Pilnu interviju ar Smitu angļu valodā var noskatīties ▼

Ilze Nagla: Paldies, vēstnieces kundze, par jūsu laiku. Vācijas Ārlietu padome ir teikusi, ka Krievija var uzbrukt NATO valstīm, un mums ir pieci līdz deviņi gadi, lai sagatavotos. Kāds ir jūsu viedoklis? Cik mums ir laika un kāpēc?

Džuliāna Smita:  Es sāktu ar to, cik daudz Krievija ir zaudējusi ar šo neizprovocēto agresijas karu Ukrainā. Viņi ir zaudējuši simtiem tūkstošu sava karaspēka, un viņi ir zaudējuši milzīgu daudzumu aprīkojuma un augstākās klases spējas. Un tāpēc mēs varētu pastrīdēties par to, vai viņi var atjaunot šos spēkus un spējas dažu gadu vai desmit gadu laikā. Bet svarīgi ir tas, ka NATO alianse negaida. NATO alianse ir ļoti koncentrējusies uz jūsu reālā laika drošības vajadzībām. Mēs saprotam, ka Baltijas valstis šo agresijas karu izjūt vairāk nekā citas alianses dalībvalstis. Un šī iemesla dēļ no pirmās dienas, kopš kara sākuma, mēs nekavējoties sākām sūtīt spēkus uz Austrumeiropu – ne tikai ASV, bet arī daudzas citas alianses dalībvalstis.

Mums Austrumeiropā ir jauni daudznacionāli bataljoni, kas ir mērogā līdz brigādei. Mums ir jauni plāni, jauna stratēģija, jauna doktrīna, lai nodrošinātu, ka varam aizstāvēt katru NATO teritorijas collu. Un mēs koncentrējamies uz hibrīddraudiem – ne tikai tankiem, kas ripo pāri robežām, bet arī uz kiberdrošību. Mēs koncentrējamies uz dezinformāciju, kritisko infrastruktūru. Un tāpēc šī alianse gatavojas atturēt un aizsargāties pret jebkāda veida Krievijas agresiju NATO teritorijā.

Tātad Krievijai varētu paiet daži gadi vai desmit gadi – mēs uz to negaidīsim. Mēs tūlīt spersim soļus, lai nodrošinātu, ka Latvijai ir tas, kas tai nepieciešams, lai sevi aizsargātu.

Mēs zinām, ka Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Un mēs esam redzējuši, ka Eiropas militārā rūpniecība daudz lēnāk palielina ražošanu. Kas liek domāt, ka mēs varam apsteigt krievus?

Manuprāt, attiecībā uz ražošanu ir daudz labu ziņu. Amerikas Savienotajās Valstīs mēs esam spējuši ļoti īsā laikā ievērojami palielināt ražošanas apjomu, izmantojot daudzas iespējas. Es teiktu, ka 155 [mm šāviņos] mēs esam spējuši gandrīz dubultot savu produkciju ar mērķi iet vēl tālāk.

Arī daudziem Eiropas uzņēmumiem ir izdevies palielināt savu ražošanu. Nav tā, ka Eiropā neviens nespētu strādāt 24 stundu maiņas. Tā notiek dažviet visā Eiropā. Tāpēc es domāju, ka ir daudz, kas parāda, ko NATO alianse dara, lai palielinātu aizsardzības ražošanu sabiedroto vidū.

Arī Krievija acīmredzamu iemeslu dēļ cenšas palielināt savu ražošanu. Bet es par to neuztraucos. Es redzu milzīgu progresu NATO, Eiropas Savienībā un atsevišķās valstīs, kuras kļūst ļoti radošas un ļoti novatoriskas, meklējot veidus, kā strādāt starp publisko un privāto sektoru, lai gan papildinātu mūsu krājumus, kas ir samazinājušies, bet arī nodrošinātu, ka arī ukraiņiem ir viņiem nepieciešamās spējas.

Bet neskatoties uz visu, ko jūs tikko minējāt, mēs redzam, ka Krievijas retorika kļūst arvien agresīvāka. Putins pirms pāris dienām draudēja Latvijai, ka mūsu rīcībai būs "sekas". Cik nopietni mums tas ir jāuztver, un tā, lai mēs neiekristu tajās pašās lamatās, kurās iekrita Rietumi, sakot "nē, Krievija nekad neuzbruks Ukrainai"?

