Viņš norādīja, ka, par spīti dažādiem dramatiskiem scenārijiem, vēlēšanu rezultāti liecina, ka EP kurss paliks nemainīgs. Vienlaikus ir tēmas, piemēram, migrācija un zaļais kurss, par kurām viedokļi Eiropā ir ļoti dažādi.

"Tomēr cilvēki vēlas redzēt mazliet kursa korekciju vairākās valstīs noteikti," teica Rinkēvičs. 

"Ir cerīga ziņa, ka aizsardzības, drošības jautājumi, atbalsts Ukrainai, sankcijas Krievijai, Baltkrievijai – tās lietas turpināsies," uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par to, ka valdība varētu lemt atkārtoti EP ievēlēto Valdi Dombrovski ("Jaunā Vienotība") virzīt eirokomisāra amatam, Rinkēvičs sacīja, ka šāda rīcība ir loģiska un atbalstāma. 

"Ir skaidri jāpasaka, kas ir kandidāts," teica Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka šāds lēmums ir tikai sākums, jo tikai tad, kad tiks nominēts Eiropas Komisijas prezidents, tiks runāts par eirokomisāriem.

"Katrs komisārs ir jāakceptē Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātam. Un tad vēl ir balsojums Eiropas Parlamentā," pauda prezidents.

KONTEKSTS:

Ar centriski labējo spēku panākumu ir noslēgušās EP vēlēšanas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Radikālas izmaiņas EP nav gaidāmas, jo arī nākamos piecus gadus EP lielākā frakcija būs Eiropas Tautas partija (ETP), kas ir ieguvusi 185 no 720 mandātiem. Tas ir par deviņām deputātu vietām vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā.

Otra lielākā frakcija būs Sociālisti un demokrāti, kas nākamajā sasaukumā varētu saglabāt 137 deputātu krēslus. Arī turpmāk trešā lielākā frakcija būs "Renew Europe", ko veido centriskie un liberālie spēki, taču nākamajā sasaukumā tās sastāvā būs 79 deputāti, kas ir par 23 mazāk nekā līdz šim. Arī "zaļo" frakcija pēc šīm vēlēšanām zaudēs 19 mandātus, un nākamajā sasaukumā to pārstāvēs 52 deputāti.

Konservatīvo un reformistu frakcija ir ieguvusi 73 krēslus, kas ir par četriem vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā, savukārt galēji labējo spēku veidotajā Identitātes un demokrātijas frakcijā turpmāk būs 58 deputāti, kas ir par deviņiem vairāk nekā iepriekš.