Sanāksmes sākumā notika Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga tikšanās, kuras laikā Rinkēvičs pasniedza Stoltenbergam augstākās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.
"Man ir tiešām liels prieks šodien mūsu valsts vārdā pasniegt Latvijas valsts augstāko apbalvojumu, Triju Zvaigžņu ordeni, NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam," teica Rinkēvičs.
Rinkēvičs to raksturoja kā Latvijas valsts pateicību Stoltenbergam par viņa ieguldījumu Latvijas un visas NATO alianses drošības stiprināšanā.
"Jenss Stoltenbergs ir ievērojami veicinājis Latvijas aizsardzības un drošības stiprināšanu ar paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu NATO Austrumu flangā. Tāpat viņš ir veicinājis starptautisko atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresoru kopš kara pirmajām dienām," pasniedzot Latvijas augstāko apbalvojumu, teica Rinkēvičs.
"Man ir liels gods atkal būt šeit un saņemt šo ordeni, ko es uztveru kā atzinības izpausmi NATO. Tas atspoguļo faktu, ka NATO ir pielāgojusies, mainījusies un mēs esam stiprinājuši savu kolektīvo aizsardzību kā atbildi uz to, ka dzīvojam bīstamākā pasaulē," pavēstīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs atzina, ka Latvija rāda labu piemēru citām NATO dalībvalstīm, savā aizsardzībā ieguldot vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta un apņemoties līdz 2027. gadam šo rādītāju paaugstināt līdz 3%.
NATO palīdzībai Ukrainai jābūt nepārtrauktai
Stoltenbergs norādīja, ka NATO galvenais uzdevums ir garantēt mieru, īstenojot atturēšanas politiku dažādās pakāpēs.
"NATO ir nepieciešamie spēki, resursi, spējas un politiskā griba aizstāvēt visus sabiedrotos," uzsvēra Stoltenbergs.
Stoltenbergam tika jautāts vai NATO ir gatava aizsargāt Baltijas valstis un citas alianses austrumu flanga dalībvalstis iespējamā Krievijas militārā uzbrukuma gadījumā, uz ko viņš atbildēja bez vilcināšanās.
"NATO ir gatava aizsargāt visus sabiedrotos. Uzticama atturēšana, spēcīga kolektīvā aizsardzība ir svarīga NATO nevis tāpēc, ka mēs vēlamies izraisīt konfliktu, bet tāpēc, ka mēs vēlamies novērst konfliktu, mēs vēlamies novērst bruņotu uzbrukumu kādam no sabiedrotajiem. NATO galvenais uzdevums ir saglabāt mieru, nodrošinot uzticamu atturēšanu jebkurā posmā.
Alianses līguma 5. pants uzliek juridisku pienākumu sabiedrotajiem sniegt palīdzību bruņota uzbrukuma gadījumā," teica Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs arīdzan teica, ka gaidāmajā NATO jubilejas samitā, kas notiks jūlijā Vašingtonā, liela uzmanība būs pievērsta palīdzībai Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Stoltenbergs uzsvēra, ka Ukrainai jābūt pieejamai stabilai un nepārtrauktai militārai palīdzībai.
Tas arīdzan būtu skaidrs signāls Maskavai, ka Kremlis nevar vienkārši nogaidīt, kad Rietumu palīdzība izsīks un Ukraina kļūs vājāka. "Mēs esam gatavi ilgtermiņā atbalstīt Ukrainu," teica Stoltenbergs.
Stoltenbergs vienmēr ieklausījies Latvijas nostājā
Par nepieciešamību stiprināt atbalstu Ukrainai runāja arī Rinkēvičs.
"Mēs gribētu redzēt, lai Vašingtonā Ukraina saņemtu skaidru signālu, ka tās dalība NATO ir dienaskārtībā, ka tiks veikti praktiski darbi, lai Ukrainai tuvinātos arvien ciešāk gan NATO, gan arī Eiropas Savienībai," teica Latvijas prezidents.
Rinkēvičs atgādināja, ka Stoltenbergs kļuva par NATO vadītāju pirms 10 gadiem, dažus mēnešus pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas.
Stoltenberga pilnvaru termiņam vajadzēja beigties jau pirms pāris gadiem, taču pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas tika pagarināts un tikai šogad Stoltenbergs varēs nodot NATO vadības grožus savam pēctecim, kura vārds gan vēl nav zināms (galvenais favorīts ir Nīderlandes premjers Marks Rute).
Uz LTV jautājumu, ko viņš vēl gribētu paveikt līdz sava pilnvaru termiņa beigām, Stoltenbergs atbildēja:
"Tagad koncentrējos uz to, lai mums jūlijā Vašingtonā būtu veiksmīgs samits, kurā jāpieņem svarīgi lēmumi par atturēšanu un aizsardzību, par atbalstu Ukrainai. Vissteidzamākais uzdevums, protams, ir nodrošināt, lai mēs sniegtu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas nepieciešams."
Rinkēvičs izteica pateicību Stoltenbergam par 10 gadiem labas sadarbības, jo NATO ģenerālsekretārs vienmēr ieklausījies Latvijas nostājā.
Rīgā notiekošo "Bukarestes devītnieka" sanāksmi Rinkēvičs raksturoja gan kā simbolisku, gan kā praktiskas koordinācijas samitu.
"Mums ir nepieciešams apspriest un koordinēt pirms Vašingtonas samita jautājumus, kas skar gan praktisko aizsardzības plānu īstenošanu, gan jautājumu loku, kas skar NATO spēju stiprināšanu, aizsardzības izdevumu palielināšanu, arī spēju reaģēt uz dažāda veida hibrīduzbrukumiem," teica Rinkēvičs.
Samitā tiek spriests arī par to, kā stiprināt NATO dienvidu flanga drošību, ņemot vērā arvien pieaugošo migrācijas spiedienu, un alianses sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm saistībā ar Ķīnas kaitnieciskajām darbībām.
NATO Austrumu flanga aizsardzību tagad stiprina arī Zviedrija un Somija
Šī ir pirmā reize, kad Latvija uzņem B9 dalībvalstu tikšanos.
"Bukarestes devītnieks" tika izveidots 2015. gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu pārstāvju apspriedēm.
Šoreiz uz sanāksmi Rīgā gan nav ieradušies Ungārijas un Slovākijas līderi; šīs valstis ir pārstāvētas vēstnieku līmenī. Kā zināms, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu vidū Ungārija un Slovākija izcēlušās ar Krievijai draudzīgāku nostāju.
Toties šoreiz uz NATO austrumu flanga līderu tikšanos Rīgā ieradušies arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons, jo tagad arī Zviedrija un Somija ir kļuvušas par NATO dalībvalstīm un palīdz stiprināt NATO austrumu flanga drošību.
NATO austrumu flanga valstu samitu mērķis ir īsi pirms NATO samita norises koordinēt valstu nostājas NATO austrumu flanga drošībai un aizsardzībai būtiskos jautājumos.
"Mēs tiekamies svarīgā brīdī, kad mūsu valstu kopējā balss ir jādzird pirms samita Vašingtonā," teica Polijas prezidents Andžejs Duda.
Rīgas samits notiek NATO jubilejas gadā – šogad tiek atzīmēta NATO dibināšanas 75 gadu jubileja un Latvijas dalības NATO 20 gadu jubileja.
