nav nekas ārkārtējs, tas notiek daudzās demokrātijās, un solīja darīt visu, lai ātrāk tiktu tiem pāri. Premjers arī pateicās koalīcijas partneriem par visu un sacīja, ka atturēsies no kritikas, tā vietā pievēršoties nākamas valdības veidošanai. 

Viņš sacīja, ka strādās, pieņemot, ka viņš varētu būt nākamais premjers un uzņemties nākamās koalīcijas izveidi.

Bet paralēli viņš cer turpināt pašreizējās valdības darbu. Kariņš atzina, ka arī šādā situācijā daudzus lēmumus var pieņemt, un viņš uzticas un paļaujas uz katra ministra profesionalitāti un godaprātu, ka viņi turpinās strādāt, lai gan pašlaik nav skaidrības, kuri ministri varētu turpināt darbu nākamajā valdībā.

"Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai nebija pieņemams piedāvājums par ministriju rotāciju

AS un NA tikšanās ar premjeru ilga vairāk nekā divas stundas.

Pēc sarunas abu politisko spēku pārstāvji medijiem pastāstīja, ka apliecinājuši premjeram gatavību strādāt, pildīt valdības deklarācijā ietvertos solījumus. Taču koalīcijas partneriem nebija pieņemams premjera piedāvājums par ministriju rotāciju. Turklāt nav izskanējusi kritika par nomaināmo ministru.

To visu viņi esot izklāstījuši premjeram, kurš pateicis "paldies", piecēlies un izgājis no telpas.

NA Saeimas deputāts Jānis Dombrava norādīja: "Mēs tikšanās laikā uzsvērām būtisko: ka mēs saredzam, ka šai koalīcijai būtu jāturpina darbs, ka mēs redzam iespēju to turpināt, bet ir jāizbeidz šīs dažādās politiskās rotaļas, ultimāti, bet ir jāvēršas pie praktiskajiem darbiem, kas tiek izdarīti. (..) Mēs bijām apņēmības pilni vienoties par darāmo darbu sarakstu, kas tad būtu uzdevumi katrai ministrijai, ar kuriem līdz gada beigām jāiet uz priekšu; mēs piedāvājām modeli, ka turpmāk ikviens politiskais spēks sagaida no ministriem, ka tie līdz gada beigām sniedz atskaiti par šiem paveicamajiem darbiem; ja kaut kas nav izdarīts termiņos un laikā, tad jebkurš politiskais spēks var rosināt šī ministra nomaiņu – ka nav vairs neaizstājamu ministru, bet ka ikviens ministrs ir nomaināms. (..) Kariņa kungs šādu piedāvājumu noraidīja un atstāja telpu."

Pēc šāda sarunu iznākuma koalīcijas partneriem šķitis, ka šī valdība kritusi, jo arī pirms tam premjers paudis, ka atbalsts būs jāmeklē citur. Tāpēc jau sarunu sākumā radies iespaids, ka Kariņa mērķis nav saglabāt esošo valdību, tā izteicās AS Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.

"Mums bija mērķis tiešām mēģināt saglābt šo valdību, bet es pieņemu, ka Kariņa kunga mērķis bija tomēr to neglābt. Jo, ja Kariņa kungs draudēja ar to, ka mūsu negatīvas atbildes rezultātā viņš būs spiests sākt sarunas ar "Progresīvajiem" un ZZS, tad es atgādināšu, ka šīs sarunas jau sen ir sāktas. Es pieļauju, ka tās ir jau ļoti dziļi turpinājušās, iespējams, pat līdz valdības deklarācijas kādam uzmetumam – kā minimums. Es pieņemu, ka tā bija vienkārši 73 dienu gara spēlēšanās ar mums, spēlēšanās arī ar sabiedrību, ar jums arī tostarp, stiepjot to kaķi aiz astes, kaut skaidri bija zināms, kāds būs rezultāts," sacīja Līdaka.

Prezidents atgādina – valdību veido prezidenta aicināta persona

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā saziņas vietnē "X" (bijušais "Twitter") atgādināja, ka valdību veido persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, "līdz ar to jebkādas darbības pašlaik uzskatāmas par politiskajām konsultācijām, nevis valdības veidošanu".

Rinkēvičs arī norādīja, ka sagaida "Ministru prezidentu ar rīcības plānu 17. augustā".

Tikmēr partiju apvienības JV valde atbalstīja un deleģēja Kariņu sākt politiskās konsultācijas par iespējamu jauna valdības modeļa izveidi, paziņojumā medijiem informēja JV.

Kariņš trešdien piedāvāja pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim,  bet Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju – "Apvienotā saraksta" pārstāvim, savukārt "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība". Tāpat viņš rosināja parakstīt memorandu par pieciem līdz gada beigām paveicamajiem darbiem.

Kariņš iepriekš apgalvoja – ja koalīcijas partneri noraidīs viņa piedāvājumu, viņš gatavs sākt sarunas par jaunas valdības izveidošanu ar pašlaik opozīcijā esošajiem spēkiem – Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem".

Vairāki NA un AS politiķi jau ceturtdien pauda, ka neredz pamatojumu ministru maiņai un netic, ka rokādes valdībā uzlabos darba dinamiku, tikmēr ZZS un "Progresīvie" izteica gatavību iesaistīties valdībā.  

Bet koalīcijas partneri vēl piektdienas rītā uzsvēra, ka pašreizējo trīs partiju koalīciju uzskata par optimālāko un vēlas turpināt darbu.

KONTEKSTS:

Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm. 

Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.

Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.

Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā premjers piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem – NA un AS – turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Ja partneri tam nepiekritīs, Kariņš sāks jaunas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām, kad 14. Saeima 2022. gada 14. decembrī izteica uzticību trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai. Toreiz koalīcijas pārstāvji norādīja, ka pirmais lielais valdības darbs būs 2023. gada budžeta izveide, bet bija gaidīts, ka tās īsto varēšanu rādīs prezidenta vēlēšanas un nodokļu reforma.