Nu, es pateikšu pāris lietas šajā jomā. Krievija ir prioritāte numur viens šeit visā aliansē. Liela daļa no tā, ko mēs darām, ir vērsta uz Krievijas draudiem, un nodrošina, ka mums ir viss nepieciešamais, lai atturētu un aizstāvētos pret jebkāda veida Krievijas agresiju.

Runājot par krievu retoriku, kopš kara sākuma tā mūs centusies ietekmēt. Jūs atceraties, ka šajā karā bija brīži, kad krievi draudēja izmantot taktiskos kodolieročus. Viņi draudējuši ukraiņiem. Viņi draudēja kaimiņiem. Viņi ir apdraudējuši sabiedrotos. Tāpēc vienmēr, kad viņi apdraud Latviju vai kādu citu NATO sabiedroto, mēs to uztveram ļoti nopietni. Neviens to neignorē. Un tāpēc mēs virzāmies uz šiem konkrētajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka jūsu valstij, bet ne tikai jūsu valstij, visiem mūsu draugiem austrumu flangā, ir resursi, karaspēks un spējas, kas viņiem ir vajadzīgas, lai tiktu galā ar jebkādām iespējamām situācijām.

Tātad – mēs šo retoriku uztveram nopietni. Mēs gatavojamies un veicam dramatiskas izmaiņas NATO, plānojam struktūru un mūsu doktrīnu, lai nodrošinātu, ka esam gatavi.

Drošība ir bijusi jūsu dzīves uzmanības centrā, ilgi pirms jūs kļuvāt par vēstnieci NATO. Kā jūs varat noteikt, vai lietas, ko krievi saka, ir tikai bravūra, vai arī viņi patiešām kādu apdraud?

Ir vairāki veidi, kā mēs varam pārbaudīt, ko viņi draud darīt. Dažreiz viņi draud kaut ko darīt un tā var būt poza, tā var būt tukša lielīšanās. Bet atkal jāsaka – mēs to uztveram ļoti nopietni. Mēs ļoti cieši uzraugām viņu pārvietošanos, jo īpaši saistībā ar viņu karaspēku un operācijām Ukrainā, kā arī jebkādas izmaiņas viņu pozā globālā mērogā – to mēs uzraugām diezgan cieši. Tātad šī ir situācija, ko mēs esam redzējuši kā no viņu rokasgrāmatas daudzas reizes. Mēs esam redzējuši, ka viņiem patīk izmantot dezinformāciju. Viņiem patīk kodolzobena vicināšana, ko mēs uztveram ļoti nopietni. Bet zināt, neskatoties uz to, ka ir bijis ievērojams daudzums kodolzobena vicināšanas, mums nav nekādu pazīmju, ka viņi gatavojas izmantot kodolieročus.

Tātad mums ir jāizmanto mūsu pieredze, skatoties viņu rokasgrāmatu daudzu gadu garumā. Mēs visi esam labi pazīstami ar hibrīdrīkiem, kurus viņiem patīk izmantot. Un šī iemesla dēļ mēs zināmā mērā esam spējuši viņus pārspēt un apsteigt, daloties ar saviem sabiedrotajiem ar nepieredzēti daudz izlūkinformācijas. Mēs esam izveidojuši jaunas politikas, jaunus rīkus.

Es domāju, ka mēs šodien esam daudz labākā situācijā, lai tiktu galā ar Krievijas hibrīddraudiem, nekā esam bijuši pagātnē.

Pēdējās nedēļās, mēnešos vairāki eksperti, dažādas publikācijas apgalvo, ka Donalds Tramps varētu panākt ASV izstāšanos no NATO. Kā Eiropai tam būtu jāsagatavojas?

Nu, es teiktu, ka mums šobrīd ir diezgan polarizēta sabiedrība. Mums ir vairākas problēmas, kurās republikāņi un demokrāti nepiekrīt viens otram. Taču ir viena problēma, kurā ir liels abu partiju atbalsts, par laimi, viens no šiem jautājumiem ir NATO. Amerikāņi pašos pamatos saprot, kāpēc šī alianse ir svarīga. Viņi zina, ka Amerika palīdzēja izveidot šo aliansi. Viņi zina, ka NATO kalpo amerikāņu interesēm, un arī mūsu sabiedroto interesēm. Un ka dienas beigās mēs kopā esam stiprāki. Tāds ir mūsu moto šeit. Bet mēs tam patiešām ticam – ne tikai sakām.

Tāpēc neatkarīgi no tā, kurš nākamgad pēc mūsu vēlēšanām sēdīsies Ovālajā kabinetā, es ticu, ka Amerikas tauta un Kongress joprojām ir ļoti uzticīgi šai aliansei. Un tas nemainīsies atkarībā no vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šobrīd NATO meklē jaunu ģenerālsekretāru. Interesi izteicis Latvijas ekspremjers Kariņš. Kā jūs vērtējat viņa izredzes kļūt par jauno NATO ģenerālsekretāru, jo īpaši tāpēc, ka viņš par vienu no savām vērtībām uzskata faktu, ka ļoti labi pazīst ASV, jo ir tur dzimis un audzis.

Pirmkārt, man būtu jāatkāpjas un jāsaka, ka mums ir paveicies, ka Jenss Stoltenbergs ir mūsu ģenerālsekretārs jau gandrīz desmit gadus. Un viņa vadība, īpaši pēdējo divu gadu laikā, ir bijusi neaizstājama. Mēs bijām ļoti pateicīgi pagājušajā gadā, kad viņš piekrita pagarinājumam. Tas izdevās ļoti labi. Bija patīkami, ka viņš turpina mūs vadīt šajā šausminošajā karā, kas turpina izvērsties Ukrainā.

Tomēr mēs esam tajā brīdī, kad viņš gatavojas virzīties uz priekšu, un alianse gatavojas izraudzīties jaunu ģenerālsekretāru, kas, iespējams, tiks paziņots Vašingtonas samitā nākamā gada jūlijā. Alianse šobrīd izskata dažādus kandidātus. Mums ir paveicies, ka mums ir daudz kandidātu. Interesi par šo amatu ir izrādījuši dažādi cilvēki.

Es šobrīd negribētu iedziļināties atsevišķos kandidātos, taču esmu pārliecināta, ka mēs spēsim atrast īsto cilvēku, kas virzīs šo aliansi uz priekšu, lai turpinātu risināt nākotnes izaicinājumus.

Pastāv vispārēja sapratne, ka Ukrainas pretuzbrukums šovasar ir izgāzies. Kāpēc, jūsuprāt, tas notika un cik liela tajā ir Rietumu vaina novēlotu dažādu ieroču piegāžu dēļ un tāda veida ieroču nesniegšanu, ko ukraiņi ir prasījuši?

"Neizdevās" ir ļoti spēcīgs vārds, un, manuprāt, tā ir ukraiņu diskreditācija teikt, ka viņiem neizdevās. Pēdējo divu gadu laikā ir noticis tas, ka ukraiņi kopš kara sākuma ir parādījuši ievērojamu spēju izspiest krievus no savas teritorijas.

Ukraiņi ir atguvuši 50% savas teritorijas, un viņi to ir paveikuši ar neticamu inovāciju, prasmēm un vadību. Un tāpēc, jā, pretuzbrukumā viņiem bija ambiciozi mērķi. Mums visiem bija cerības. Bet mēs neatmetīsim ar roku ukraiņiem. Viņi turpina cīnīties. Mēs turpināsim sniegt palīdzību saviem draugiem Ukrainā. Un nekrāsosim tumšu bildi. Tas ir tas, ko Krievija vēlas, lai mēs darām. Tā vietā svinēsim ukraiņu uzvaras un nodrošināsim, ka viņi var turpināt cīnīties. Tam ir jābūt mūsu uzmanības centrā aliansē. Skatīsimies uz priekšu un sniegsim viņiem nepieciešamo palīdzību.

Vai ASV Kongress palīdzēs ar finansiālo palīdzību Ukrainai? Jo tā joprojām ir problēma.

Esmu pārliecināta, ka viņi to darīs. Mums ir bijušas dažas debates, bet lielākā daļa Kongresa locekļu palātā un Senātā atbalsta Ukrainu. Un tā ir prezidenta prioritāte. Esmu pārliecināta, ka mēs spēsim nodrošināt papildu palīdzību Ukrainai.

Pilna intervija ar ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu (angļu valodā)