Labrīt

Turpina diskustēt par izmaiņām Darba likumā; jādomā bonusi darbinieku piesaistei

Labrīt

Francijas sociāldemokrāti mēģina radīt alternatīvu Makronam un Lepēnai

Edgars Rinkēvičs: Mēs esam ļoti fragmentēta sabiedrība daudzos jautājumos

Prezidents: Priekšvēlēšanu aģitācija un debates ir jānodala

Priekšvēlēšanu aģitācija un debates medijos pirms vēlēšanām ir jānodala. Ja Saeima pieņems grozījumus, kas paredz tās sasaistīt, Valsts prezidents šādu likumu nodos atkārtotai izvērtēšanai.

Prezidents aicina priekšvēlēšanu aģitāciju nodalīt no debatēm; komisijas nesasteigs NA rosinājumus
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" norādīja, ka nekādi nevar atbalstīt praksi vēlēšanu laikā grozīt likumus. "Varam runāt par kaut ko uz nākamajām kampaņām, bet bieži vien ir bijis, ka priekšvēlēšanu situācijā tiek sasteigti virzīti likumi, kas ir problemātiski," uzsvēra prezidents.

Viņaprāt, šis ir ļoti problemātisks gadījums. Rinkēvičs piekrīt tiem, kas uzskata, ka ir jānodala aģitācija no debatēm.

"Žurnālisti [debatēs] tomēr neaģitē par kādu, bet uzdod jautājumus un aktualizē. Aģitācija no debatēm ir nodalāma," akcentēja prezidents.

Rinkēvičs pauda cerību, ka Saeima likumprojektu nepieņems tādā redakcijā, kāds tas ir pašlaik. Pretējā gadījumā prezidents neredz iespēju to izsludināt, bet lūgs Saeimu likumprojektu skatīt atkārtoti.

Vienlaikus viņš atzina, ka sabiedriskie mediji pēdējā laikā arī bijuši karstu diskusiju centrā. "Bieži rodas sajūta, ka arī šeit ir radusies situācija, kur ir nevis nopietna vai normāla saruna, bet savstarpēja kliegšana. Ne vienmēr esmu redzējis, ka abas puses ieklausās pamatotā kritikā, tostarp jūs, žurnālisti," pauda prezidents.

"Arī žurnālisti bieži vien redakcionālo neatkarību saprot tā, ka mēs darām, ko gribam. Neviens nav tiesīgs pateikt kritiski kādu labu vai sliktu vārdu," norādīja prezidents.

Šie likuma grozījumi šobrīd nav prioritāte

"Jaunās Vienotības" frakcija pirms nedēļas atbalstīja opozīcijas rosināto grozījumu nodošanu skatīšanai komisijās, apzinoties, ka priekšvēlēšanu debašu pielīdzināšana aģitācijai likuma tekstā nav atbalstāma un to pārskatīs. Kopā ar mediju pārraugošās institūcijas pārstāvjiem parlamentā meklēs piemērotu risinājumu valsts valodas stiprināšanai priekšvēlēšanu aģitācijā jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, skaidroja frakcijas pārstāvji.

Šis process nesāksies uzreiz, jo komisijas darba kārtība pirms vasaras ir pārpildīta, atzina komisijas vadītājs, pie frakcijām nepiederošais Oļegs Burovs. Pašlaik darba kārtībā ir gandrīz 100 priekšlikumu saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumiem, Rēzeknes domes atlaišanas likums vēl pirms trešā lasījuma, vasarā jānotiek arī sarunai par pašvaldību budžetiem, kā arī līdz rudenim jāpiedāvā ceļa karte saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu būvniecībā un citās jomās, ko iniciē nozaru ministrijas.

Šajā uzskaitījumā priekšvēlēšanu laikā iesniegti aģitācijas likuma grozījumi nav prioritāte, norādīja Burovs.

Saeimas deputāts Oļegs Burovs
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

"Viena frakcija to sagatavoja, lai sevi politiski pozicionētu. Visu cieņu, protams, skatām, bet ne šobrīd, jo vispirms skatāmi vairāki valstiski svarīgi jautājumi," sacīja Burovs.

"Frakcijas varēs gatavot priekšlikumus; īpaši šobrīd, neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, aktivitāšu ir daudz, pēc tam aktivitātes aizies citā virzienā. Šajā gadījumā jautājums ir principiāls – vai mēs saredzam iespēju kaut ko mainīt [priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā], vai arī neko.

Skatīsim to rudenī,"

apliecināja Burovs.

Deputātu vairākums skatīšanai Saeimas Cilvēktiesību komisijā vēl nodeva Nacionālās apvienības rosinātas izmaiņas likumā, lai sniegtu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības noteikt valodu izvēli un lietojumu sabiedriskajos medijos. 

Komisijas vadītāja Leila Rasima ("Progresīvie") norādīja, ka arī šīs izmaiņas komisija sāks skatīt rudenī:

"Kā "Progresīvo" pārstāve vēl varu pieminēt, ka līdz vēlēšanām šo skatīt nebūtu prātīgi. Priekšvēlēšanu gaisotnē tas būtu ļoti polarizējoši, tādēļ līdz vēlēšanām noteikti nē. Taču mums komisijā patiešām darbi līdz sesijas beigām ir jau saplānoti."

KONTEKSTS:

Saeima 23. maijā nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu priekšvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.

Likumprojekts paredz, ka priekšvēlēšanu debates uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju un līdz ar to tās var notikt tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā. Tikmēr izskan iebildumi, tostarp no Latvijas Žurnālistu asociācijas, norādot, ka tad debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. Asociācijas ieskatā iecerētās izmaiņas nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.

Šis jautājums nokļuva deputātu dienaskārtībā pēc tam, kad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates krievu valodā Rus.LSM.lv. 22. maijā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma no tām atteikties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti